Gan pašam, gan Sašam: pamflets iz Latgales ar iesākumu Kuivižos
Jautājums no provinces15.05.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
1970.gads. Ceturtdiena. Kuivižu veikalā ceturtdienās gaida t.s. Valmieras labumus, jeb Valmieras toreizējā gaļas kombināta produkciju, kur pamatā būs subprodukti. Bet būs! Rinda bēdīga un klusa. Kāds ierindnieks, teiksim, Pēteris, vēlas līdzbiedrus ideoloģiski pareizi iepriecināt, tādēļ vēršas it kā pie visiem, it kā ne pie viena..
- Nu, vakar radjo stāstij, ka mumsim atkal vien kosmoskuģ palaid gaisa. Trīs vec esot iekša!
Rinda neapplaudē. Tikai nacionālistiski noskaņotais kungs Gunārs pagriežas, noskatās kā baronese uz grāvraci un, apkopojot visu sarkasma resursu apjautājas
– Kā?! Vai ta latvec ari kād kosmoskuģ i palaids?
- …emm… es bij domajs Padomj Savienib, - pazliet apjucis, skaidro optimists
- Ahā! Ak TĀ tu bij domajs (sakopojot pēdējos ironijas apjomus), nu, ta mums pa Tevi viss i skaidrs.
Tagad līdzīgs dialogs, iespējams, norit, kaut kur Latgalē pie vēl neslēgta ciema veikala. Pieņemsim, Donāts – nu, cīši lela prīca, ka vaļdeiba atguodoj Latgolu. Dūšūt 640 miljonu kab suoktu jaunu, skaistu dzeivi. Cīši labi! Niu muyumsim tik juosaver, kab labi i pareizi izlītojam…un, pieņemsim, pesimists Izidors – sābri, tu teišom esi glupuoks voi izalīc?!
Tātad, lai jau n-to reizi mazinātu ilgstoši pastāvošās nelabvēlīgās tendences, jau janvārī izdots Ministru kabineta rīkojums Nr. 32 „Par Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam”. Un... jā, pēc šaubīgām ziņām tam atvēlēti 640 miljoni eiro. Šaubīgām tādēļ, ka kopējais naudas apjoms nemaz īsti nav nosakāms. Pieminētā eksperta Izidora bažas pamatotas.
Piemēram, šāds plāna punkts. Apzināt un ierīkot ~ 200 patvertnes esošo ēku pagrabos un pazemes stāvos. Pie minētajām ēkām izvietot zīmes "Patvertne". Atbildīgais (uzmanību!) - visas ministrijas un pašvaldības (tātad faktiski neviens). Finansējums: finansējuma apmērs un avots tiks precizēts atbalsta pasākuma izstrādes ietvaros. Urā, biedri!
Vai cits jaukums - sabiedrības saliedēšana, veicinot pašorganizēšanos un paplašinot sadarbības prasmes... Atbild KM, organizē CFLA, Finansējums Latvijā kopā: 3 663 679 euro, Latgalē: nav iesniegts projekta pieteikums, līdz ar to nevar nosaukt precīzu finansējumu Latgalei,
Interesanta ievirze projektam “Informatīvā telpa Austrumu pierobežā. Veicināt Latgales reģionā dzīvojošo viedokļu līderu un iedzīvotāju izpratni un informētību par aizsardzības nozares aktualitātēm”. Šo īstenošot "Latvijas Sabiedriskais medijs" esošā budžeta ietvaros, daudz tur nav, ap 300-350 tūkstošiem gadā un tie paši jāatrod no iekšām, taču interesants ir pārraudzītāju sastāvs: atbildīgās ministrijas – KM, AiM, IZM un Valsts lanceleja, pats sabiedriskais medijs tur tikai sulainiski izpildīs un skraidīs, ar visiem saskaņojot. Nabaga bārenīte - redakcionālā neatkarība kaktā klusi šņukst.
Ir vairākas pazīmes, ka plāns Latgales atdzimšanai gatavots uz ātru roku, sasviežot kopā, kas nu tur pa folderiem salasīts. Re, valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana. Finansējums šim gadam Latvijā: 92 300 000 euro, t.sk. Latgales plānošanas reģionā 6 754 908 euro, mazāk nekā 10%. Tīra ņirgāšanās - nosaukt šo visu par Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskās izaugsmes un drošības stiprināšanas plānu… tā sacīt - Glābsim Latgali no autoceļiem…
Nevar jau tikai burkšķēt, jo plānā ir arī svarīgas un vajadzīgas lietas, kas aktualizējušās reizē ar krievu fašistu nelietībām Ukrainā. Vismaz man nav iebilžu punktam - Latvijas Austrumu robežas pretmobilitātes plāns, tai skaitā meliorācijas grāvju pilnveidošana un pielāgošana par prettanku grāvjiem, turpmāka uzturēšana / sakopšana, iesaistot vietējos iedzīvotājus / uzņēmējus un radot no jauna ap 100 darba vietām. 21 500 000 euro.
Tāpat arī Latvijas Republikas un Krievijas /Baltkrievijas robežu infrastruktūras izbūve atbilstoši MK pieņemtajiem lēmumiem, Kopā: 124 158 919 euro.
Tomēr par visu vairāk man patīk zīmīgie vārdi dokumenta ievadā: Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija šo 640 miljonu plānu ir izstrādājusi… ievērojot ilgstoši pastāvošās nelabvēlīgās tendences Latgales sociālekonomiskajos radītājos, kā arī nodrošinot pēctecību iepriekšējos Rīcības plānos Latgales reģiona izaugsmei (2013.–2014. gadam, 2015.–2017. gadam un 2018.–2021. gadam) iekļautajām iniciatīvām.
