Iesaki rakstu: 
Pašlaik vairums ekspertu (par Kremļa piebarotiem šeit nav runas) uzskata, ka Krievijas bruņotie spēki savus resursus ir izsmēluši un ieņemt Kijevu militāras operācijas rezultātā nav spējīgi. Vienlaikus tiek pamatoti uzskatīts, ka Putins neatkāpsies no saviem plāniem, jo atkāpšanās nozīmētu sakāvi, kas savukārt nozīmētu atbalsta zudumu plašās tautas masās un kā gala rezultātu - savas varas zaudēšanu tādā vai citādā veidā. Tas nozīmē, ka Krievija agresiju nepārtrauks, bet var sākt pielietot Alepo un Groznijas taktiku, pārvēršot Ukrainas pilsētas drupu kaudzēs.
Tiek spriests par Putina psihisko stāvokli un spējām pieņemt izsvērtus lēmumus. Var likties, ka Ukrainas avantūra neliecina par Kremļa saimnieka spējām racionāli domāt. Tomēr netiek ņemts vērā tas, ka vadonim varēja nebūt pieejama patiesa informācija par reālo stāvokli. Padomnieki un izlūkdienests piegādāja to informāciju, kas atbilda vadoņa uzskatiem un ko viņš cerēja sagaidīt, - Krievijas armija ir otra spēcīgākā pasaulē, Ukrainas armija nometīs ieročus pēc pirmā trieciena, un ukraiņu tautas vairākums sagaidīs iebrucējus ar ziediem.
Tajā pašā laikā netiek apsvērts vēl viens notikumu attīstības scenārijs. Tiek uzskatīts, ka var tikt pieņemts lēmums neveikt tiešu iebrukumu Kijevā, bet mēģināt salauzt ukraiņu pretošanās gribu, veicot aviācijas uzlidojumus un artilērijas apšaudes. Lai to veiktu, ir jābūt:
- gaisa telpas kontrolei,
- Iskander tipa raķešu kompleksiem (sauszemes mobilie kompleksi ar darbības rādiusu līdz 500 km) vai spārnotajām raķetēm Kalibr (bāzējas uz karakuģiem un zemūdenēm ar darbības rādiusu līdz 2000 km), kas ļautu veikt apšaudi no liela attāluma, pašiem paliekot relatīvā drošībā,
- drošām pozīcijām mobilajām reaktīvajām sistēmām Grad (līdz 40 km) un Smerč (līdz 90 km).
Par pirmo punktu. Ņemot vērā ievērojamo Stingeru skaitu, kas ir ukraiņu rīcībā, un līdz šim notriektos lidaparātus, runāt par pilnīgu gaisa telpas kontroli nenākas. Ukraiņiem saņemot MIG29, krievu pārsvars var pazust.
Par otro punktu. Ja ar spārnotajām raķetēm ukraiņu pretgaisa aizsardzības sistēmas var cīnīties, tad ar ballistiskajām ir problēma (kompleksi Iskander var tikt aprīkoti ar abu tipu raķetēm). Ši problēma varētu tikt atrisināta ar ASV sistēmu Patriot. Turklāt krieviem šo raķešu krājumi nav bezgalīgi.
Par trešo punktu. No Krievijas un Baltkrievijas teritorijas ar šī tipa ieročiem aizsniegt Kijevu nevar, un runāt par drošām pozīcijām, ņemot vērā līdzšinējo iznīcināto Grad skaitu, nenākas.
Kā tas redzams no iepriekš sacītā, tad krievu spējas pielietot Groznijas un Alepo taktiku vismaz Kijevas gadījumā var būtiski ierobežot.
Kas atliek stūrī iedzītai Kremļa žurkai? Atbilde uzprasās pati no sevis – veikt triecienu pa Kijevu, izmantojot mazas jaudas taktiskos kodolieročus (Iskanderi var tikt aprīkoti ar kodolgalviņām). Šim nolūkam ir nepieciešama provokācija pēc Gleivicas parauga, - veikt nelielas jaudas kodolsprādzienu kādā no Krievijas pilsētām, izmantojot kodolmīnu, un apvainot par to ukraiņus, līdzīgi kā tas bija pirms otrā Čečenijas kara, kad tika spridzinātas mājas Krievijā ar mērķi “mobilizēt tautu”.
Neliela informācija. Kodolmīna (Special Atomic Demolition Munition, SADM) – taktiskas nozīmes kodolierocis. Laikā no 1967. līdz 1993. gadam PSRS tika ražotas dažādas jaudas SADM. Kompaktākā no tām - РЯ-6 ar masu 25 kg un 1 kilotonnas jaudu pēc trotila ekvivalenta. Oficiāli tiek uzskatīts, ka saskaņā ar ASV un Krievijas savstarpēju vienošanos šī tipa munīcija tika utilizēta.
* Literārs pseidonīms
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
