Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek šodien publisko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas noslepenoto ministra Kaspara Gerharda atskaiti par to, ko tad viņš darījis savā no valsts budžeta vairāk nekā 10 tūkstošus eiro izmaksājušajā braucienā uz konferenci Peru galvaspilsētā Limā, kur no viņa vadītās ministrijas bija devušies vēl desmit ierēdņi.

"Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai

kopija: Ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam

atskaite par komandējumu uz Peru Republiku.

Komandējuma vieta, laiks: Lima, Peru Republika no 2014. gada 7. decembra, līdz 13. decembrim.

Mērķis: piedalīties ANO Vispārējas konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 20. sesijas (COP) un Pušu 10. konferences, kas vienlaikus ir Kioto protokola pušu sanāksme (CMP), augstā līmeņa segmentā.

Pēc ierašanās Limā 8.decembrī tikos ar Latvijas delegātiem, lai pārrunātu Latvijas viedokli par Klimata pārmaiņu konferences pirmajā nedēļā sasniegto progresu, sarunu aktuālo situāciju un potenciālajiem risinājumiem problēmjautājumiem. Tikos ar Eiropas Komisijas klimata politikas un enerģētikas komisāru Migelu Ariasu Kanjeti (Miguel Arias Canete), Itālijas vides, dabas resursu aizsardzības un jūrlietu ministru Gianu Luca Galletti (Gian Luca Galletti) un citiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ministriem darba vakariņu pasākumā. Pārrunājām klimata pārmaiņu konferences pirmajā nedēļā sasniegtos rezultātus un ES aktuālos jautājumus.

Komandējuma ietvaros katru rītu piedalījos ES ministru līmeņa koordinācijas sanāksmēs (piedalījās visu ES dalībvalstu ministri, kā arī Eiropas Komisijas klimata politikas un enerģētikas komisārs). Šajās sanāksmēs tika pārrunāts sarunu progress un turpmākās rīcības, koordinētas katras dienas divpusējās un daudzpusējās tikšanās.

9.decembrī pēc dalības augstā līmeņa segmenta atklāšanā, kurā ievadvārdus teica arī ANO ģenerālsekretārs Bans Ki Mūns (Ban Ki Moon), piedalījos augstā līmeņa dialogā par klimata pārmaiņu ierobežošanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumu finansējuma jautājumiem, kā arī uzstājos plenārā sesijā. Savā uzrunā akcentēju ES sasniegumus un mudināju visas pasaules valstis aktīvi iesaistīties klimata pārmaiņu novēršanā. Atgādināju par ES ietvaros nesen panākto vienošanos par siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu 40% apmērā līdz 2030.gadam un, lai kliedētu daudzu pasaules valstu viedokļus par to, ka ES bez piepūles varētu uzņemties vēl lielākas saistības, skaidroju, ka šī vienošanās nemaz nebija vienkārša.

No 10.decembra līdz 12.decembrim augstā līmeņa plenāro sesiju starplaikos piedalījos ES ministru daudzpusējās sarunās ar citu sarunu grupu pārstāvjiem. Sarunās tika pārrunāti abām Pusēm nozīmīgie jautājumi un meklēti potenciāli līdzīgie viedokļi, iespējamie kompromisi. Paralēli plenārām sesijām un sarunām ar citu sarunu grupu pārstāvjiem, divpusēji tikos ar ES dalībvalstu ministriem, t.sk. Igaunijas, Lietuvas, Itālijas, Dānijas, Luksemburgas, Austrijas, Nīderlandes, Maltas u.c. (vēl ar citiem tikos atsevišķo pasākumu laikā). Ņemot vērā viņu lielo interesi, informēju par Latvijas kā ES Padomes prezidējošās valsts 2015.gada I pusgadā prioritātēm un uzklausīju viņu redzējumu par 2015.gada I pusgadā sasniedzamo.

