Grēta, glāb Baltijas jūru! Tu to vari
Otto Ozols, MeriDemokrātu kustības vadītājs26.09.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Publiskajā telpā krietnus strīdus izraisījusi zviedru skolniece Grēta. Viņa izdevies piesaistīt apbrīnojami lielu atbalstītāju un kritiķu skaitu saviem aicinājumiem pievērst uzmanību klimata apdraudējumiem.
Nav šaubu, ka par ekoloģiju ir nopietni jārunā. Klimata pārmaiņas ir vislielākais tuvākās nākotnes apdraudējums. Tomēr šobrīd šo svarīgo stāstu aizēno Grētas atbalstīju un kritiķu savstarpējie apvainojumi. Te jāsaka, ka sevi cienošiem cilvēkiem nevajadzētu nolaisties līdz bērnudārza smilšu kastes līmenim: “A tu pats kāds, tāds un šitāds!” Vai arī sākt lipināt oponentiem vulgāras diagnozes un vērpt konspirācijas teorijas, utt.
Nenoliedzami, ka par Grētu šobrīd runā daudzi, daži mediji viņu dēvē par vienu no planētas ietekmīgākajām personībām. Tad ir īstais brīdis no lozungiem pāriet pie reāliem darbiem. Mēs zinām, ka Grētas dzimtās zemes - Zviedrijas valdība ir ar savu parakstu atbalstījusi Baltijas jūras ekoloģiju apdraudošo projektu “Nord Stream 2". Piedevām šis projekts nopietni paildzinās un palielinās Eiropas enerģētisko atkarību no Krievijas petrokrātijas fosilo produktu industrijas.
Grēta varētu likt lietā savu ekoloģijas aizstāves reputāciju un lūgt Zviedrijas valdību ar zinātniekiem vēlreiz pārskatīt šo lietu un atsaukt atbalstu “Nord Stream
Tas būtu labs sākums un reāls Grētas ieguldījumam vides aizstāvības projektos. Visi Grētas atbalstītāji varētu sadoties rokās un palīdzēt viņai!
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
