Gaidāma jauna finanšu datu noplūde, arī Latvijas „mediji” un „rebaltikas” tiks iesaistīti prettrampa kampaņā
Jānis Kalniņš19.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijā labi zināmais ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (FinCEN) ir izplatījis paziņojumu par iespējamu informācijas noplūdi – faktiski nozagšanu – no tā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) datubāzes. Jau tuvākajās dienās virkne noteiktas ievirzes „mediju” un sabiedriskās domas ietekmēšanas organizāciju, tostarp bēdīgi slavenā Re:Baltica, nāks klajā ar fragmentiem no nozagtās informācijas, kuri var nopietni iedragāt arī jau tā no „kapitālā remonta”daudz cietušo Latvijas finanšu nozari, lai gan globālā mērogā šīs informācijas nopludināšanas mērķis ir cits – nepieļaut Donalda Trampa atkārtotu ievēlēšanu par ASV prezidentu
FinCEN, Amerikas Savienoto Valstu finanšu noziegumu izmeklēšanas arbitrs, ir brīdinājis, ka vairāki „mediji” un citas organizācijas gatavojas publicēt informāciju, kas saistīta ar visjutīgākajiem un svētākajiem finanšu sektora iesniegumiem, - ziņojumus par aizdomīgām darbībām ( SAR).
Ir aizdomas, ka dati nozagti tādā apjomā, ka to publiskošana izjauks visu tiesisko regulējumu un nodarīs neatgriezenisku kaitējumu visam AML reģistrēšanas režīmam. FinCEN rīcībā ir miljoniem banku iesniegumu par iespējamiem nelikumīgas darbības gadījumiem. To nopludināšana var radīt īstu katastrofu gan ekonomiski, gan politiski.
SAR neatļauta izpaušana ir “noziegums, kas var ietekmēt ASV nacionālo drošību, kompromitēt tiesībaizsardzības izmeklēšanu un apdraudēt to iestāžu un personu drošību un drošību, kuras iesniedz šādus ziņojumus”, teikts FinCEN paziņojumā. Tiesa, pagaidām vēl nav zināms noplūdes apjoms un nopietnība, taču, visticamākais, tie būs iespaidīgi.
FinCEN pēdējos divos gados jau ir piedzīvojis vienu SAR nopludināšanas gadījumu. Janvārī augsta ranga Valsts kases departamenta amatpersona atzina savu vainu konfidenciālu finanšu pārskatu nopludināšanā pēc tam, kad viņu apsūdzēja par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar Krieviju un prezidenta līdzgaitniekiem.
Tās Latvijas komercbankas, kuras, visticamākais, varētu būt pieminētas noplūdušajā informācijā, ir ABLV, BlueOrange, Industra, Rietumu banka, Reģionālā investīciju banka un Privatbank.
Faktiski nav nekādu šaubu, ka Latvijā Re:Baltica un tās līdzskrējēji šo informāciju publiskos līdz ar apgalvojumiem, ka tas tiek darīts, lai attīrītu finanšu sistēmu no netīrās naudas utml. Taču jāņem vērā, ka noplūdusī informācija ir nevis detalizēti izpētītas, autentiskas ziņas, bet gan ziņojumi par aizdomām. Tas nozīmē, ka realitātē Latvijas „mediji” tiks izmantoti par vienu no daudzajiem bandiniekiem kampaņā, lai nepieļautu Donalda Trampa pārvēlēšanu ASV prezidenta amatā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
