Ģenerāli Podiņu pēc vairākām dienām darbavietā aizdzen mājās pašizolēties
Lato Lapsa23.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors, ģenerālis Kaspars Podiņš pamestu darbavietu un dotos mājup pašizolēties, bijusi vajadzīga Valsts policijas iejaukšanās. Šo kāda VID ierindas darbinieka sniegto informāciju gan VID, gan Valsts policija komentē tik izvairīgi, ka faktiski apliecina tās patiesīgumu.
„Labdien! VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš, atgriežoties no komandējuma Baltkrievijā, neuzskatīja par vajadzīgu ievērot pašizolāciju - vienā mierā nāca uz darbu, kur visiem vairāk nekā 3000 darbiniekiem ir kopēja ventilācijas sistēma un atklāta tipa ofisi. Kāds no darbiniekiem ziņoja par faktu, un gods kam gods - ieradās Valsts policijas darbinieki. Jācer, ka nešķiros pēc pakāpes un jaunizceptajam ģenerālim protokols sastādīts tika,” – šādu informāciju LA sniedza kāds VID darbinieks, kurš saprotamu iemeslu dēļ vēlējās saglabāt anonimitāti.
NO VID skaidrojuma izriet, ka vismaz lielākā daļa šajā informācijā atbilst patiesībai. K. Podiņš ar VID ģenerāldirektores rīkojumu tiešām no 10. līdz 13. martam devies komandējumā uz Baltkrievijas galvaspilsētu Minsku un 13. martā atgriezies Latvijā.
Jau 12. martā bija pieņemts valdības rīkojums par ārkārtas stāvokli, un dienu vēlāk, reizē ar K. Podiņa atgriešanos VID izdots rīkojums “Par Valsts ieņēmumu dienesta darba organizāciju saistībā ar Covid-19 izplatību”, kurā noteikts, ka nodarbinātajam, ja tas apmeklējis Covid-19 skartās valstis vai teritorijas, jāsaskaņo attālinātā darba veikšana un stingri jāievēro personīgās higiēnas un profilakses pasākumi.
Taču formāli līdz pat 18. martam Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā Covid-19 skarto teritoriju sarakstā nebija iekļauta Baltkrievija, līdz ar to, kā norāda VID, „nebija pamata lūgt K.Podiņam ievērot īpašus piesardzības pasākumus un neapmeklēt darba vietu, kā arī K.Podiņam nebija pienākums pašizolēties”.
Tātad pēc atgriešanās no Baltkrievijas K. Podiņš no 16. līdz 18. martam apmeklējis darbavietu, līdz beidzot 19. martā saskaņā ar VID versiju, „K.Podiņam ierodoties darba vietā, K.Podiņš noskaidroja, ka skarto teritoriju sarakstā tika iekļauta arī Baltkrievija, līdz ar to K.Podiņš atbilstoši tiešās vadītājas I.Jaunzemes sniegtajiem norādījumiem veica pašizolēšanos (mājas karantīna), atgriežoties dzīvesvietā un amata pienākumu izpildi turpmāk veicot attālināti”.
Taču par to, kā tieši notikusi šī „noskaidrošana”, VID no skaidras atbildes izvairās, norādot, ka „ar jautājumiem par Valsts policijas darbu lūgums vērsties Valsts policijā”. Uz jautājumu, vai VID ēkā Talejas ielā 1 19.martā ir fiksēta Valsts policijas darbinieku ierašanās un kāds bija ierašanās mērķis, VID atbildēt nevēlējās.
Savukārt Valsts policija pavēstīja tikai to, ka informāciju par fiziskām personām nesniegšot. Atbilde uz jautājumu, kurā datumā Valsts policija ieradās VID ēkā, lai sastādītu protokolu par ārkārtas stāvokļa noteikumu pārkāpumu, un cik protokoli tika sastādīti, netika sniegta.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
