Ģenerālprokuratūra nodevusi VDD informāciju par „Altum” vadītāja ģimenes saitēm ar krievu oligarhu un Krievijas dzelzceļa operatorkompāniju
PIETIEK06.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ģenerālprokuratūra ir nodevusi Valsts drošības dienestam (VDD) informāciju par valsts akciju sabiedrības „Attīstības finanšu institūcija Altum” valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņa (attēlā) ģimenes saitēm ar starptautiskajām sankcijām pakļauto krievu oligarhu Dmitriju Mazepinu un Krievijas dzelzceļa operatorkompāniju, kā arī par ienākumiem, ko Bērziņu ģimenei nodrošina šīs saites.
Kā Pietiek jau informēja, izpētot R. Bērziņa pēdējo gadu valsts amatpersonas deklarācijas un salīdzinot tajās minēto ar Lursoft datu bāzēs atrodamo informāciju, izdarāms secinājums, ka R. Bērziņa un viņa Jūlijas Bērziņas ģimenē abi laulātie strādā labi atalgotā darbā un arī finanšu darījumus veic kopīgi: R. Bērziņa 2020. gada deklarācijā ir minēts, ka kopīpašumā ar sievu viņš par 17 500 eiro iegādājies zemes gabalu, dzīvojamo ēku un divas palīgceltnes no diviem kopīpašniekiem.
Laulāto mantisko attiecību reģistrs rāda, ka R. Bērziņa un J. Bērziņa laulību līgumu nav reģistrējuši, kas nozīmē, ka finanses ģimenē ir kopējas. Līdz ar to var uzskatīt – R. Bērziņš pārtiek arī no sievas ienākumiem. Savukārt šo ienākumu avoti ir tie, kas radījuši Valsts drošības dienesta interesi un par kuriem arī Ģenerālprokuratūra informējusi VDD.
J. Bērziņai, kā rāda Lursoft datu bāze, bija un ir joprojām tieša saistība ar Eiropas Savienības sankciju sarakstā iekļautajam Baltkrievijas – Krievijas oligarham Dmitrijam Mazepinam piederošo uzņēmumu SIA Riga fertilizer terminal. D. Mazepinam šajā uzņēmumā pieder kontrolpakete – 51% daļu, un J. Bērziņa bija šī uzņēmuma padomes loceklis līdz 2022. gada 4. martam.
Uzņēmuma padome atbilstoši Komerclikuma noteikumiem pārstāv un aizstāv akcionāru/dalībnieku intereses, kas nozīmē, ka līdz 2022. gada 4. martam (pat vēl Ukrainas kara laikā) J. Bērziņa pārstāvēja krievu oligarha D. Mazepina intereses viņa uzņēmumā. Turklāt tas nav viss: kā rāda Lursoft dati, padomes locekļa amata atstāšana J. Bērziņas saistību ar D. Mazepinu neizbeidza.
49% SIA Riga fertilizer terminal daļu pieder SIA Rīgas tirdzniecības osta, kurā J. Bērziņa vēl šobrīd ir valdes locekle. Tas nozīmē, ka ir gan juridisks, gan arī faktisks pamats uzskatīt, ka, neraugoties uz formālo padomes locekļa amata pamešanu SIA Riga fertilizer terminal, J. Bērziņa joprojām tieši sadarbojas ar D. Mazepinu arī pēc kara sākuma un pēc oligarha iekļaušanas sankciju sarakstā.
Tāpat, kā rāda Lursoft dati, J. Bērziņa līdz šā gada 1. martam bija AS Euro Rail Trans padomes locekle. Atbilstoši paša uzņēmuma publiskotajai informācijai loģistikas kompānija AS Euro Rail Trans dibināta 2012. gada sākumā un ir Krievijas loģistikas operatoru līdera AS РЖД Логистика meitasuzņēmums.
„No visa preču daudzuma, ko piegādā pa Latvijas dzelzceļu, aptuveni 95-98% ir starptautiskie pārvadājumi, galvenokārt virzienā no Krievijas un Baltkrievijas uz Latvijas ostām Rīgā, Ventspilī un Liepājā, kuri orientēti uz eksporta un tranzīta pakalpojumu apkalpošanu,” informē AS Euro Rail Trans.
Kompānijas akcionāru sastāvs ir šāds: AS РЖД Логистика (tā kontrolpaketes īpašnieki slēpjas aiz Krievijas AS ОТЛК Логистика) – 51% akciju, bet SIA Locomotive Traction Operator – 49% akciju. Līdz pat 2021. gada 20. decembrim šajā uzņēmumā valdes loceklis bija Ainārs Šlesers.
Šī informācija ļauj apgalvot, ka J. Bērziņa vēl joprojām uzskatāma par krievu oligarha darījumu partnera amatpersonu, kas no šī biznesa gūst ienākumus. Attiecīgi ienākumus savā ģimenes budžetā saņem arī Latvijas valstij nozīmīgās institūcijas Altum valdes priekšsēdētājs R. Bērziņš.
Pats R. Bērziņš šai saistībā ir sniedzis šādu komentāru: „Attiecībā uz rakstā minētajiem uzņēmumiem, informēju, ka jau 26.02.2022. mana sieva Jūlija iesniedza paziņojumu par atkāpšanos no AS Euro Rail Trans padomes. Jūlija attiecīgajā uzņēmumā pārstāvēja SIA Locomotive Traction Operator kā mazākuma akcionāra intereses. Tāpat jau 03.03.2022. mana sieva iesniedza Uzņēmumu reģistrā paziņojumu par atkāpšanos no SIA Riga fertilizer terminal padomes; Jūlija šajā uzņēmuma pārstāvēja SIA Rīgas tirdzniecības osta kā mazākuma dalībnieka intereses.
Iesniegums par atkāpšanos no darba Riga fertilizer terminal padomē iesniegts vēl pirms Jūsu jautājumos minētās personas iekļaušanas sankciju sarakstā. Jānorāda, ka Jūlija nekad nav nedz tikusies ar šo personu, nedz pārstāvējusi viņa biznesa intereses. Pēc informācijas par uzņēmumu patiesā labuma guvējiem lūdzu vērsties Uzņēmumu reģistrā un/vai attiecīgajiem uzņēmumiem.
Atbildot uz citiem uzdotajiem jautājumiem – kā tas redzams arī publiskā reģistrā, laulības līgums man ar sievu nav noslēgts. Kā amatpersona vienmēr ievēroju visus sev saistošos un spēkā esošos normatīvos aktus, tai skaitā ienākumi, atbilstoši likumam, ir pieejami publiskā reģistrā. Deklarācijā sniegtā informācija ir patiesa un pilnīga un tajā iespējams saņemt pilnīgu priekšstatu par manu mantisko stāvokli un saistībām.
Savukārt manas ģimenes locekļi nav valsts amatpersonas. Par viņu profesionālo darbību ziņas iespējams saņemt publiskajos reģistros, kur redzams arī tas, kad un kādos uzņēmumos ieņemti kādi amati. Mana sieva, pildot privātas komercsabiedrību izpildinstitūcijas (padomes vai valdes) locekles pienākumus, ievēro visus sev saistošos normatīvos dokumentus.
Attiecīgi ne man, ne manai sievai valsts institūcijas nav uzdevušas nekādus jautājumus Jūsu rakstā minētā sakarā, tajā skaitā, par jebkādas kopējas mantas iegādi.”
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
