Ģenerālprokurors organizē ģenerāltīrīšanu prokuratūras struktūrvienībās: pārmaiņas skar arī Meroni interešu lobētājus
Imants Liepiņš16.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
No 1. janvāra lielas organizatoriskas pārmaiņas gaida prokuratūras struktūrvienības: jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns bez lieka trokšņa veic sen nepieciešamus uzlabojumus, kuri cita starpā varētu apcirst dažu iespēju Rūdolfa Meroni sabiedrotajiem.
Patlaban notiekošais reorganizācijas process noslēgsies 2021. gada 1. janvārī, kad pārveidojamo astoņu prokuratūru vietā būs četras prokuratūras (neskaitot tās, kurās pārmaiņas patlaban nenotiek vai nav plānotas). Tā, piemēram, Rīgas Austrumu prokuratūra ir likvidējamās Rīgas pilsētas Centra rajona prokuratūras un Latgales priekšpilsētas prokuratūras tiesību un saistību pārņēmēja, kamēr Vidzemes priekšpilsētas prokuratūras un Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona prokuratūras vietā tiks izveidota Rīgas Ziemeļu prokuratūra.
Vienlaikus notiek apvienošanas process Rīgas rajona prokuratūrai un Jūrmalas pilsētas prokuratūrai, un šeit var saprast loģiku, kāpēc tas tiek darīts: Jūrmalas prokuratūra, spriežot pēc neskaitāmiem skandāliem ar policistu darbībām Jūrmalā un kriminālprocesiem Jūrmalas domē, kurus vienmēr ierosina un līdz tiesai noved izmeklētāji no Rīgas, parāda — šī prokuratūra sistemātiski netiek galā ar savām pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības un vietējo amatpersonu darbības likumības kontroles funkcijām. Tālab tā ir jāapvieno ar Rīgas rajona prokuratūru, izveidojot Pierīgas prokuratūru.
Pārstās darboties Autotransporta prokuratūra: diez vai pat katram juristam bija zināms, ka tāda eksistē. Tās nosaukums atgādina LPSR laiku atavismu, internetā par to atrodama tikai kontaktinformācija, un pat ziņu arhīvos tā pieminēta vidēji tikai vienā tādā ziņu materiālā pa gadu, kur aprakstīta cīņa ar noziedzību (lielākoties dzērājšoferiem). Tagad to līdz ar Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūru un Specializēto vairāku nozaru prokuratūru apvienos Daudznozaru specializētajā prokuratūrā.
Tiek solīts, ka no 1. janvāra darbu sāks pavisam jauna struktūrvienība — specializētā Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūra. No 1. janvāra nosaukumu mainīs līdzšinējā Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra, kas turpmāk tiks dēvēta par Nodokļu un muitas lietu prokuratūru. Attiecībā uz pēdējo tikai laiks rādīs, vai šāda rīcība attaisnosies: ja Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras nosaukums liecināja par specializēšanos uz cīņu pret krāpniecībām internetā, finansu piramīdām, investoru apkrāpšanām, nekustamo īpašumu sagrābšanām, biznesa atņemšanas gadījumiem utt., tad tagad Nodokļu un muitas lietu prokuratūras nosaukums liecina par specializēšanos tikai uz noziedzīgiem nodarījumiem pret valsti, ne vairs gadījumiem, kad iedzīvotāji un uzņēmumi cieš no ekonomiskajiem noziegumiem.
Jau šobrīd noslēgusies Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas prokuratūras un Rīgas pilsētas Kurzemes rajona prokuratūras apvienošana Pārdaugavas prokuratūrā, bet Ģenerālprokuratūrā 1. novembrī likvidēta Prokuroru personāla un profesionālās izaugsmes nodaļa.
Jebkurš labs vadītājs nekritizē savus padotos darbiniekus publiski, bet gan tikai kolektīva iekšienē, turklāt tā, lai kritiku dzirdētu galvenokārt tie, uz kuriem tā attiecas. Tāpēc par J. Stukāna, kas ir pieredzējis un enerģisks vadītājs un nebaidās no lēmumu pieņemšanas, uzskatiem un prioritātēm var spriest nevis pēc viņa izteikumiem, bet gan pēc reālo darbību rezultātiem un sekām,.
Konkrētie reorganizācijas virzieni, kuras gaitā vairāki virsprokurori zaudē amatus vai būs spiesti uz tiem pretendēt no jauna (tikai konkursa kārtībā), ļauj izdarīt secinājumu, ka reformas tiek vērstas pret vāji strādājošām prokuratūras struktūrvienībām, ar kurām (cita starpā) saistīti tie prokurori, kas sistemātiski un atkārtoti stāvējuši bijušā Šveices advokāta un bijušā “arestētās mantas glabātāja” Rūdolfa Meroni interešu sardzē.
Tā, piemēram, Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra, zem kuras darbojās trīs no pieminētajām reorganizējamajām struktūrvienībām, bijusi darbavieta vairākiem no tiem prokuroriem, kas ilgstoši nodarbojas ar R. Meroni vadītā grupējuma afēru un shēmu ja ne veicināšanu, tad vismaz piesegšanu un neizmeklēšanu. Savukārt Autotransporta prokuratūra bija ilggadēja darbavieta Andim Mežsargam — tam prokuroram, kurš pirms 15 gadiem bija galvenais virzītājs kriminālprocesiem, uz kuru pamata R. Meroni vispār varēja iekļūt “arestētās mantas glabātāja” statusā. (2007. gadā A. Mežsargs tika disciplināri sodīts par to, ka viņa privāto telefonu gandrīz 10 gadu garumā bija apmaksājusi privātfirma, kuru kontrolēja Aivara Lemberga politiskais oponents no “Jaunā Laika” partijas, bet 2013. gadā A. Mežsargs no prokuratūras tika atbrīvots pavisam, kas gan nemaz nav traucējis R. Meroni darbībām.)
Savukārt attiecībā uz 1. novembrī likvidēto Prokuroru personāla un profesionālās izaugsmes nodaļu jāatzīmē, ka tajā pēdējos gadus darbojies Jānis Ilsteris, kurš desmit gadus nav uz tiesu virzījis nevienu krimināllietu, tātad viņa darbības rezultātā nav bijis arī neviens pats notiesātais, toties viņš tiesā turpinājis epizodiski darboties tajā procesā, kurā R. Meroni bija iecelts par mantas glabātāju. Tagad, kad R. Meroni no šī ienesīgā pienākuma ticis atcelts, tie paši prokurori neizrāda nekādu interesi, lai arestēto mantu (pareizāk sakot, to, kas no tās palicis pāri) atgūtu. Pagaidām nav zināms, vai pēc Prokuroru personāla un profesionālās izaugsmes nodaļas J. Ilsteris spējis saglabāt darbu, pārejot uz kādu citu prokuratūras struktūrvienību.
J. Stukāna centieni uzlabot prokuratūras darbu un reorganizēt struktūrvienības, ar kurām saistīti skandalozi prokurori, saskan ar prezidenta Egila Levita teikto aizvadītajā pavasarī: “Jāredz prokuratūras loma valstī, [kas nozīmē, ka] ir jāsaredz arī problēmas. Kāpēc prokuratūra ir darbojusies līdz šim, es teiktu, viduvējā līmenī. Vai pat nesasniedzot labākā gadījumā viduvējo līmeni. Vai ir pat zem viduvējā līmeņa.”
Patlaban aktuālā prokuratūras struktūrvienību shēma:
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
