Ģenerālprokuratūra: kriminālprocess personai, pret kuru tas safabricēts, nerada nekādu kaitējumu
PIETIEK04.01.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pietiek rīcībā nonākuši Ērika Kalnmeiera vadītās LR Ģenerālprokuratūras anonimizēti paskaidrojumi kādā civillietā, kuras ietvaros persona A. iesūdzējusi tiesā Latvijas valsti par kaitējumu, kas šai personai nodarīts, pret to safabricējot kriminālprocesu, kas pēc ilgstošas "izmeklēšanas" izbeigts nozieguma sastāva trūkuma dēļ. Publicējam šo dokumentu, no kura izriet LR Ģenerālprokuratūras principiālā nostāja - kriminālprocess personai, pret kuru tas safabricēts, vispār nerada nekādu kaitējumu:
"Ģenerālprokuratūra, izpildot Civilprocesa likuma 147.panta otrās daļas nosacījumus, sniedz paskaidrojumus sakarā ar A. iesniegto prasības pieteikumu par morālā kaitējuma atlīdzināšanu.
Prasītājs prasības pieteikumu pamato ar Civillikuma 1635.pantu, likuma „Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu" (turpmāk Zaudējumu atlīdzības likums) 2.panta 2.punktu, 5.panta trešo daļu, 7.panta pirmās daļas 2.punktu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka A. kriminālprocesā ... un kriminālprocesā ...:
- ar kriminālprocesuālo statusu iesaistīts 5 gadus un 94 dienas;
- bijis spiests ievērot piemērotajam statusam Kriminālprocesa likumā noteiktos ierobežojumus un pildīt statusam atbilstošos pienākumus kriminālprocesa ietvaros, kas būtiski ietekmējis dzīvi un iespējas to dzīvot pēc saviem ieskatiem.
Prasības pieteikumā norādīts, ka minētais prasītājam radījis dziļus garīgus un emocionālus pārdzīvojumus.
Iepazīstoties ar prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem, uzskatu, ka A. prasības pieteikums nav pamatots šādu apsvērumu dēļ.
Kriminālprocesa ietvaros 2013. gadā A. pratināts kā persona, pret kuru uzsākts process.
2014. gadā pieņemts lēmums par prasītāja atzīšanu par aizdomās turēto kriminālprocesā.
Ar 2015.gada prokurora lēmumu kriminālprocess izbeigts, jo A. izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva.
A. prasības pieteikums pamatots ar Civillikuma 1635.pantu, kas nosaka, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība dod tam, kam tā kaitējusi, tiesību prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.
Saskaņā ar Civillikuma 1635.panta otro daļu ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas.
Ja šā panta otrajā daļā minētā neatļautā darbība izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai pret ģimeni, vai nepilngadīgo, pieņemams, ka cietušajam šādas darbības rezultātā ir nodarīts morālais kaitējums. Citos gadījumos morālais kaitējums cietušajam jāpierāda.
No minētās tiesību normas izriet, ka ir jākonstatē morālā kaitējuma esamība. Tiesu praksē atzīts, ka visos gadījumos morālā kaitējuma atlīdzināšanas priekšnoteikums ir tas, ka tiesību aizskārums ir būtisks (jāņem vērā morālā kaitējuma smagums un sekas).
Tāpat nepieciešams konstatēt neatļautu darbību un ar šo neatļauto darbību aizskartu cietušās personas nemantisko tiesību vai nemantisko labumu.
Satversmes tiesa savā judikatūrā vairākkārt atzinusi, ka, lai tiesību ierobežojumus atzītu par attaisnojošiem, ir jākonstatē trīs elementi - ierobežojumam jābūt noteiktam likumā, tam jākalpo leģitīmam mērķim un jābūt samērīgam (Satversmes tiesas 2002.gada 20. maija spriedums lietā Nr.2002-01-03, 2009.gada 4.februāra spriedums lietā Nr.2008-12-01, 2011.gada 12.oktobra spriedums lietā Nr.2010-74-03).
Kriminālprocesa likuma 6.pants nosaka kriminālprocesa obligātuma principu, proti - amatpersonai, kura pilnvarota veikt kriminālprocesu, ikvienā gadījumā, kad kļuvis zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats, ir pienākums savas kompetences ietvaros uzsākt kriminālprocesu un novest to līdz Krimināllikumā paredzētajam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam.
Savukārt Kriminālprocesa likuma 371.panta pirmā daļa nosaka, ka izmeklētājam ir pienākums uzsākt kriminālprocesu savas kompetences ietvaros sakarā ar jebkuru šā likuma 369.pantā minēto iemeslu.
Tādējādi kriminālprocesa uzsākšana pati par sevi nevar tikt uzskatīta par neatļautu darbību un prasītāja tiesību aizskārumu. Tas, ka procesa virzītāja darbības nav realizējušās kriminālvajāšanas uzsākšanā vai citās procesuālās konsekvencēs, pašas par sevi neliecina par procesa virzītāja vainojamību civiltiesiskā nozīmē.
Civillikuma astotās nodaļas (zaudējumi un atlīdzība) normu piemērošana attiecībā pret procesa virzītājiem varētu paralizēt pirmstiesas kriminālprocesa sekmīgu virzību un apdraudēt valsts cīņu pret noziedzību kopumā (SKC- 0081-14).
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 61.panta ceturto daļu un 67.panta pirmo daļu personai, pret kuru uzsākts kriminālprocess, un personai, kas atzīta par aizdomās turēto, neuzliek citus pienākumus kā vien noteiktajā laikā ierasties procesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas norādītajā vietā, nekavēt un netraucēt kriminālprocesa norisi, ievērot drošības līdzekļa noteikumus un likumā minētos ierobežojumus, atļaut, ka tā tiek pakļauta eksperta izpētei, un izsniegt paraugus salīdzinošai izpētei vai ļaut, ka tie tiek iegūti, ievērot noteikto kārtību procesuālo darbību veikšanas laikā un norādīt uz alibi vai uz Krimināllikumā paredzētu apstākli, kas izslēdz kriminālatbildību.
Tādējādi likumā noteiktie pienākumi nav uzskatāmi par tādiem, kas būtiski ietekmē vai apgrūtina personas ierasto dzīvesveidu un ierobežo līdzšinējās tiesības. Turklāt kriminālprocesā prasītājam nebija piemērots kāds drošības līdzeklis un nebija uzlikti nekādi tiesību ierobežojumi attiecībā uz darbību un mantu.
Tāpat lietā nav konstatējami apstākļi, kas liecinātu par to, ka kriminālprocesa virzītājs savas darbības būtu nepamatoti vilcinājis.
A., kā to nosaka Civillikuma 1635.panta trešā daļa, nav iesniedzis pierādījumus tam, ka pēc kriminālprocesu uzsākšanas, tajos piemērotā statusa, veiktajām procesuālajām darbībām saistībā ar piemēroto statusu ir būtiski mainījusies viņa dzīve un iespējas to dzīvot pēc saviem ieskatiem.
Judikatūrā atzīts, ka viens no atlīdzības apmēra noteikšanas kritērijiem ir arī paša prasītāja rīcība (SKC-0106-14). Savukārt Zaudējumu atlīdzības likuma 3.panta otrajā daļā noteikts, ka persona nav tiesīga saņemt zaudējumu atlīdzību, ja ir pierādīts, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā tā ar apzinātām darbībām izraisījusi tai nodarīto zaudējumu rašanos.
Ievērojot minēto, A. prasības pieteikums ir noraidāms.
Ilze Znotiņa, Tiesās izskatāmo civillietu nodaļas prokurore"
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
