Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Gaļas stulbums

Mareks Vilkins
10.02.2017.
Komentāri (631)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Gunitas Kaņepes nošautās lūšu mātes skandāls deva iespēju vietējiem gaiļiem - kuri sevi dēvē par „medniekiem” - publiski nodemonstrēt savu trulumu, stulbumu un uzpūtību visā krāšņumā. Dažu dienu laikā savus uzskatus par ne-medniekiem pauda Zemkopības ministrijas ierēdņi Valters Lūsis un Jānis Bārs, kā arī mednieku organizāciju vadītāji Jānis Baumanis un Haralds Barviks.

Apkopojot medību ideologu prātuļojumus, iezīmējās šāda aina: no dabas (lasi - meža) attālinātie ne-mednieki nesaprotot, ka decembrī lūšu mazuļi vairs nav nekādi pūkaini un nevarīgi kaķēni, bet gan absolūti patstāvīgi plēsēji, kuriem nomedīt stirnu nesagādā nekādas grūtības. Protams, neiztika arī bez jau ierastajiem pantiņiem par „zinātni” un „stabilajām vilku un lūšu populācijām”, kuras vajag saprātīgi apmedīt, lai Latvija nepārvērstos par vilku un lūšu rezervātu, kur nemitīgi notiek uzbrukumi aitām, suņiem un pašiem cilvēkiem. Nobeigumā sekoja slavas dziesmas čaklajiem medniekiem, kuri, nošaujot mežacūkas un aļņus, no milzīgiem postījumiem pasargājot zemkopjus un mežsaimniekus.

No pievienotajiem attēliem, kuros redzams Latvijas valsts mežos strādājošais jurists Mārtiņš Putniņš, ikviens var apskatīt decembrī nošautos lūsēnus un padomāt, cik ticami ir mednieku apgalvojumi, ka, nošaujot viņu māti, šie lūsēni izdzīvos, jo ir "stirnu bieds".

Tāpat ikviens var paskatīties portāla medniekiem.lv trofeju galeriju un redzēt, cik lieli ir pieauguši lūši (meitenes dzimumgatavību sasniedz 2 gadu vecumā, bet puiši - 3 gadu vecumā) un cik – 6-7 mēnešus veci kaķēni decembrī. Starpība ir tik uzkrītoša, ka ikvienam medniekam Gunitas Kaņepes vietā uzreiz vajadzēja būt skaidram, ka ieraudzītais dzīvnieks ir pieaudzis lūsis - līdz ar to pastāv iespēja, ka tā ir māte ar mazuļiem.

Pieaugušiem lūšiem izdevusies nav katra medību reize - nav tā, ka lūsis laiski pieiet klāt stirnai, kura vēl nometas augšpēdus un ļauj lūsim viņu nokost. Lūšu mazuļi zīž pienu līdz 3-6 mēnešu vecumam - tātad uz decembri, kad sākas lūšu medību sezona, viņi tikai pārtrauc zīst pienu. Lūšu mazuļiem svarīga ir katra medību pieredze kopā ar māti, un to viņi tikai sāk apgūt vēlā rudenī / ziemas sākumā – līdz ar to, ja nošauj māti decembrī, tad liela varbūtība, ka mazuļi ies bojā.

Kārtējo reizi apstiprinās tas, ko par medniekiem saka Jānis Ozoliņš (bijušais VMD Medību daļas vadītājs un vilku/lūšu monitoringa vadītājs): “Latvijas vidusmēra mednieks pat ar medību vadītāja kvalifikāciju noteikti nav profesionālis savvaļas populāciju apsaimniekošanā.” Un tas pēc 20 gadus ilgām pūlēm izskaidrot elementāras lietas par vilku un lūšu monitoringu. Mednieku ideologiem V.Lūsim, J.Baumanim, H. Barvikam un L.Dombrovskai patīk murmināt [frāzītes] par "zinātni" un "monitoringu", bet izpratne par monitoringa parametriem viņiem joprojām ir tumša bilde.

Par Latvijas mednieku poļitruku stulbumu lielāks ir tikai viņu melīgums un liekulība. Kā raksturīgu piemēru aplūkosim nemitīgās vaimanas par Zviedrijas vilkiem, kas specializējušies medību suņu nokošanā. Zviedrijā gadā notiek 30-40 vilku uzbrukumi medību suņiem, un 80% no šiem incidentiem notiek tieši medību laikā. Izvērtējot datus, izrādījās, ka, rīkojot medības vilku pāra teritorijā, varbūtība, ka medību suns tiks savainots vai nogalināts, ir 1 no 9000 medību dienām un 1 no 5000 medību dienām, ja medības notiek vilku ģimenes teritorijā. Tātad, ja 150 mednieki rīko medības 20 dienas sezonā, tad incidents notiks reizi trijos gados, ja medības notiek vilku pāra teritorijā, un reizi divos gados, ja medības notiek vilku ģimenes teritorijā.

