Gadsimta būve vai gadsimta parāds? Baltijas revidentu "kopīgais trieciens" "Rail Baltica" shēmām
Vilors Eihmanis22.02.2026.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
“Turpināsim “Rail Baltica” revīziju, un tā notiks kopā ar Valsts kontroles kolēģiem no Lietuvas un Igaunijas,” intervijā “nra.lv TV” pastāstīja valsts kontrolieris Edgars Korčagins.
"Rail Baltica" projekts, kas gadiem barots ar skaistām vizualizācijām un politiskiem solījumiem, beidzot ir atdūries pret brutālo realitāti. Valsts kontroliera Edgara Korčagina paziņojums par apvienoto revīziju kopā ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem nav vienkārši kārtējais audits, – tā ir politiska un ekonomiska "smagā artilērija", kas mērķēta tieši projekta haotiskajā kodolā.
Kad "Eiroremonts" pārvēršas par drupām: revīzijas mērogs
Līdz šim katra Baltijas valsts mēģināja "Rail Baltica" degošos caurumus lāpīt savā sētā, klusībā cerot, ka kaimiņam klājas vēl sliktāk. Taču šis projekts ir viens organisms. Ja revidenti no Rīgas, Tallinas un Viļņas sēžas pie viena galda, tas nozīmē vienu: uzticības kredīts ir izsmelts. Revīzija vairs nemeklēs sīkumus, tā izgaismos sistēmisku paralīzi, kas var apdraudēt visa reģiona ekonomisko stabilitāti.
Galvenie jautājumi: kurš parakstīja čeku bez seguma?
Miljardu mistērija: kā 5,8 miljardu eiro sapnis pārvērtās par 25 miljardu eiro rēķinu? Revīzijai jānoskaidro, vai tas ir tikai inflācijas rezultāts, vai arī nepiedodama nekompetence un "zelta skrūvju" efekts plānošanā.
Rīgas "izslēgšana" – stratēģiska nodevība? Ziņas par to, ka Eiropas sliedes varētu mest līkumu Latvijas sirdij, ir radījušas sprādzienbīstamu neapmierinātību. Revidenti vērtēs, vai Rīgas staciju izbūve bez tieša savienojuma ar pamattrasi nav kļuvusi par dārgāko "pieminekli" neizlēmībai.
Pārvaldības "Bābele": kopuzņēmums RB Rail bieži atgādina kuģi ar trim kapteiņiem. Cik nodokļu maksātājiem izmaksā šī nespēja vienoties un dubultā birokrātija?
Trīs "zemūdens akmeņi": ko mums mēģina nepateikt?
Militārais vairogs: Ukrainas kara ēnā šis vairs nav tikai pasažieru vilciens. Revīzija vērtēs, vai būvētie tilti un sliežu ceļi tiešām spēs izturēt NATO smago tehniku vai arī mēs būvējam "vieglo vilcienu" par "smagā tanka" cenu.
Finansiālais "Domino efekts":ja Latvija kavējas, Eiropas Komisija var "piegriezt skābekli" visam reģionam. Revīzija izgaismos, kurš šobrīd ir vājais posms, kas velk Baltiju uz leju.
Uzturēšanas rēķins: neviens politiķis skaļi nesaka, cik desmitus miljonu eiro trase prasīs katru gadu pēc tās atklāšanas. Revidenti beidzot nosauks šo skaitli, izgaismojot projekta patieso rentabilitāti.
Kas notiks, ja revīzija atklās smagus pārkāpumus?
Politiskā atbildība: ministru demisijas un parlamentārās izmeklēšanas komisiju izveide.
Tiesiskās sekas: iespējami kriminālprocesi par līdzekļu izšķērdēšanu vai dienesta pilnvaru pārsniegšanu.
Finansiālais trieciens: ES finansējuma pārdale par labu citiem projektiem, palielinot slogu uz Latvijas valsts budžetu.
Projekta "ķirurģija": atsevišķu posmu būvniecības apturēšana, lai pilnībā pārstrādātu projekta prioritātes.
Sabiedrības ultimatīvās prasības
Mēs vairs neesam stadijā, kur pietiek ar attaisnojumu "mēs darām visu iespējamo". Sabiedrība pieprasa:
- Personīgo atbildību: konkrētus vārdus un uzvārdus tiem, kuru dēļ projekts ir iedzīts strupceļā.
- Caurspīdīgumu: katram eiro centam ir jābūt izsekojamam.
- Skaidrību: vai mēs vispār varam atļauties pabeigt šo projektu, un kādu cenu par to maksās nākamās paaudzes?
Secinājums: beidzas solījumu laiks, sākas patiesības laiks
E. Korčagina pieteiktā trīs valstu revīzija ir "Rail Baltica" pēdējā iespēja attīrīties. Tas vairs nav stāsts par vilcienu, kas savienos mūs ar Eiropu. Tas ir stāsts par to, vai mēs kā valsts spējam tikt galā ar milzu izaicinājumiem bez korupcijas ēnas un menedžmenta katastrofas.
Patiesība būs dārga, bet meli mums izmaksās vēl vairāk.
Seko mums 
Šodien nedaudz par globalizāciju un to, ko pazīst kā globālo korporatīvismu. Nevajag iedomāties, ka tas ir kas jauns vai nebijis. Un nebūt ne izteiktāks kā jebkad iepriekš.
Jāņa Citkovska aizstāvībai. Latvijas tieslietu sistēma šobrīd izspēlē lugu, kuras scenārijs šķiet rakstīts pēc labākajām birokrātiskā absurdu teātra tradīcijām. Jāņa Citskovska tiesāšana par bijušā premjera Krišjāņa Kariņa speciālajiem avioreisiem nav tikai juridisks process. Tas ir valstisks simbols, kas definē attiecības ar varu un atbildību.
Šobrīd masu medijos parādās "viena tante teica" līmeņa raksti ar nolūku diskreditēt Lietuvas pieņemtās izmaiņas 2. pensiju līmeņa administrēšanas kārtībā. Nevis faktos balstīti analītiski raksti, bet prasta propaganda. Pasūtītājs ir skaidrs un motīvs arī.
Cienījamais Ratnieka kungs, kā Latvijas Republikas pilsonis un vēlētājs uzskatu par nepieciešamu skaidri iezīmēt prioritātes, kuras, manuprāt, šobrīd tiek aizstātas publiskajā dienaskārtībā.
1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem.” No Satversmes preambulas. Latvijas Satversme ir visu mūsu valsts likumu pamats. Nekas nedrīkst būt pretrunā ar to, un politiķiem ir jākalpo tajā paustajam nodomam.
Kamēr ASV flote ir piesaistīta Hormuza šauruma blokādei, kur SM-6 pārtvērējraķešu patēriņš pārsniedz ražošanas jaudu attiecībā 10:1, Krievija izmanto šo situāciju, lai veiktu savu lielāko ekonomisko un militāro reanimāciju pēdējā desmitgadē. Šis konflikts ir radījis "ievainojamības logu" Rietumiem, kurā Latvijai ir jāpieņem radikāli lēmumi, lai nepaliktu vēstures mēslainē.
Es nekad neesmu bijis ne Saskaņas, ne Stabilitātes vēlētājs, var arī nepatikt Rosļikovs kā persona, tam nav nozīmes. Šis teksts arī nav par patikšanu, bet ir vērsts uz to, ko šodien man kā juristam nācās noskatīties. Es to varu nosaukt par acīmredzamu izrēķināšanos ar politisko opozīciju, pat ja tā nepatīk virknei latviešu, tostarp man pašam.
