Gada vislielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā: rekords – gandrīz 25 miljoni eiro
PIETIEK19.02.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Laikraksts Dienas bizness ir sācis publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā, Jūrmalā un pārējā Latvijā. Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs „tikai” nepilni 25 miljoni eiro. Pietiek šodien publicē datus par desmit lielākajiem darījumiem galvaspilsētā.
1. 24,78 miljoni eiro
Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.
2. 14,20 miljoni eiro
Par šādu summu SIA AST BALTS pērn novembrī pārdeva 11 864 kvadrātmetrus zemes un ēku Toma ielā 4. Īpašumu nopirka ārvalsts juridiska persona Corum Origin, nekustamo īpašumu ieguldījumu sabiedrība ar mainīgu kapitālu. AST BALTS to ieguva 2002.gadā par 185,90 tūkstošiem latu (264 497 eiro). Arī šis darījums veikts bez hipotekāro kredītlīdzekļu piesaistes.
3. 6,89 miljoni eiro
SIA IS projekti aizvadītā gada janvārī par šādu summu nopirka 4599/11439 daļas no 11 439 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku objektā, kura pilna adrese ir Valentīna iela 16, Valentīna iela 16 k-1, Valentīna iela 16 k-2, Valentīna iela 16 k-3, Valentīna iela 16 k-6, Valentīna iela 16 k-7, Valentīna iela 16 k-5. To pārdeva SIA Kalnciema kvartāla rezidence. Pirkumam hipotekārais kredīts nebija nepieciešams.
4. 6,30 miljoni eiro
SIA SG Capital Partners 1 pirms gada februārī par šādu summu nopirka 608 kvadrātmetrus zemes ar septiņstāvu māju Brīvības ielā 39, ko pārdeva SIA DAGAS A. Pārdevējs pie īpašuma tika 2017.gadā, kad tika reorganizēta SIA DAGAS. Īpašuma iegādei SIA SG Capital Partners 1 ņēma kredītu SEB bankā, kurai par labu nostiprināta 5,7 miljonu eiro hipotēka.
5. 5,60 miljoni eiro
Par šādu summu SIA Zaļais gredzens pērn oktobrī pārdeva 1699 kvadrātmetrus zemes ar trim daudzstāvu dzīvojamām mājām Krišjāņa Barona ielā 109. To nopirka SIA Barona 109, kas darījuma finansēšanai izmantoja Luminor Bank kredītu, kura nodrošinājumam nostiprināta 3,25 miljonu eiro hipotēka. Pārdevējs īpašumu nopirka 2012.gadā par 843 364 latiem (1,20 miljoniem eiro).
6. 4,81 miljons eiro
Pirms gada februārī tika slēgts darījums, kurā SIA Barolita par šādu summu ieguva 1283051/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar tirdzniecības centru, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. Īpašumu pārdeva SIA Valdemara SPV, kas to 2015.gadā iegādājās par 3,90 miljoniem eiro. Jaunajam īpašniekam hipotekārie kredītlīdzekļi tā iegādei nebija nepieciešami.
7. 4,75 miljoni eiro
Pērn aprīlī par šādu summu SIA LP2 Management nopirka 25 021 kvadrātmetrus zemes ar tirdzniecības centru Mežciems Gaiļezera ielā, ko pārdeva SIA KI Zeme, kas to 2013.gadā nopirka par 3,13 miljoniem eiro. Jaunāko darījumu finansēja Luminor Bank, kurai par labu nostiprināta 9,1 miljona eiro hipotēka.
8. 4,61 miljons eiro
SIA Hansa2RE pagājušā gada novembrī nopirka divas administratīvās ēkas Elijas ielā 17. Tās pārdeva AS Elijas projekts, kas šos namus rekonstruēja. Īpašuma iegādei pircējs ņēma kredītu bankā Citadele, kurai par labu nostiprināta 5,57 miljonu eiro hipotēka.
9. 4,35 miljoni eiro
SIA Hanza 14 pērn jūlijā par šādu summu tika pie 13 500 kvadrātmetriem zemes ar noliktavām Hanzas ielā 14B, ko pārdeva SIA Hanzas Business Center. Pārdevējs īpašumu nopirka 2004.gadā par 445 tūkstošiem latu (633 tūkstoši eiro). Jaunajam īpašniekam hipotekārais kredīts īpašuma iegādei nebija nepieciešams.
10. 4 miljoni eiro
SIA Baltijas Industriālais Parks pagājušā gada augustā divos darījumos nopirka 2,53 hektārus zemes ar ēku Dārzciema ielā
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