Tāpat nozīme ir medību suņa šķirnei - gandrīz visi takši un dzinējsuņi sadursmē iet bojā, bet tikai daži bīgli un zviedru aļņu suņi. Turklāt tie suņi, kas tiek nodarbināti suņu laukumos, vilku uzbrukumus piedzīvo retāk, - iespējams, tāpēc, ka ir ar izkoptākām saskarsmes prasmēm, un tās lieti noder konfliktsituācijās ar vilkiem. Ieteikumi, lai samazinātu uzbrukumu skaitu, ir - pirms medībām noskaidrot, vai teritorijā ir svaigas vilku pēdas, kā arī uzturēt sakarus ar vietējiem iedzīvotājiem par vilku pēdu pamanīšanu un nodrošināt suņus ar aizsargvesti, un katrā medību reizē palaist vairākus suņus vienlaicīgi.

Bet visa šī zviedru suņu lieta nobāl Latvijas realitātes priekšā, kur, kā to video intervijā medību poļitrukam Andrim Zariņam atgādina Jānis Ozoliņš, mednieki gadā nogalina 800 suņus - citus gadus pat vairākus tūkstošus. Kā tas notiek var izlasīt rakstā par vilku suni Reju, kuram mednieku lamatas (ar kaulu kā ēsmu) pārlauza mugurkaulu ("Pierīgas mežos mednieku lamatas nogalina suni"). Mednieku reakcija bija tipiska: savu vainu neatzīt un uzstāt, ka viss ir likumīgi. Turklāt melīgais nezinītis - portāla ”Medniekiem.lv” valdes priekšsēdētājs un mednieks ar divdesmit gadu pieredzi - Andris Zariņš dievojās: "Es pirmo reizi redzu, ka suns tur ielien.” Lai gan pat es zinu vairākus medniekus, kuriem lamatas sakropļoja medību suņus. Tāpat Teiču rezervāta nomales vilku šāvējs Uģis Bergmanis arī var pastāstīt, kā viņa medību suņus traģiski nejauši nošāva mednieki.

Ir tikai viens jautājums - kad Latvijas medību ideologi un poļitruki pastāstīs saviem zviedru kolēģiem, ka viņi gadā nogalina vairākus tūkstošus suņu, un kad atzīsies Latvijas sabiedrībai, ka štopē četras reizes vairāk medījuma gaļas nekā zviedru nabadziņi? Jo, lai gan ieteicamais maksimālais sarkanās gaļas daudzums uz pieaugušu cilvēku ir 25 kg gadā, pagājušajā sezonā nošāva tik daudz pārnadžu, ka uz katru Latvijas badakāsi sanāca 200 kg sarkanās gaļas (Zviedrijā uz mednieku sanāk 50 kg gaļas gadā). Aplūkojot veselības statistiku, redzam, ka galvenie mirstības cēloņi ir sirds un asinsvadu slimības un ļaundabīgie audzēji. 2016.gada septembrī publicēja pētījumu, kur apsekojot 75 tūkstošus zviedru sievietes un vīriešus, tika konstatēts, ka neatkarīgi no patērētā augļu un dārzeņu apjoma pārmērīgs sarkanās gaļas patēriņš noved pie 20-30% lielākas mirstības no sirds un asinsvadu slimībam.

Jāņem vērā, ka runa iet par „zviedru pārmērībām” - salīdzinājumā ar Latvijas badakāšiem zviedru gaļēdāji ir veģetārieši. Turklāt pedantiskie zviedri ir pacentušies arī noskaidrot svina daudzumu medījuma gaļā. Rezultāti nav iepriecinoši - medījuma gaļas ēdājiem svina saturs asinīs ir uz pusi lielāks un 70% no vīriešiem, 30% no sievietēm un 40-50% no bērniem, kuri uzturā lietoja medījuma gaļu, svina saturs asinīs pārsniedza pieļaujamo daudzumu. Protams, arī medību suņi cieš no paaugstināta svina satura daudzuma savās asinīs.

