Ģenerālprokuratūra apsūdz tiesnesi Strazdu par noziedzīgu "BLABLABLA"
L. Lapsa23.03.2014.
Komentāri (22)
Iesaki rakstu: 
Ērika Kalnmeiera vadītā Ģenerālprokuratūra uzstādījusi jaunu nevīžības un paviršības rekordu, - saskaņā ar nu jau bijušajam Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājam Ziedonim Strazdam izsniegto apsūdzības rakstu viņš cita starpā tiek apsūdzēts arī par noziedzīga BLABLABLA izdarīšanu.
LR Ģenerālprokuratūras Strazdam izsniegtajā apsūdzības rakstā, kas ir Pietiek rīcībā, lasāmas arī šādas rindas: "Laika posmā no 1995.gada 1.marta līdz 2012.gada 10.augustam Z.Strazds, būdams valsts amatpersona - Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājs, lai realizētu savu noziedzīgo nodomu izkrāpt no Tieslietu ministrijas, bet no 2004.gada no Tiesu administrācijas izdarīja tīšas darbības mantkārīgā nolūkā - pieņemot darbā laika posmā no 1995.gada 1.marta līdz 2012. gada 10. augustam dažādos laikos un dažādos amatos noformējot darbā Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā fiktīvus tiesas darbiniekus A.Vidzi, R.Kallingu, I.Kallingu, A.Ozolu, A.Liepu, N.Isačenko un M.Prikuli, zinot, ka minētās personas nepildīs darba pienākumus, kas tām ir uzliktas saskaņā ar amata aprakstu, izdarīja dienesta viltojumu - tīši viltoja dokumentus, ierakstot tajos patiesībai neatbilstošas ziņas par fiktīvi pieņemto darbinieku BLABLABLA"
Kas tieši domāts ar "BLABLABLA" un kam būtu bijis jābūt rakstītam tā vietā, nav skaidrs, taču vienlaikus nav šaubu, ka Ģenerālprokuratūras augsta amatpersona jau kārtējo reizi pirms apsūdzības raksta izsniegšanas nav uzskatījusi par nepieciešamu to kaut pārlasīt un pārliecināties par uzrakstītā precizitāti, nemaz nerunājot par tik muļķīgu paviršību pieļaušanu.
Iepriekšējo "sasniegumu" šajā jomā Ģenerālprokuratūrai bija nodrošinājis tagad jau pensionētais prokurors Andis Mežsargs, kurš Aivaru Lembergu apsūdzības rakstā bija nodēvējis par "Aivaru Parku", tā sniedzot iespēju Ventspils mēram gadiem ilgi izsmiet prokuratūras nevīžību. Savukārt nu bijušo tiesnesi Strazdu noziedzīga "BLABLABLA" nodarīšanā ir apsūdzējusi Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Ilze Gailīte.
Tieši Gailīte pirms pāris gadiem bija SIA Pietiek.lv nosūtījusi nevis uz prokuratūras veidlapas, bet uz parastas balta papīra lapas rakstītu, bez izejošā vai paša dokumenta numura, bez uzrādītas parakstīšanas vietas un datuma noformētu vēstuli, ko pati prokurore bija nosaukusi par „prokurora pavēsti”, lai gan šī vēstule neatbilda virknei normatīvajos aktos noteiktu kritēriju, kas dokumentu atšķir no parasta papīrīša.
Šajā „prokurora pavēstē”, norādot, ka „ierašanās obligāta”, Gailīte bija aicinājusi pie sevis ierasties „žurnālistus, kuri attiecīgi interneta vietnē www.pietiek.com 2012.gada 18.aprīlī publicēja rakstu "KNAB, iespējams, noklausījies Lemberga prāvas tiesnešu telefona sarunas" un 2012.gada 19.aprīlī publicēja rakstu "Tiesneša nākotne varētu būt atkarīga no "Vienotībai” vēlama lēmuma "Krājbankas" lietā?” paskaidrojuma sniegšanai”.
Kā Pietiek toreiz paskaidroja Valsts policijā, to, kā jābūt noformētai pavēstei, nosaka Kriminālprocesa likuma 329. pants, kuru esot pienākums faktiski no galvas iemācīties ikvienam inspektoram – iesācējam. Savukārt Pietiek aptaujātie juristi toreiz apšaubīja, vai prokurorei vispār ir tiesības izrakstīt pavēsti, ņemot vērā, ka – kā izriet no pašas vēstules – kriminālprocess nemaz nav sākts. Savukārt Prokuratūras likumā tāds dokuments kā „prokurora pavēste” vispār nav minēts.
Toreiz SIA Pietiek.lv norādīja prokurorei, ka saņemtā vēstule nav noformēta atbilstoši LR likumdošanā noteiktajām prasībām, un pēc Pietiek vēstules saņemšanas Gailīte nekādu atkārtotu interesi vairs neizrādīja.
Šoreiz Pietiek vēl nav izdevies saņemt nekādus skaidrojumus ne no Gailītes, ne no ģenerālprokurora Kalnmeiera.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
