Iesaki rakstu: 
Mēdz teikt, ka slava ir kā atkarība – tas, kas reiz baudījis šo vilinošo biķeri, bieži nespēj vairs atteikties kārtējā slavas “malka”. Var droši apgalvot, ka šo “atkarīgo” vidū arī ir bēdīgi slavenais bijušais Maksātnespējas administrācijas vadītājs, kādreizējais advokāts un margināls politiķis, “Maxima” traģēdijā cietušo “glābējs”, Covid-19 un vakcīnu noliedzējs. Droši vien jau spējāt iedomāties šī personāža vārdu. Pareizi, tas ir Aldis Gobzems.
Droši vien arī esat pamanījuši - kur izskan Gobzema vārds, tur ir skandāls. Nu ir izrādījies, ka Aldis Gobzems ir nolēmis piedalīties Eiroparlaenta vēlēšanās. Šajā sakarā interesanti apskatīt, kādus kandidātus vēlētājiem piedāvā viņa pārstāvētā politiskā apvienība “Jaunlatvieši”.
Skandālisti, meļi un putinisti
Jaunlatviešiem, kas 19. gadsimtā satricināja sabiedrību ar savu brīvdomību, ir maz kopīga ar tiem ļautiņiem mūsdienās, kas sevi arī nosaukuši tādā pašā vārdā.
Ko vien vērts jau ir viens no šīs politiskās partijas “lokomotīvēm”, bijušais diplomāts Rūdolfs Brēmanis, kurš jau ilgi ir centies kļūt slavens. Vispirms ar visnotaļ skandalozām attiecībām ar sievietēm, tad mēģinot trāpīt uz KPV.LV popularitātes viļņa, tāpat piedaloties dažādās akcijās pret Covid-19 pandēmijas ierobežošanas līdzekļiem.
Tomēr viņa “meistarstiķis” nenoliedzami ir Ārlietu ministrijas apkrāpšana. Proti, viņš apsūdzēts par to, ka kā amatpersona, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli un rīkojoties pretēji dienesta interesēm, no 2013. līdz 2016.gadam izkrāpa un piesavinājās valsts līdzekļus vairāk nekā 102 721 eiro apmērā.
Runājot par Brēmani, nevar nepieminēt bēdīgi slaveno Gloriju Grevcovu, kas pieslējusies politiskajam spēkam un pašam Brēmanim. Grevcova savulaik kļuva slavena ar saviem klaji naidīgajiem izteikumiem par Latviju, bet par “ķirsīti” viņas politiskajā karjerā kļuva izraidīšana no Saeimas par melošanu. Nu viņa tēmē jau uz Eiropas Parlamentu.
Deputātu kandidātu vidū tika virzīts arī Aivis Vasiļevskis. Tiesa, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) lika viņu svītrot, jo uz EP nevar kandidēt persona, kas bijusi sodīta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu un kurai sodāmība nav dzēsta. Starp citu - Aivis Vasiļevskis no antivakseru karognesēja pārkvalificējās par Krievijas kara Ukrainā atbalstītāju.
Jaunlatviešu rindās netrūkst arī citu košu tēlu, piemēram, tur ir Jānis Straumītis un Šarlote Šulca, kuru performances un skandāli regulāri tiek publicēti sociālajos tīklos, un viņu vidū tad nu, lūk, ir ieslīdējis arī “patiesības” un “ētikas” cīnītājs Aldis Gobzems.
Ētikas pārkāpumi, Spānija un “Maxima” traģēdija
Pirms vairākiem gadiem Latvijas Zvērinātu advokātu padome (LZAP) izslēdza Aldi Gobzemu no advokatūras. LZAP skaidroja, ka par iemeslu tam kalpojuši vairāki ētikas pārkāpumi. Proti, premjera amatam savulaik nominētais Aldis Gobzems izpaudis profesionālo noslēpumu, pārkāpis nevainīguma prezumpciju un vainojis mirušu kolēģi smagos noziegumos bez pierādījumiem.
Pēc skandālu apvītas “sabiedriskās” darbības un neveiksmes iepriekšējās Saeimas vēlēšanās Aldis Gobzems “uzmeta lūpu”. pa(uz)meta savus partijas biedrus un devās emigrācijā uz Spāniju. Neveiksmi cieta arī Gobzema laulība, kas tika šķirta, bet taisnības cīnītājs attiesāja bērnus no savas bijušās sievas un ir izvedis viņus no Latvijas.
Līdz ar pārcelšanos uz Spāniju Gobzems arī pārdeva savu īpašumu Latvijā. Ir jāmin nekustamais īpašums "Ausekļi" Ādažu pagastā. Par to Gobzems saņēma 340 000 eiro lielu pirkuma maksu. Šis īpašums tika iegādāts 2020. gada 17. jūlijā, samaksājot par to 250 000 eiro. Interesanti, vai Aldis Gobzems deklarēja darījumu un nomaksāja nodokli no kapitāla pieauguma – un vai gadījumā neieguva fiktīvus dokumentus, kas it kā apliecināja, ka veikti ieguldījumi nekustamajā īpašumā, - gadījumā, ja par šo darījumu interesētos Valsts ieņēmumu dienests.
Turklāt, izmantojot savas juridiskās zināšanas, Aldis Gobzems, iespējams, pārcēlās dzīvot uz Spāniju, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, mainot nodokļu rezidenci, kas saskan ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas otro stadiju - strukturēšanu jeb noslāņošanu...
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