Mednieku ierastais skaitāmpantiņš ir par veselīgo gaļu, kuru viņi paši nomedījot. Tikai viņi aizmirst piebilst, ka brieži, aļņi, stirnas un mežacūkas - ko viņi nošauj - aug un barojas ne-mednieku īpašumos. Mednieku skaits uz papīra ir 20 tūkstoši (jeb 1% no Latvijas sabiedrības), bet pārnadži gandrīz visu savu barību iegūst LVM apsaimniekotajos mežos (kas pieder sabiedrībai kopumā), 150 tūkstošos privāto meža īpašnieku platībās (no kuriem tikai nedaudzi ir mednieki) un ne-mednieku apstrādātajos sējumos.

Turklāt medību kolektīvos lielākoties nav brīvu vietu, un iekšā tikt var tikai caur pazīšanos un blatu - līdz ar to, pat ja ne-mednieki nokārtotu mednieku eksāmenu, tas nebūt nenozīmē, ka viņi tiktu pie gaļas. Jo neviens badakāsis negrib samazināt savus 200 kg gaļas podu apjomus, un katrs rīma saprot, ka, izdalot medījuma gaļas apjomu uz visiem Latvijas iedzīvotājiem, katram sanāk tikai 2 kg gaļas. Bet bez Āfrikas cūku mēra paņemtajām mežacūkām vispār sanāk tikai viens kilograms uz iedzīvotāju.

Pat, ja mednieku skaits pieaugtu līdz 3% kā tas ir Zviedrijā, tas nozīmētu trīsreiz mazākus gaļas podus - tādu šoka terapiju Latvijas mednieka gaļas rīšanas nomocītā sirsniņa neizturētu. Rijība ir viens no septiņiem nāves grēkiem, un to simbolizē hibrīds ar tārpiņgalvas mutīti un dinozaura kuņģi - kā rezultātā nelaimīgo nomoka mūžīgais izsalkums. Tāpēc resnajam badakāsim pat ar 200 kg gaļas ir par maz, un viņam skauž, ja kāds kumoss tiek arī vilkam un lūsim. Un, lai nodrošinātu savus gaļas podus, mednieki katru gadu apšauj 43% no vilku populācijas un 20-25% no lūšu populācijas (trešdaļu no nošautajiem veido mazuļi). Rezultātā Latvijas meži ir pārvērsti par mežacūku un briežu fermu, un mednieki grib līst iekšā pat nacionālajos parkos Slīterē un Ķemeros.

92% no iekšzemes kopprodukta (IKP) veido pilsētas un tajās dzīvo 70% no Latvijas iedzīvotājiem, kuru vērtības ietver līdzāspastāvēšanu ar savvaļas dzīvniekiem Latvijas dominējošajās / visizplatītākajās ekosistēmās – mežos (no kuriem puse ir valsts īpašumā) un purvos - īpaši ar tādu ekosistēmas atslēgsugu (keystone species) kā Eiropā aizsargājamā vilku suga.

Ja pārtiku iegūst no lauksaimniecības, tad savvaļas dzīvnieki jāliek mierā – jāļauj Dabai regulēt procesus ekosistēmā (Latvijā dominējošā ekosistēma ir mežs, bet atslēgsuga (keystone species) - kuras ietekme uz procesiem ekosistēmā ievērojami pārsniedz tās pārstāvju kopējo skaitu - mežā ir tieši vilki un lūši, nevis mežacūkas, brieži, stirnas vai aļņi.

Pilsētu iedzīvotāji, kuri veido lielāko daļu IKP (līdz pat 90%), ir pret nepamatotu vardarbību pret savvaļas dzīvniekiem (tai skaitā, mednieku vēlmi apšaut pēc iespējas vairāk vilku un lūšu, lai tikai pašiem būtu ko vairāk šaut).

Tātad pilsētnieku (tai skaitā, gaļēdāju) intereses (nostāja) attiecībā uz savvaļas dzīvniekiem mežā ir atšķirīgas vai pat pretrunā ar mednieku interesēm. Jo pilsētnieki dod priekšroku ekoloģijai mežā (lai Daba pati sakārto procesus mežā caur vilku un lūšu ietekmi uz pārnadžu populācijām), nevis mežacūku u.c. pārnadžu sugu nobarošanai visu cauru gadu.

Tātad no pilsētnieku un laukos dzīvojošo ne-mednieku (t.i. Latvijas iedzīvotāju vairākuma) viedokļa priekšroka uz pārnadžiem mežā ir vilkiem un lūšiem - un nevis medniekiem.

