Gada vislielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā: rekords – gandrīz 25 miljoni eiro
PIETIEK19.02.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Laikraksts Dienas bizness ir sācis publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā, Jūrmalā un pārējā Latvijā. Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs „tikai” nepilni 25 miljoni eiro. Pietiek šodien publicē datus par desmit lielākajiem darījumiem galvaspilsētā.
1. 24,78 miljoni eiro
Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.
2. 14,20 miljoni eiro
Par šādu summu SIA AST BALTS pērn novembrī pārdeva 11 864 kvadrātmetrus zemes un ēku Toma ielā 4. Īpašumu nopirka ārvalsts juridiska persona Corum Origin, nekustamo īpašumu ieguldījumu sabiedrība ar mainīgu kapitālu. AST BALTS to ieguva 2002.gadā par 185,90 tūkstošiem latu (264 497 eiro). Arī šis darījums veikts bez hipotekāro kredītlīdzekļu piesaistes.
3. 6,89 miljoni eiro
SIA IS projekti aizvadītā gada janvārī par šādu summu nopirka 4599/11439 daļas no 11 439 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku objektā, kura pilna adrese ir Valentīna iela 16, Valentīna iela 16 k-1, Valentīna iela 16 k-2, Valentīna iela 16 k-3, Valentīna iela 16 k-6, Valentīna iela 16 k-7, Valentīna iela 16 k-5. To pārdeva SIA Kalnciema kvartāla rezidence. Pirkumam hipotekārais kredīts nebija nepieciešams.
4. 6,30 miljoni eiro
SIA SG Capital Partners 1 pirms gada februārī par šādu summu nopirka 608 kvadrātmetrus zemes ar septiņstāvu māju Brīvības ielā 39, ko pārdeva SIA DAGAS A. Pārdevējs pie īpašuma tika 2017.gadā, kad tika reorganizēta SIA DAGAS. Īpašuma iegādei SIA SG Capital Partners 1 ņēma kredītu SEB bankā, kurai par labu nostiprināta 5,7 miljonu eiro hipotēka.
5. 5,60 miljoni eiro
Par šādu summu SIA Zaļais gredzens pērn oktobrī pārdeva 1699 kvadrātmetrus zemes ar trim daudzstāvu dzīvojamām mājām Krišjāņa Barona ielā 109. To nopirka SIA Barona 109, kas darījuma finansēšanai izmantoja Luminor Bank kredītu, kura nodrošinājumam nostiprināta 3,25 miljonu eiro hipotēka. Pārdevējs īpašumu nopirka 2012.gadā par 843 364 latiem (1,20 miljoniem eiro).
6. 4,81 miljons eiro
Pirms gada februārī tika slēgts darījums, kurā SIA Barolita par šādu summu ieguva 1283051/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar tirdzniecības centru, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. Īpašumu pārdeva SIA Valdemara SPV, kas to 2015.gadā iegādājās par 3,90 miljoniem eiro. Jaunajam īpašniekam hipotekārie kredītlīdzekļi tā iegādei nebija nepieciešami.
7. 4,75 miljoni eiro
Pērn aprīlī par šādu summu SIA LP2 Management nopirka 25 021 kvadrātmetrus zemes ar tirdzniecības centru Mežciems Gaiļezera ielā, ko pārdeva SIA KI Zeme, kas to 2013.gadā nopirka par 3,13 miljoniem eiro. Jaunāko darījumu finansēja Luminor Bank, kurai par labu nostiprināta 9,1 miljona eiro hipotēka.
8. 4,61 miljons eiro
SIA Hansa2RE pagājušā gada novembrī nopirka divas administratīvās ēkas Elijas ielā 17. Tās pārdeva AS Elijas projekts, kas šos namus rekonstruēja. Īpašuma iegādei pircējs ņēma kredītu bankā Citadele, kurai par labu nostiprināta 5,57 miljonu eiro hipotēka.
9. 4,35 miljoni eiro
SIA Hanza 14 pērn jūlijā par šādu summu tika pie 13 500 kvadrātmetriem zemes ar noliktavām Hanzas ielā 14B, ko pārdeva SIA Hanzas Business Center. Pārdevējs īpašumu nopirka 2004.gadā par 445 tūkstošiem latu (633 tūkstoši eiro). Jaunajam īpašniekam hipotekārais kredīts īpašuma iegādei nebija nepieciešams.
10. 4 miljoni eiro
SIA Baltijas Industriālais Parks pagājušā gada augustā divos darījumos nopirka 2,53 hektārus zemes ar ēku Dārzciema ielā
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
