Graujošo darbību sekas brīvostā: Ventspils no donora kļūst par Pašvaldību izlīdzināšanas fonda naudas saņēmēju, maksās pārējā Latvija
Imants Liepiņš08.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Par katastrofālo “ostu pārvaldības reformu”, kas visa šī gada garumā turpina iznīcināt ārzemju kravu tranzītu caur Latvijas ostām, jaunas liecības sniedz ostu maksas statistika Ventspilī, kas uzskatāmi parāda — zaudējumi attiecas ne vien uz Ventspili, kā iepriekš tika uzskatīts, bet uz visiem nodokļu maksātājiem Latvijā.
Pēc tam, kad aizvadītā gada decembrī Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderi Jānis Bordāns un Juris Jurašs apmeklēja Vašingtonu, kur izlūdzās ASV Valsts kases sankciju uzlikšanu Ventspils brīvostai, vidējais kravu apgrozījums Ventspils ostā ir nokrities par vismaz 40%, pārējās ostās — “tikai” līdz 20%, bet tranzītkravu pārvadājumi pa dzelzceļu Latvijā nokritušies uz pusi, liekot sākt masīvas atlaišanas VAS Latvijas Dzelzceļš darbinieku rindās.
Tagad šie katastrofālie rezultāti JKP atbildības sfērā sākuši parādīties arī nodokļu ieņēmumos. No miljonus pelnoša valsts uzņēmuma LDz kļuvis par tādu pašu uzturamu, sponsorējamu iestādi kā, piemēram, valsts slimnīcas — kopā šogad Latvijas Dzelzceļam jau piešķirtas valsts dotācijas 75,6 miljonu eiro apmērā.
No šiem līdzekļiem tikai mazākā daļa ir kompensējamie plānveida izdevumi infrastruktūras maksai pasažieru pārvadājumiem — piešķirti vēl arī līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, kā arī LDz pamatkapitālā ieguldīti 32,4 miljoni eiro tā vietā, lai saņemtu miljonos lielas dividendes (kā iepriekšējos gados), kas — saskaņā ar likumu — būtu iemaksājamas valsts budžeta pildīšanai.
Šādu rīcību, pelnošu valsts uzņēmumu pusgada laikā novedot līdz desmitmiljonu zaudējumiem, kas jāsāk uzturēt no nodokļu maksātāju maciņiem, vislabāk raksturoja Finanšu ministrijas (FM) reakcija. “Valsts piešķirtā finansiālā atbalsta dēļ Latvijas Dzelzceļš var tikt iekļauts vispārējā valdības sektorā, tādējādi negatīvi ietekmējot valsts budžetu,” rakstīja FM. (Ja kāds uzņēmums tiek par vairāk nekā 50% uzturēts no valsts vai pašvaldību budžeta naudas, šī uzņēmuma saistības un mīnusi jāierēķina klāt pie valsts parāda — šāda iespēja pagājušogad draudēja, piemēram, Rīgas Satiksmei.)
Tagad ir kļuvušas redzamas jaunas sekas JKP īstenotajai cīņai par Latvijas ostu gremdēšanu: dati par ostas nodevu iekasēšanu Ventspilī parāda —ne tikai mīnusos nonāk brīvosta un tai apkārt esošā pašvaldība, bet arī maksās visi citi iedzīvotāji pārējā Latvijā.
Līdz šim gadam Ventspils pašvaldība bija viena no tikai desmit pašvaldībām, kas naudu Pašvaldību izlīdzināšanas fondā iemaksāja, nevis saņēma — rekordiste ar vairāk nekā 60 miljoniem eiro, novirzītiem trūcīgākām pašvaldībām, ir Rīga. Tāpat arī Jūrmala un bagātie Pierīgas novadi iemaksā vidēji no viena līdz pieciem miljoniem eiro, savukārt vairāk nekā 100 pašvaldības saņem dotāciju no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Vienīgā donore ārpus Rīgas un Pierīgas reģiona bija Ventspils.