Realitātē viss ir pilnīgi otrādi: ne-mednieku īpašumā un pa kluso pretēji sabiedrības prioritātēm katru gadu Latvijas mežos maksimāli apšauj Eiropā aizsargājamas sugas pārstāvjus - vilkus un lūšus -, lai resnās rīmas varētu nolocīt 200 kg sarkanās gaļas. Kā kaut kas tāds ir iespējams? Sabiedrība ir neziņā par to, kas notiek Latvijas mežos, jo par to klusē masu mediji un bioloģijas skolotājas.

Kopš 1998.gada Latvijā vilki katru gadu tiek medīti 43% apmērā no populācijas, un laikrakstos „viedokļu daudzveidību” pārstāv, no vienas puses, vilku un lūšu monitoringa vadītājs Jānis Ozoliņš, kurš vēlas saglabāt vilku apmedīšanu 43% apmērā (un lūšu apmedīšanu – 25% apmērā), un, no otras puses, mednieki, kuri pieprasa vilkus un lūšus medīt vēl intensīvāk. Savukārt vidusskolu bioloģijas skolotāju vidū tipiska rīcība ir iemest aci VMD mājaslapā, kur viņas ierauga, ka Latvijā medību sezonas beigās esot 1600 lūšu un 1200 vilku. Pēc tam klasē ar mierīgu sirdsapziņu var glupi atkārtot, ka Latvijā medības ir nepieciešamas, lai „saprātīgi kontrolētu vilku un lūšu skaitu”.

Ja būtu 1600 lūšu un 1200 vilku, pirms dzimst mazuļi maijā (jo „uzskaiti” veic medību sezonas noslēgumā, kad vairums lūšu un vilku jau ir nošauti), tad vasarā vajadzētu būt vairāk par 3000 vilku un 3000 lūšu Latvijā. Pēc mednieku un bioloģijas skolotāju ieskata vilki var dzīvot smilšukastē, bet lūsīši vispār uz īkšķa var sēdēt.

Tāpēc viņām nebija nekādu īpašu iebildumu, kad Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas bioloģijas skolotāja Guna Taube 2014. gada Ziemassvētku nedēļā četru dienu laikā piedalījās lūšu ģimenes apšaušanā Rubenes pusē (pati arī vienu nošāva). Nākamajā gadā nevienu lūsi Rubenes pusē nenošāva, jo nebija vairs, ko šaut. Taubes gadījums ilustrē lūšu situāciju Latvijā kopumā - tiklīdz no Igaunijas neienāk lūši, tā vairs nav, ko šaut, jo lūšu dzimstība nespēj nosegt iztrūkumu populācijā, kuru rada Latvijas mednieku pārmērības.

2015./2016.g. sezonā lūšu sākotnējā kvota bija 150, un mednieki prognozēja, ka to ātri sasniegs un klāt piemetīs vēl 50 lūšu atļaujas. Bet, lai gan sniegs bija visus četrus mēnešus un jau 6.janvārī VMD atcēla teritoriālos ierobežojumus, pa visu sezonu nošāva 115 lūšus. Parasti 4/5 no kvotas nošauj Vidzemē - Latgalē, tas ir, reģionā, kam ir kopēja robeža ar Igauniju, kur lūšu populācija bija tuvu vides ietilpībai un jaunie lūši nevarēja izcīnīt sev teritoriju, kur "likumīgi" medīt un pie izdevības arī pāroties, jo visas vietas jau bija "aizņemtas". Rezultātā šie jaunie lūši ieceļoja Latvijā (Vidzemē un Latgalē), kur dēļ intensīvās medību slodzes ātri atbrīvojās brīvas teritorijas, kur jaunienācējiem dzīvot. Nākamajā sezonā viņus, protams, apšāva.

Tā tas turpinājās, kamēr divus gadus pēc kārtas bija samērā bargas ziemas (2009-2011) un lūšu pamatbarība - stirnas - stipri samazinājās. Igauņi uzreiz nenoreaģēja un nesamazināja lūšu kvotas lielumu. Igaunijas lūšu populācija ievērojami saruka divu gadu laikā (no 103 kaķenēm ar mazuļiem 2011.gadā uz 46 kaķenēm ar mazuļiem 2013.gadā). Bet atšķirībā no Latvijas viņi ir spējīgi ierobežot gan vilku, gan lūšu medības - 2013.gadā ļāva nomedīt 16; 2014.gadā - 2; pērn - 19 lūšus. Par Latviju ir stipras šaubas - te lūšus un vilkus "kapās", kamēr Brisele neiejauksies.

