Garkalnes deputāts divu gadu laikā apmeklē piecas domes sēdes, bet algu čakli saņem katru mēnesi
PIETIEK14.08.2016.
Komentāri (21)
Iesaki rakstu: 
Kādreizējais Garkalnes pašvaldības vadītāja vietnieks, tagad Garkalnes novada domes deputāts Kārlis Bružuks (LZP) pēdējos divos gados apmeklējis vien piecas domes sēdes, taču ik mēnesi saņēmis algu. Ieraksti deputāta un viņa dzīvesbiedres Anitas Bružukas (attēlā pirmā no kreisās, bet deputāts - pirmais no labās) Facebook kontos liecina, ka viņi lielāko daļu dzīves pavada Spānijā.
Savu politisko karjeru Bružuks sāka 2005.gadā, kandidējot Rīgas domes vēlēšanās no Jaunā laika saraksta, taču pašvaldībā netika ievēlēts. Pēc četriem gadiem viņš no tā paša saraksta kandidēja Garkalnes novada domē un čakli ķērās pie esošās varas kritizēšanas. Viņš pat Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ziņoja par domes priekšsēdētāja Mārtiņa Gunāra Bauzes-Krastiņa sievas īpašumā rīkoto festivālu Bauzlande, kam dome piešķīra piecus tūkstošus latu (7114 eiro). 2013.gadā viņš Garkalnes domes vēlēšanās startēja jau no Latvijas Zaļās partijas saraksta, un arī tika ievēlēts, kā arī ieguva mēra vietnieka amatu.
Taču nu jau pāris gadu viņš vairs nav novada vicemērs, turklāt arī domes darbā īsti nepiedalās. Kā liecina Garkalnes domes sēžu protokoli, šogad viņš nav piedalījies nevienā domes sēdē. Pērn viņš apmeklējis tikai četras domes sēdes – 27.janvārī, 21.aprīlī, 28.jūlijā un 27.oktobrī jeb pašvaldības lēmējinstitūcijas darbā piedalījies ik pēc trim mēnešiem. Šogad deputāts vispār nav piedalījies nevienā no domes sēdēm.
Taču fragmentārā parādīšanās domes sēdēs nav traucējusi viņam saņemt darba algu domē. Ka liecina Garkalnes pašvaldības mājas lapā publicētais algu saraksts, atalgojums 300-375 eiro robežās izmaksāts katru mēnesi. Saskaņā ar Bružuka valsts amatpersonas deklarāciju, pērn viņš no Garkalnes domes kā algu saņēmis 6240 eiro. Tie ir arī bijuši viņa lielākie ienākumi pagājušajā gadā, jo no saimnieciskās darbības veikšanas maksātnespējas administratora amatā viņš saņēmis vien 4435 eiro.
Deputāta un viņa dzīvesbiedres ieraksti sociālajos tīklos liecina, ka viņi abi dzīvo Spānijā jau vismaz divus gadus, kas sakrīt ar periodu, kad viņš pārtraucis regulāros domes sēžu apmeklējumus un sācis uz tām ierasties ik pēc trim mēnešiem.
Garkalnes novada domes sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Mārcis Bauze-Krastiņš Pietiek lakoniski paskaidroja, ka domes sēde nav izšķirošais faktors, lai deputāts saņemtu algu.
Foto no garkalne.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
