Ģenerālprokurors organizē ģenerāltīrīšanu prokuratūras struktūrvienībās: pārmaiņas skar arī Meroni interešu lobētājus
Imants Liepiņš16.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
No 1. janvāra lielas organizatoriskas pārmaiņas gaida prokuratūras struktūrvienības: jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns bez lieka trokšņa veic sen nepieciešamus uzlabojumus, kuri cita starpā varētu apcirst dažu iespēju Rūdolfa Meroni sabiedrotajiem.
Patlaban notiekošais reorganizācijas process noslēgsies 2021. gada 1. janvārī, kad pārveidojamo astoņu prokuratūru vietā būs četras prokuratūras (neskaitot tās, kurās pārmaiņas patlaban nenotiek vai nav plānotas). Tā, piemēram, Rīgas Austrumu prokuratūra ir likvidējamās Rīgas pilsētas Centra rajona prokuratūras un Latgales priekšpilsētas prokuratūras tiesību un saistību pārņēmēja, kamēr Vidzemes priekšpilsētas prokuratūras un Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona prokuratūras vietā tiks izveidota Rīgas Ziemeļu prokuratūra.
Vienlaikus notiek apvienošanas process Rīgas rajona prokuratūrai un Jūrmalas pilsētas prokuratūrai, un šeit var saprast loģiku, kāpēc tas tiek darīts: Jūrmalas prokuratūra, spriežot pēc neskaitāmiem skandāliem ar policistu darbībām Jūrmalā un kriminālprocesiem Jūrmalas domē, kurus vienmēr ierosina un līdz tiesai noved izmeklētāji no Rīgas, parāda — šī prokuratūra sistemātiski netiek galā ar savām pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības un vietējo amatpersonu darbības likumības kontroles funkcijām. Tālab tā ir jāapvieno ar Rīgas rajona prokuratūru, izveidojot Pierīgas prokuratūru.
Pārstās darboties Autotransporta prokuratūra: diez vai pat katram juristam bija zināms, ka tāda eksistē. Tās nosaukums atgādina LPSR laiku atavismu, internetā par to atrodama tikai kontaktinformācija, un pat ziņu arhīvos tā pieminēta vidēji tikai vienā tādā ziņu materiālā pa gadu, kur aprakstīta cīņa ar noziedzību (lielākoties dzērājšoferiem). Tagad to līdz ar Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūru un Specializēto vairāku nozaru prokuratūru apvienos Daudznozaru specializētajā prokuratūrā.
Tiek solīts, ka no 1. janvāra darbu sāks pavisam jauna struktūrvienība — specializētā Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūra. No 1. janvāra nosaukumu mainīs līdzšinējā Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra, kas turpmāk tiks dēvēta par Nodokļu un muitas lietu prokuratūru. Attiecībā uz pēdējo tikai laiks rādīs, vai šāda rīcība attaisnosies: ja Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras nosaukums liecināja par specializēšanos uz cīņu pret krāpniecībām internetā, finansu piramīdām, investoru apkrāpšanām, nekustamo īpašumu sagrābšanām, biznesa atņemšanas gadījumiem utt., tad tagad Nodokļu un muitas lietu prokuratūras nosaukums liecina par specializēšanos tikai uz noziedzīgiem nodarījumiem pret valsti, ne vairs gadījumiem, kad iedzīvotāji un uzņēmumi cieš no ekonomiskajiem noziegumiem.
Jau šobrīd noslēgusies Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas prokuratūras un Rīgas pilsētas Kurzemes rajona prokuratūras apvienošana Pārdaugavas prokuratūrā, bet Ģenerālprokuratūrā 1. novembrī likvidēta Prokuroru personāla un profesionālās izaugsmes nodaļa.
Jebkurš labs vadītājs nekritizē savus padotos darbiniekus publiski, bet gan tikai kolektīva iekšienē, turklāt tā, lai kritiku dzirdētu galvenokārt tie, uz kuriem tā attiecas. Tāpēc par J. Stukāna, kas ir pieredzējis un enerģisks vadītājs un nebaidās no lēmumu pieņemšanas, uzskatiem un prioritātēm var spriest nevis pēc viņa izteikumiem, bet gan pēc reālo darbību rezultātiem un sekām,.
Konkrētie reorganizācijas virzieni, kuras gaitā vairāki virsprokurori zaudē amatus vai būs spiesti uz tiem pretendēt no jauna (tikai konkursa kārtībā), ļauj izdarīt secinājumu, ka reformas tiek vērstas pret vāji strādājošām prokuratūras struktūrvienībām, ar kurām (cita starpā) saistīti tie prokurori, kas sistemātiski un atkārtoti stāvējuši bijušā Šveices advokāta un bijušā “arestētās mantas glabātāja” Rūdolfa Meroni interešu sardzē.
Tā, piemēram, Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra, zem kuras darbojās trīs no pieminētajām reorganizējamajām struktūrvienībām, bijusi darbavieta vairākiem no tiem prokuroriem, kas ilgstoši nodarbojas ar R. Meroni vadītā grupējuma afēru un shēmu ja ne veicināšanu, tad vismaz piesegšanu un neizmeklēšanu. Savukārt Autotransporta prokuratūra bija ilggadēja darbavieta Andim Mežsargam — tam prokuroram, kurš pirms 15 gadiem bija galvenais virzītājs kriminālprocesiem, uz kuru pamata R. Meroni vispār varēja iekļūt “arestētās mantas glabātāja” statusā. (2007. gadā A. Mežsargs tika disciplināri sodīts par to, ka viņa privāto telefonu gandrīz 10 gadu garumā bija apmaksājusi privātfirma, kuru kontrolēja Aivara Lemberga politiskais oponents no “Jaunā Laika” partijas, bet 2013. gadā A. Mežsargs no prokuratūras tika atbrīvots pavisam, kas gan nemaz nav traucējis R. Meroni darbībām.)
Savukārt attiecībā uz 1. novembrī likvidēto Prokuroru personāla un profesionālās izaugsmes nodaļu jāatzīmē, ka tajā pēdējos gadus darbojies Jānis Ilsteris, kurš desmit gadus nav uz tiesu virzījis nevienu krimināllietu, tātad viņa darbības rezultātā nav bijis arī neviens pats notiesātais, toties viņš tiesā turpinājis epizodiski darboties tajā procesā, kurā R. Meroni bija iecelts par mantas glabātāju. Tagad, kad R. Meroni no šī ienesīgā pienākuma ticis atcelts, tie paši prokurori neizrāda nekādu interesi, lai arestēto mantu (pareizāk sakot, to, kas no tās palicis pāri) atgūtu. Pagaidām nav zināms, vai pēc Prokuroru personāla un profesionālās izaugsmes nodaļas J. Ilsteris spējis saglabāt darbu, pārejot uz kādu citu prokuratūras struktūrvienību.
J. Stukāna centieni uzlabot prokuratūras darbu un reorganizēt struktūrvienības, ar kurām saistīti skandalozi prokurori, saskan ar prezidenta Egila Levita teikto aizvadītajā pavasarī: “Jāredz prokuratūras loma valstī, [kas nozīmē, ka] ir jāsaredz arī problēmas. Kāpēc prokuratūra ir darbojusies līdz šim, es teiktu, viduvējā līmenī. Vai pat nesasniedzot labākā gadījumā viduvējo līmeni. Vai ir pat zem viduvējā līmeņa.”
Patlaban aktuālā prokuratūras struktūrvienību shēma:
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