Un tas, ka četros mēnešos nošāva 115 (kas ir mazākais rādītājs kopš 2007.gada), parāda, ka, tiklīdz vairs neienāk jaunie lūši no Igaunijas, tā mūsējie - pēc tam, kad apšāvuši Igaunijas lūšus - vairs nevar izpildīt kvotas apmēru. Šogad būs vēl mazāk lūšu, ko apšaut, jo lūšiem dzimstība un izdzīvošanas procents ir diezgan zems - lūši ir vientuļnieki, un mātei, kura viena pati rūpējas par mazuļiem, dzimst ~2 kaķēnu, bet gada vecumu visi lūsēni nesasniedz.

2009. gadā igauņu pētnieki jaunai lūsenei uzlika kakla siksnu ar raidītāju un pēc signāliem uzzināja, ka viņa devusies uz Latviju, kur viņai piedzima kaķēni. Vēlāk visus nošāva Latvijas mednieki.

Roku rokā ar rijību iet melu kultūra, kas jāizplata masu medijos par lūšiem un vilkiem, lai tikai nodrošinātu sev pienākošos 200 kg gaļas. Tā, piemēram, medību ideologiem un poļitrukiem J.Baumanim, H.Barvikam, A.Pukstam un A.Zariņam patīk šļupstēt par Latvijas vilku rezervātu, kas novedīs pie ekonomikas sabrukuma, bet fakti ir nepielūdzami:

Latvijā mednieki nošauj lūšus un vilkus virs dabiskās mirstības procenta, un vilku blīvums, salīdzinot ar Poliju, Vāciju vai Minesotas un Viskonsīnas štatiem, ir vismaz uz pusi mazāks – 2014.gada decembrī bija šādi dati:

- Polijā vilku teritorija ir 61 500 km2, un dzīvo 1276 vilku jeb 20.75 vilku uz 1000 km2;

- Vācijā vilku teritorija ir 12 -13 000 km2, un dzīvo 250 vilku jeb 19.2 – 20.8 vilku uz 1000 km2;

- Minesotā vilku teritorija ir 70 000 km2, un dzīvo 2221 vilku jeb 32 vilku uz 1000 km2

- Viskonsīnā vilku teritorija ir 44 000 km2, un dzīvo 771 vilku jeb 17.5 vilku uz 1000 km2

Tikmēr Latvijā vilku teritorija ir 30 000 km2 ,un dzīvo 200-300 vilku jeb <10 vilku uz 1000 km2, un visas runas par "rezervātiem visas Latvijas teritorijā" ,"ekonomikas sabrukumu" un "cilvēku dzīvību apdraudējumu" ir pilnīgs blefs, lai saglabātu esošo kārtību. Ne Polijā, Vācijā, nedz arī Minesotā un Viskonsīnā ekonomika nav sabrukusi, un cilvēki ir sveiki un veseli. Turklāt visās šajās zemēs gan cilvēku blīvums, gan mājlopu skaits ir daudzas reizes lielāks nekā Latvijā.

Tāpat ari frāzītes par to, ka, ja aizliegs vilku un lūšu medības, tad malumednieki nošaus visus vilkus un lūšus, ir jāuztver kā blefošana un apzināta melošana. Malumedības nevar pārsniegt esošo medību slodzi, jo:

 a) mednieki pat Neatkarīgajā Rīta Avīzē neslēpj, ka “kārtīgs mednieks” nelaidīs garām izdevību nošaut vilku „saudzējamajā laikā” (kad mazuļiem ir lielākā mirstība);

 b) malumedības nenotiks ar karodziņiem un 100 mednieku piedalīšanos;

 c) lūšus lielākoties nošauj, kad ir sniegs, jo bez sniega viņi ir nemanāmi un nedzirdami (jo negaudo kā vilki) un 4 mēneši no decembra līdz aprīlim ir maksimāli ilgs laiks, kad potenciāli iespējams sniegs – līdz ar to praktiski pašlaik Latvijā nav nekādu medību ierobežojumu attiecībā uz vilkiem un lūšiem;

 d) Polijā ierobežojums nevis palielināja malumedību skaitu, bet gan laika gaitā samazināja (kopš 1998.gada).

Vācijā piemērotas teritorijas ir 440 vilku ģimenēm, un Vācijas valdība un sabiedrība arī mērķtiecīgi rīkojas, lai to nodrošinātu. Vācijas vides ministre Bārbara Hendriksa skaidri un gaiši pateica, ka medniekiem ir jābeidz lasīt pasakas par Sarkangalvīti un laiks kļūt pieaugušiem.

Valdība izveidoja centru, kura uzdevums ir izglītot sabiedrību par vilkiem un kā uzvesties, ja kādu vilku iznāk arī ieraudzīt. Centram ir piešķirts 425 tūkstošus eiro liels finansējums, un ikviens saprot, ka tā galvenais uzdevums ir audzināt potenciālos malumedniekus, jo neviens cits vilkus netaisās apdraudēt.