Tomēr jau šogad Ventspils pilsēta no donora kļūst par saņēmēju — sakarā ar brīvostas darbībā sistemātisku, mākslīgi izraisītu lejupslīdi samazinās pašvaldības ieņēmumi no ostas nodevām. Likums paredz: no iekasētajām ostas nodevām brīvostas pārvalde 10% pārskaita pilsētas budžetam, kas no šīs naudas uzlabo infrastruktūru apkārt ostai. Taču šogad līdz augusta beigām pilsētas budžetā nepilna miljona eiro vietā no ostu maksām ienākuši tikai 588 tūkstoši eiro, kas ir 39% kritums pret iepriekšējo gadu (sk. attēlu) un rada robu pašvaldības budžetā.
Prognozējot pašvaldību ieņēmumus un izdevumus, Finanšu ministrija gada sākumā prognozēja, ka Ventspils pašvaldības budžets, kas aizvadītajā gadā bija nedaudz zem 31 miljona eiro, šogad pārsniegs 32 miljonus eiro. Taču tagad skaidrs, ka to diez vai izdosies sasniegt, un pie lielākā krituma vainojams nevis koronavīruss, bet gan 10% nepildīšanās no ostas maksām. Līdz ar to FM tabulā atrodama prognoze, ka Ventspilij šogad no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda varētu vajadzēt virs 700 tūkstošiem eiro.
Atbildot uz žurnālistu papildjautājumiem pēc iknedēļas preses konferences, Ventspils mērs Aivars Lembergs norādīja — itin visām pašvaldībām nākamgad jāgatavojas uz ienākumu kritumu, jo nodokļu ieņēmumu pārdalīšanas rezultātā pašvaldībām zudīs kopumā līdz 170 miljoniem eiro, kas Ventspils gadījumā varētu nozīmēt ap 1,4 miljonu eiro kritumu.
Ja šim mīnusam pieskaita klāt vēl nepilnu miljonu, kas 2021. gadā netiks iekasēts kā 10% no ostas maksām (jo nav neviena indikācija, ka situācija varētu uzlaboties, drīzāk vēl vairāk pasliktināties), nākamgad zaudējumi Ventspils budžetā pārsniegs 2,4 miljonus eiro. Citām pašvaldībām situācija nebūs tik dramatiska, jo ostu nodevas var kristies tikai tajās pašvaldībās, kurās ir osta — un ne Rīgā, ne Liepājā lejupslīde ostā nav tik briesmīga kā Ventspilī.
Atbildot uz jautājumu, vai tur iespējams kaut ko labot, A. Lembergs atteica: “Kopš tā brīža, kad visi pašvaldību pārstāvji tika izslēgti no brīvostas valdes, iedzīvotāju ievēlētajiem priekšstāvjiem nav vairs nekāda ietekme uz brīvostas darbu. Tagad Ventspils brīvostā noteicēji ir rīdzinieki, kas nav vietējie un uz šejieni atbrauc dažas reizes mēnesī parakstīt dokumentus. Tas ir gan valdes priekšsēdētājas vietnieks Ģirts Valdis Kristovskis, gan citi. Es uzskatu — šādi rīdzinieki ar savām “idejām” izraisīja pašreizējos katastrofālos rezultātus, viņiem tagad ir pienākums izdomāt, kā to labot! Un ātri.”
Savukārt par Ģ. V. Kristovska risinājumiem esošās situācijas izlabošanai žurnālistiem nav bijis iespējams uzzināt, jo pēdējo mēnešu laikā vienīgās intervijas viņš sniedzis Rūdolfa Meroni kontrolēto uzņēmumu finansētajam SIA Media Support, kuru vada R. Meroni “vietnieks Zemes virsū” Aivars Gobiņš. Šo interviju būtība — notiekošajā vienmēr vainīgi visi citi.
FM prognozes par pašvaldību finansēm šim gadam: https://www.fm.gov.lv/files/pasvaldibas/PFI_2020.pdf
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