Papildus, 10.decembrī apmeklēju Zaļās izaugsmes grupas (Green Growth Group), kas apvieno ES progresīvākās valstis, augstā līmeņa pasākumu. Zaļās izaugsmes grupas mērķis ir pētīt, veicināt un īstenot ES ekonomiskās un stratēģiskās iespējas oglekļa mazietilpīgai attīstībai. Grupā notiek regulāra viedokļu apmaiņa pirms Vides ministru padomes sanāksmēm. Latvija šobrīd vēl nav grupas locekle, taču viena no grupas loceklēm ir Igaunija. Paralēli, tikos arī ar Lielbritānijas valsts sekretāru Enerģētikā un klimata pārmaiņās Edu Deiviju (Ed Davey), pārrunājot aktuālo starpvalstu sadarbību.

Tāpat 11 .decembrī, papildus ES koordinācijai, plenārām sesijām un divpusējām un daudzpusējām sarunām, piedalījos darba pusdienās starp Eiropas Komisijas klimata politikas un enerģētikas komisāru Migelu Ariasu Kanjeti, Francijas ministriem (ienākošā COP/CMP prezidentūra), Vāciju un Lielbritāniju (ES vadošie sarunu vedēji), Itāliju un Luksemburgu (trio prezidentūras). Sarunās tika meklēti risinājumi starptautisko sarunu principiāla progresa sasniegšanai, pārrunāta Latvijas kā ES Padomes prezidentūras 2015.gada I pusgadā iespējamā loma, Francijas kā ienākošās COP/CMP prezidentūras nodomi u.tml.

Savukārt 11. decembra vakarā tikos ar Latvijas goda konsulu Peru Raulo Lozano Merino (Raul S. Lozano Merino). 2015.gada septembrī viņš plāno organizēt Peru komersantu delegāciju uz Latviju.

12.decembrī pirms izbraukšanas uz lidostu pēc ES koordinācijas piedalījos COP/CMP sarunu progresa apkopojošajās plenārsesijās, kurās tika pārrunāts starp sarunu grupām panāktais sarunu progress un turpmākais process. Ņemot vērā to, ka konferencei bija plānota noslēgties 12.decembrī, pēcpusdienā devos uz lidostu, lai atgrieztos Latvijā. Tomēr Pušu domstarpību dēļ vienošanās todien panākta netika un tāpēc līdz Klimata pārmaiņu konferences noslēgumam Latviju pārstāvēja eksperti. Sarunām turpinoties vēl divas diennaktis, gala vienošanās tika sasniegta tikai 14.decembrī.

Sasniegtie rezultāti:

• Attīstīju sadarbību ar Eiropas Komisijas klimata politikas un enerģētikas komisāru, kā arī citu ES dalībvalstu ministriem; atbildot uz lielo interesi par Latvijas kā ES Padomes prezidējošās valsts 2015.gada I pusgadā iecerēm, iepazīstināju viņus ar Latvijas prioritātēm un, lai labāk sagatavotos prezidējošās valsts pienākumu veikšanai, uzklausīju viņu redzējumu par 2015.gada I pusgadā sasniedzamo un viņu interesēm;

• Plenārā sesijā, kā arī divpusējās sanāksmēs izskaidroju Latvijas pieredzi SEG samazināšanā, mudinot visus iesaistīties, lai tādējādi minimizētu pastāvošo nevienlīdzību starp valstīm, kas iesaistās SEG emisiju samazināšanā un valstīm, kas to nedara;

• Guvu pieredzi ES Padomes prezidējošās valsts pienākumu īstenošanā augsta līmeņa starptautisko sarunu sesijās un daudzpusējās sanāksmēs, kas būs ļoti noderīga 2015.gada I pusgadā, kad Latvija būs ES Padomes prezidējošā valsts un starptautisko sarunu sesijās ES pārstāvēs Latvija. Vides Padomes laikā, kad, pildot ES Padomes prezidējošās valsts pienākumus, vadīšu ES ministru diskusijas par starptautisko sarunu jautājumiem, būs ļoti noderīgas gan Klimata pārmaiņu konferencē gūtās zināšanas, gan prasmes.

Ar cieņu, ministrs Kaspars Gerhards."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...