Gerčikovs māju Jūrmalā pārdevis Putinam pietuvinātā oligarha Usmanova sievai un audžudēlam
PIETIEK18.05.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kosmētikas ražotāja Dzintars lielākais akcionārs (69,2%) Iļja Gerčikovs savu Jūrmalas māju pērn, kā rāda biznesa žurnāla Kapitāls jaunākajā numurā publicētais Latvijas lielāko nekustamā īpašuma darījumu TOP 70, par 3,92 miljoniem eiro pārdevis nevis diviem ikdienišķiem ārvalstniekiem - termiņuzturēšanās atļauju tīkotājiem, bet gan Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātā oligarha, miljardiera Ališera Usmanova (attēlā) sievai un audžudēlam.
Kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, pats Gerčikovs lielāko daļu šīs mājas – 9/10 domājamās daļas - nopirka 2003.gadā par 306 419 latiem (435 995 eiro) no 1934. gadā Tartu, Igaunijā dzimušās Inas Dr Reinhardtes Geb Rostovzevas.
Pārējo mājas daļu tolaik, kā rāda zemesgrāmatas dati, nopirka 1945. gadā dzimusī Ilze Borska, kas to pēc gada par vairāk nekā divas reizes mazāku summu – 14 959 latiem (21 284 eiro) – pārdeva Gerčikova dēlam, 1973. gadā dzimušajam Mihailam Gerčikovam.
2008. gadā šo māju tās saimnieki izmantoja hipotekārā kredīta 2,042 miljonu latu (2,91 miljona eiro) apmērā iegūšanai Rietumu bankā, taču jau pēc gada šī hipotēka tika dzēsta, bet 2011. gadā dēls savu īpašuma daļu atdāvināja tēvam.
Māja atrodas uz 7323 kvadrātmetrus liela zemesgabala Kāpu ielā 51, Mellužos, jūras pusē kā pēdējais nams pirms kāpas. Uz šī zemesgabala kopā ar dzīvojamo māju, kas savulaik bija viesnīca, atrodas arī atpūtas ēkas, saimniecības ēka, sarga māja un dārza māja.
Nekustamais īpašums atrodas Rīgas jūras līča piekrastes 300 metru aizsargjoslā, un uz tā atrodas vēstures un arhitektūras aizsargājamie objekti.
Jaunie mājas īpašnieki ir 1971. gadā dzimušais Natans Viners (Natan Viner) un 1948. gadā dzimusī Irina Vinera-Usmanova (Irina Viner-Usmanova). Šie vārdi plašākai sabiedrībai neko neizsaka, taču patiesībā tas nozīmē, ka īpašumu Jūrmalā ir iegādājušies Krievijas prezidentam pietuvināta oligarha ģimenes locekļi.
Ališera Usmanova sieva Irina Vinera-Usmanova ir Krievijā plaši pazīstama mākslas vingrošanas trenere (viņa trenējusi arī Alinu Kabajevu, kas medijos dēvēta arī par Krievijas prezidenta Putina pasiju), pedagoģijas doktore un Viskrievijas mākslas vingrošanas prezidente. Savukārt Natans Viners ir viņas dēls.
Ališers Usmanovs saskaņā ar Forbes un citu avotu datiem ar īpašumu vērtējumu 14,7 miljardu dolāru apmērā ir Krievijas bagātākais cilvēks, otrs bagātākais Lielbritānijas iedzīvotājs un 58. bagātākais cilvēks pasaulē.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
