Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

No 1. janvāra lielas organizatoriskas pārmaiņas gaida prokuratūras struktūrvienības: jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns bez lieka trokšņa veic sen nepieciešamus uzlabojumus, kuri cita starpā varētu apcirst dažu iespēju Rūdolfa Meroni sabiedrotajiem.

Patlaban notiekošais reorganizācijas process noslēgsies 2021. gada 1. janvārī, kad pārveidojamo astoņu prokuratūru vietā būs četras prokuratūras (neskaitot tās, kurās pārmaiņas patlaban nenotiek vai nav plānotas). Tā, piemēram, Rīgas Austrumu prokuratūra ir likvidējamās Rīgas pilsētas Centra rajona prokuratūras un Latgales priekšpilsētas prokuratūras tiesību un saistību pārņēmēja, kamēr Vidzemes priekšpilsētas prokuratūras un Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona prokuratūras vietā tiks izveidota Rīgas Ziemeļu prokuratūra.

Vienlaikus notiek apvienošanas process Rīgas rajona prokuratūrai un Jūrmalas pilsētas prokuratūrai, un šeit var saprast loģiku, kāpēc tas tiek darīts: Jūrmalas prokuratūra, spriežot pēc neskaitāmiem skandāliem ar policistu darbībām Jūrmalā un kriminālprocesiem Jūrmalas domē, kurus vienmēr ierosina un līdz tiesai noved izmeklētāji no Rīgas, parāda — šī prokuratūra sistemātiski netiek galā ar savām pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības un vietējo amatpersonu darbības likumības kontroles funkcijām. Tālab tā ir jāapvieno ar Rīgas rajona prokuratūru, izveidojot Pierīgas prokuratūru.

Pārstās darboties Autotransporta prokuratūra: diez vai pat katram juristam bija zināms, ka tāda eksistē. Tās nosaukums atgādina LPSR laiku atavismu, internetā par to atrodama tikai kontaktinformācija, un pat ziņu arhīvos tā pieminēta vidēji tikai vienā tādā ziņu materiālā pa gadu, kur aprakstīta cīņa ar noziedzību (lielākoties dzērājšoferiem). Tagad to līdz ar Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūru un Specializēto vairāku nozaru prokuratūru apvienos Daudznozaru specializētajā prokuratūrā.

Tiek solīts, ka no 1. janvāra darbu sāks pavisam jauna struktūrvienība — specializētā Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūra. No 1. janvāra nosaukumu mainīs līdzšinējā Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra, kas turpmāk tiks dēvēta par Nodokļu un muitas lietu prokuratūru. Attiecībā uz pēdējo tikai laiks rādīs, vai šāda rīcība attaisnosies: ja Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras nosaukums liecināja par specializēšanos uz cīņu pret krāpniecībām internetā, finansu piramīdām, investoru apkrāpšanām, nekustamo īpašumu sagrābšanām, biznesa atņemšanas gadījumiem utt., tad tagad Nodokļu un muitas lietu prokuratūras nosaukums liecina par specializēšanos tikai uz noziedzīgiem nodarījumiem pret valsti, ne vairs gadījumiem, kad iedzīvotāji un uzņēmumi cieš no ekonomiskajiem noziegumiem.

Jau šobrīd noslēgusies Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas prokuratūras un Rīgas pilsētas Kurzemes rajona prokuratūras apvienošana Pārdaugavas prokuratūrā, bet Ģenerālprokuratūrā 1. novembrī likvidēta Prokuroru personāla un profesionālās izaugsmes nodaļa.

Jebkurš labs vadītājs nekritizē savus padotos darbiniekus publiski, bet gan tikai kolektīva iekšienē, turklāt tā, lai kritiku dzirdētu galvenokārt tie, uz kuriem tā attiecas. Tāpēc par J. Stukāna, kas ir pieredzējis un enerģisks vadītājs un nebaidās no lēmumu pieņemšanas, uzskatiem un prioritātēm var spriest nevis pēc viņa izteikumiem, bet gan pēc reālo darbību rezultātiem un sekām,.

Konkrētie reorganizācijas virzieni, kuras gaitā vairāki virsprokurori zaudē amatus vai būs spiesti uz tiem pretendēt no jauna (tikai konkursa kārtībā), ļauj izdarīt secinājumu, ka reformas tiek vērstas pret vāji strādājošām prokuratūras struktūrvienībām, ar kurām (cita starpā) saistīti tie prokurori, kas sistemātiski un atkārtoti stāvējuši bijušā Šveices advokāta un bijušā “arestētās mantas glabātāja” Rūdolfa Meroni interešu sardzē.

Tā, piemēram, Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra, zem kuras darbojās trīs no pieminētajām reorganizējamajām struktūrvienībām, bijusi darbavieta vairākiem no tiem prokuroriem, kas ilgstoši nodarbojas ar R. Meroni vadītā grupējuma afēru un shēmu ja ne veicināšanu, tad vismaz piesegšanu un neizmeklēšanu. Savukārt Autotransporta prokuratūra bija ilggadēja darbavieta Andim Mežsargam — tam prokuroram, kurš pirms 15 gadiem bija galvenais virzītājs kriminālprocesiem, uz kuru pamata R. Meroni vispār varēja iekļūt “arestētās mantas glabātāja” statusā. (2007. gadā A. Mežsargs tika disciplināri sodīts par to, ka viņa privāto telefonu gandrīz 10 gadu garumā bija apmaksājusi privātfirma, kuru kontrolēja Aivara Lemberga politiskais oponents no “Jaunā Laika” partijas, bet 2013. gadā A. Mežsargs no prokuratūras tika atbrīvots pavisam, kas gan nemaz nav traucējis R. Meroni darbībām.)

Savukārt attiecībā uz 1. novembrī likvidēto Prokuroru personāla un profesionālās izaugsmes nodaļu jāatzīmē, ka tajā pēdējos gadus darbojies Jānis Ilsteris, kurš desmit gadus nav uz tiesu virzījis nevienu krimināllietu, tātad viņa darbības rezultātā nav bijis arī neviens pats notiesātais, toties viņš tiesā turpinājis epizodiski darboties tajā procesā, kurā R. Meroni bija iecelts par mantas glabātāju. Tagad, kad R. Meroni no šī ienesīgā pienākuma ticis atcelts, tie paši prokurori neizrāda nekādu interesi, lai arestēto mantu (pareizāk sakot, to, kas no tās palicis pāri) atgūtu. Pagaidām nav zināms, vai pēc Prokuroru personāla un profesionālās izaugsmes nodaļas J. Ilsteris spējis saglabāt darbu, pārejot uz kādu citu prokuratūras struktūrvienību.

J. Stukāna centieni uzlabot prokuratūras darbu un reorganizēt struktūrvienības, ar kurām saistīti skandalozi prokurori, saskan ar prezidenta Egila Levita teikto aizvadītajā pavasarī: “Jāredz prokuratūras loma valstī, [kas nozīmē, ka] ir jāsaredz arī problēmas. Kāpēc prokuratūra ir darbojusies līdz šim, es teiktu, viduvējā līmenī. Vai pat nesasniedzot labākā gadījumā viduvējo līmeni. Vai ir pat zem viduvējā līmeņa.”

Patlaban aktuālā prokuratūras struktūrvienību shēma:

http://www.prokuratura.gov.lv/media/Prok_shema_LV_2020.pdf

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

12

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

Foto7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Lasīt visu...