Latvijas sabiedrības sašutums par Gunitas Kaņepes trulo prieka izpausmi par nošauto lūšu māti liecina nevis par „sakāpinātu emocionalitāti”, bet gan par masu mediju līdzšinējo klusēšanu par to, ko mednieki dara ar Eiropā aizsargājamu sugu parstāvjiem ne-mednieku mežā. To, ka trešdaļa no visiem nošautajiem lūšiem un vilkiem ir viņu mazuļi; ka pavasarī nošauj vilku un lūšu mammas ar mazuļiem vēderā; ka populācijas ir stabilas, tikai pateicoties no Igaunijas un Lietuvas ienākošajiem lūšiem un vilkiem.

Nošautā lūšu māte atvēra sabiedrībai acis un izgaismoja, cik dīvaina ir Latvijas valsts iestāžu un masu mediju attieksme pret vilku un lūšu medībām. Ja Vācijā un Polijā sabiedrība domā, kā mazināt mednieku tumsonību attiecībā pret vilkiem un lūšiem, tad Latvijā - kā normalizēt un par ikdienišķu padarīt maksimālu vilku un lūšu populāciju apšaušanu. Un šī Latvijas novirze arvien vairāk nav pieņemama ne tikai rietumeiropiešiem, bet arī mūsu kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem, kuru vilkus un lūšus mēs apšaujam. Par to jau raksta gan leišu DELFI, gan Igaunijas lūšu monitoringa vadītājs Pēps Mannils.

Pēc šī nelielā pārskata par mednieku uztveres neatbilstību realitātei neizbēgami rodas jautājums: kurā galaktikā Latvijas mednieki ir noparkojuši savas smadzenes?

Secinājums - jo vairāk rij gaļu, jo cilvēks paliek stulbāks, un Latvijas medniekiem ir tas gods būt pasaules stulbākajiem medniekiem, kuru galvenā iezīme ir vēlme rīt kļūt vēl stulbākam, nekā esi šodien.

Foto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

FotoŠī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam, taču manis pieteikto kandidātu nākamajā dienā starp izvirzītajiem kandidātiem neatradu. Diemžēl atbildi uz jautājumu, kādēļ Saeimas Preses dienests publisko nepilnīgu informāciju, Saeimas Prezidija birojs man nav sniedzis. Savukārt Saeimas Juridiskais birojs nespēj sniegt pamatotu atbildi, kāpēc es kā pašvaldības deputāts nedrīkstu oficiāli virzīt savu prezidenta amata kandidātu.
Lasīt visu...

6

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

Foto2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi kritizējusi vairākus runātājus ikgadējā Indijas Zinātnes kongresā par neracionālu, galvenokārt reliģijā balstītu pieņēmumu izteikšanu”. Sašutumu izraisīja, piemēra, Āndhra Pradēšas centrālās universitātes vicekanclera Nagešvara Rao apgalvojums, ka “dēmonu dievam Rāvanam savulaik bijuši lidlauki mūsdienu Šrilankas teritorijā un 24 veidu lidmašīnas,” (“Vadošā Indijas zinātnieku konferencē vadību pārņem reliģisku teoriju sludinātāji”, Delfi, 2019, 7. janvāris).
Lasīt visu...

21

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

FotoPietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas gaitu[2][3][4]. 
Lasīt visu...

21

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

FotoVai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs cittautietis? Vai latviešiem patiks, ka Valsts prezidents ir ļoti nekaunīgs un aprobežots ebrejs, no kura jau sen ir novērsusies ebreju tauta un kurš tagad, lai tiktu ievēlēts, demonstrē šausmīgu sava etnosa necieņu? Latvijā vēl nav bijis tik nekaunīgs un nelietīgs Valsts prezidenta kandidāts. Vai latvieši protestēs?
Lasīt visu...

21

Latvija gaida nākamo vadoni

FotoEsošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu, jo ir skaidrs, ka Saeimā trūkst balsu viņa ievēlēšanai.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas Dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...

Foto

Kas nogāja greizi Tālim Linkaitam

Gan citi JKP politiķi, gan pats Tālis Linkaits valdības veidošanas procesā ne tikai neslēpa, ka viņu galvenais uzdevums ir apturēt dzelzceļa...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņa un „Uzvaras” svinības

Kā jau bija gaidāms, Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņa kļūst arvien redzamāka, ko nosaka arī partiju aģitēšanas laiku izmantošana televīzijā...