Tātad - šādi plāni jau ir bijuši, uzdrošināšos teikt – tie rit nepārtraukti un tradicionāli turpina uzrādīt nekādu progresu Latgales sociāli ekonomiskajos rādītājos.
Man ir labs paziņa, Bundžu Jānis. Darbojas kā konsultants un kādreiz konsultēja lielajā laikrakstā Diena. Lūk, jau 2015.gada aprīlī par kārtējo, toreizējo Latgales glābšanas plānu, Bundžas kungs jūsmīgi rakstījis: “Plāns dos graujošu triecienu nabadzībai un bezdarbam, jo atbilstoši 392. rindkopai tiks atvēlēti pāri 52 miljoniem naudiņas „teritorijas revitalizācijai”, bet atbilstoši 1.5.3. uzdevumam, noskaitīs 48 miljonus „austrumu specifikai”. Daudzas ministrijas palīdzēs, piemēram, Zemkopības ministrija izsniegs 26 miljonus eiro 25 darba vietu radīšanai. Rēķins vienkāršs – vienai darba vietai izlietos aptuveni 1 miljonu… un vēl miljons paliks uz pusēm pašam un sašam”
Savukārt 2012.-2013.gadā jau bija viens līdzīgs plāns… kādi 100 miljoni eiro. Jūs jau zināt, kam – uzņēmējdarbības kārtošanai, konsultācijām, ceļiem un tādā garā. Sorosa tētiņš esot uzsaucis 41 grantu kaut kādiem jaunu skolu pastāvēšanas modeļiem. Granti nograntēti, skolas slēgtas. Toreiz tika solīta “krasi jauna pieeja reģionu ekonomiskās atpalicības novēršanā”. Viens no solītājiem bija tā mirkļa VARAM ministrs, kā krītoša zvaigzne nomirdzējušais Edmunds Sprūdžs. Jūs atceraties šo jaunskungu, kurš solīja gan Latgales atdzimšanu, gan Ventspils Lemberga nošķūrēšanu 3 dienās. Nenotika ne viens ne otrs. Tomēr Latgalei labā ziņa, ka tur glābšanas plānus taisīja periodiski un deva pa kādam simtsmiljonam gadā, kamēr Lembergam vajadzēja ņemties krustu šķērsu pa ārzonām, lai kaut ko sakasītu.
Bez tam mēs ievērojam to labo, ko jaunā glābšanas sērija mācījusies no iepriekšējām – naudas apjoms precīzi nav nosakāms, atbildīgie dažādiem projektiem dažādi, ir projekti, kur nauda atvēlēta, bet pats objekts jau gatavs pirms naudas piešķiršanas, gan arī tādi, kur piķis ielikts, bet nekas nenotiek, kā vairākas pamestas, svaigi nosiltinātas skolu ēkas…
Viss liecina, ka vesela Latgales atdzimšanas finansējumu sērija ar retiem izņēmumiem jau 12 vai ciktur gadu garumā izpļekarēta pa tukšo. Taču pieticis gan pašam, gan Sašam, tas mums te noteikti jākonstatē.
Vai šis kaleidoskops ir bijis interesants Valsts kontrolei? Uz manu jautājumu tika atbildēts, ka revīzijas Latgales glābšanas plānos…. nav notikušas… bet, kā mierināja Valsts kontroles dāma – dzirdēts, ka Viedā reģionu ministrija (VARAM) varbūt būšot būt tā, kura reizē gan organizēšot, gan vadīšot, gan kontrolēšot šī Latgales glābšanas plāna norisi.
Ka šoreiz būs mazliet citādi, rāda visa politiski militārā situācija pierobežā. Kaut kas tomēr būs jādara. Ja neaizmirsīs ko atlikt pašam un Sašam, var pat izdoties. Kas nemaz nav pārāk labi jo… To lielīšanos un plātīšanos pat cilvēks ar stipriem nerviem ilgi nevarēs izturēt.
Šis bija fragments no jaunās raidījuma "Jautājums no provinces" sērijas. Ja vēlies noklausīties šo rakstu Dzintra balsī un dzirdēt visu raidījumu, nāc uz: https://linktr.ee/jautajumsnoprovinces.
Seko mums 
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
Vienā no “bagātākajām” pašvaldībām Latvijā – Ropažu novadā – sākusies pirmsvēlēšanu peldēšana.
Pievērsiet uzmanību attēlam. 1952. gads. Šie vīri dzīvo mežā jau astoto gadu. Nevis kā dzērāji, plikadīdas vai “bandīti”, kā tos vēl šodien cenšas attēlot padomju laiku mantojuma sargi un čekas bērni, bet kā Latvijas partizāni – cilvēki, kuri, ziedojot savas dzīvības, līdz pēdējam elpas vilcienam pretojās okupācijai.
Iespējams, ka tuvā nākotnē skaistos dabas skatus, ar kuriem šodien lepojamies, indiešu bērneļi Latvijā varēs skatīt tikai bilžu grāmatās. Pie reizes arī uzzināt, ka kādreiz šeitan pie Baltijas dzīvojuši latvieši, kas labprātīgi izmiruši, bet aizejot izpostījuši visu aiz sevis. Rēzijas Kalniņas pravietojums, ka pastāv plāns iztīrīt šo zemi, lai tā būtu placdarms kaut kam citam, iegūst arvien skaidrākas aprises.