Foto

Mēs ļoti labprāt šautu arī migrējošās zosis pavasarī, ja vien mums to atļautu

1. Juridiskais pamatojums. Gan Medību likums, kurā ir pilnībā pārņemtas direktīvas prasības par...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 2. Jocīgā laime

2019.gada 1.aprīlī Latvijā izveidojās it kā jocīga situācija. Turklāt situācijas jocīgums netika apzināti izraisīts atbilstoši pirmā aprīļa, Lielās Joku dienas,...

Foto

Aptiekas nav bodītes ar farmaceitu kā kasieri pie lodziņa

Aptieku, kas ir iedzīvotājiem tuvākā un sasniedzamākā veselības aprūpes iestāde, pakalpojumu klāsts būtu jāplašina, neaprobežojoties tikai ar...

Foto

Par paranormālās dzīvesziņas pārņemto pasaules daļu

Kad Saeima pārtikas iepakojumā aizliegs izmantot plastmasu ar bisfenolu A, vienīgais arguments skolas bērnu apgādāšanai tieši ar "Memory Water" ūdeni,...

Foto

Latvijas dzelzceļa sistēma pārmaiņu priekšvakarā

Dzelzceļš – tā nav tikai infrastruktūra, vagoni un kravas. Lai dzelzceļš veiksmīgi darbotos, ir jābūt cilvēkam; ir jābūt interesei, enerģijai un...

Foto

Tik labi kā vēl nekad

Valsts prezidenta kampaņas iesākumā tika paziņots, ka "Latvijas iedzīvotāji pašreiz dzīvo tik labi kā vēl nekad". Kad varas aprindas pauž kārtējo...

Foto

Būs atkal draudzenes, klasesbiedri, mīļākās vai vēl nezin kas attiecīgajos amatos

Vienotības valdība ir ķērusies pie finanšu sektora kapitālā remonta. Un loģiski rodas jautājums – kāpēc ir...

Foto

Lai valsts piedzīvotu uzplaukumu, nepieciešama sadarbība ar Dievišķo

Ļoti cienījamās un godājamās valsts amatpersonas, valdības pārstāvji, ministri, dievkalpojuma dalībnieki, visi tie, kas tajā piedalās ar televīzijas...

Foto

Novērtēsim, ka varam tagad svinēt mūsu valsts brīvību pie baltiem galdautiem

Šogad atzīmējam simtgadi mūsu armijai, kas dzima kaujās par Latvijas brīvību laikā, kas bija izšķirošs...

Foto

Patofobijas vietējais dizains

Fobiju sarakstu nepieciešams papildināt. To ir pelnījusi latviešu varas inteliģence. Tās darbībā ir uzkrītoši konstatējama etniski specifiska fobija – īpaša tipa paniskas bailes,...

Foto

Mediji savās rīcības iespējās kļūst arvien brīvāki

Nedēļas sākumā jaunās valdības apstiprināšanā Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida (Kersti Kaljulaid) iestājās pret mediju darba nopēlumu, uzvelkot džemperi ar...

Foto

Pirmās 100 dienas

Pirmajās 100 dienās paveiktais Satiksmes ministrijā: sabiedriskā transporta maršrutu tīkla konkursa sagatavošanā esam tikuši līdz koncepcijas prezentācijai Sabiedriskā transporta padomē, ar mērķi maijā...

Foto

Mana tauta, visa pasaule tevi muļķo, uzticies man un dzer superūdeni par uzskrūvētu cenu

“Memory water” dibinātājam Jānim Pļaviņam nepietiek, ka cilvēki maksā eiro par litru...

Foto

Es esmu drošs, ka tauta nostāsies manā pusē un šis process tikai pieņemas spēkā, un tautas spēks ir neapturams

Vēlos detalizēti informēt par Satversmes aizsardzības biroja...

Foto

Satiksmes ministram riebjas popularitāte?

Interesanti, ar ko dižu un svarīgu sevi ikdienā nodarbina Tālis Linkaits? Ar kādu veikumu viņš varētu mums atskaitīties par savām pirmajām 100...

Foto

Ikšķiles novada pašvaldība aptauju organizē likumu ietvaros un to arī sarīkos

Ikšķiles novada pašvaldības domes lēmums organizēt Ikšķiles novada pašvaldības (Pašvaldība) administratīvās teritorijas iedzīvotāju aptauju ar...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 1. Pamatbūtība

Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”. Tautas garīgā bojāeja notiek precīzi saskaņā ar zinātniskajā literatūrā apkopoto cilvēces vēsturisko pieredzi . Pagātnē garīgi...

Foto

Puņķu valdība

Mēs varam sajūsmā spiegt par premjerministra angļu valodas zināšanām, kas tiešām ir lieliskas, taču mums jābūt godīgiem: valdība Latvijā šobrīd ir sastiķēta ar puņķiem....

Foto

Zāļu valsts aģentūrai nebija likumīgu šķēršļu zāles „Rigvir” nepārreģistrēt

Zāļu valsts aģentūra (turpmāk – Aģentūra) sniedz informāciju par Aģentūras un tās Zāļu reģistrācijas komisijas veikto darbu...

Foto

Smiekli nevietā

Pirms nedēļas Pietiek iepazīstināja ar manu piedāvājumu Valsts prezidenta amatam, kurš bija publicēts rubrikā "Pietiek nopietnības". Komentāros izraisījās diskusija, kurā jautrības bija maz. Izvirzījās nopietni, Latvijai...

Foto

Dzirkstele

Maz ir to, kuri patiesi spēj novērtēt, kas tikko ir noticis. Jaunievēlētais Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis, uzzinot, ka ir ievēlēts par prezidentu, vēršoties pie žurnālistiem,...

Foto

Vēstījums 2019. gada Lieldienās

Kristus ir augšāmcēlies! Priecīgas Lieldienas! Jau divtūkstoš gadus mēs cits citu šādi sveicam. Kad kaut ko dara tik ilgi, var iezagties pierastība,...

Foto

Latvijā valsts apmaksā par trešdaļu mazāk inovatīvo medikamentu nekā Lietuvā un Igaunijā

Latvijā pacientu nodrošinājums ar valsts kompensētajiem jaunākās paaudzes medikamentiem būtiski atpaliek no pārējām Baltijas...

Foto

Nacionālais suicīds

2019.gada 15.aprīlī viena latviešu tautas daļa tika iepriecināta ar šādu ziņu: “Koalīcijas partijas sadarbības sanāksmē vienojušās par kopīgu atbalstu Eiropas Savienības Tiesas tiesnesim Egilam...

Foto

Par mūslaiku šucmanietēm un par Rimšēviču

Šucmaņi – oficiāli sardzes dienests – Otrā pasaules kara laikā bija tāda pretīga kolaboracionistu pasuga, kuras pārstāvjus vācieši sūtīja uz...

Foto

Kad Bordāns vēl nuztraucās nevis par bezkompromisa tiesiskumu, bet par to, kurš viņu paņems uz vēlēšanām...

Klausoties, kā tagadējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns vietā un nevietā...

Foto

Palīdzība...

2009. gada marta nogalē ASV ekonomisko palīdzību Centrālamerikas valstīm – Salvadoras Republikai (República de El Salvador), Gvatemalas Republikai (República de Guatemala) un Hondurasai (Honduras). Kāpēc?...

Foto

Piedāvājums Latvijas prezidenta amatam

Esmu piedāvājis savu kandidatūru Latvijas Valsts prezidenta amatam. Par šo faktu esmu saņēmis apstiprinājumu no Saeimas Pieprasījumu komisijas 2019.gada 11.aprīlī. Savu programmu http://www.societyandnature.org/lpp.pdf esmu...

Foto

Ansis Pūpols: Meroni atzīstams par oligarhu

Beidzot kāds to pateicis skaļi — Ventspils kriminālprocesu «arestētās mantas glabātājs» Rūdolfs Meroni atbilst visām trim klasiskajām oligarhijas pazīmēm: ietekme...

Foto

Jūrmalas opozīcijas deputāts Grūba izmanto skolēnu vecāku sapulci savās politiskajās interesēs

Otrdien, 9. aprīlī, Jūrmalas Valsts ģimnāzijā notika informatīva vecāku sapulce, kurā kā vecāks piedalījās arī...

Foto

Alvis, Žeņa un Vova. Tiem, kas man Pārdaugavā sārtu krāva

Tas nebūs gari. Bet sākumā daži skaidrojumi par manis pieminētajiem tēliem virsrakstā....

Foto

Teikumi aplaužas

Publiskās telpas viedokļos par Egila Levita izredzēm tikt ievēlētam valsts prezidenta amatā teikumi gludi, bet kaut kā neizbēgami aplaužas ar loģiski izrietošiem “bet”....

Foto

Televīzija ir mehānisms, kura darbība atšķiras no pilnīgi visiem citiem uzņēmumiem un to vadīšanas

Ja kādu interesē, man arī ir, ko teikt LTV un NEPLP sakarā....