Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2023. gada 5. aprīlī Saeima pirmajā lasījumā pieņēma saistītus likumprojektus: „Grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu””, „Grozījumi Informācijas atklātības likumā” un „Grozījumi Krimināllikumā” (turpmāk – likumu grozījumi), kurus iesniedza izskatīšanai Saeimas Nacionālā drošības komisija. Šī raksta mērķis analizēt attiecību izmaiņas starp sabiedrību un valsti pēc likumu grozījumu pieņemšanas.

Ceļā uz mūsdienīgu valsts pārvaldi

Valsts reformu ministrija izstrādāja "Latvijas valsts pārvaldes reformas koncepciju"1, kas noteica valsts pārvaldes reformu virzienus un pamatprincipus. Reforma paredzēja veicināt sabiedrības iedrošināšanu, panākot, lai indivīdi un sabiedrība zina, ka viņiem ir tiesības un pienākums piedalīties valsts pārvaldē un iestāties par savām tiesībām. Sabiedrības informēšana tika noteikts kā valsts pārvaldes pienākums.

Reformu pasākumi attiecībās starp sabiedrību un valsti bija orientēti, lai nodrošinātu iespēju katram sabiedrības loceklim viegli iegūt aktuālu, skaidru, uztveramu un precīzu informāciju par valsts pārvaldes darbību un par attiecībām starp valsts pārvaldi un sabiedrību.

Pārmaiņas attiecībās starp sabiedrību un valsti

Lai nodrošinātu tiesiskā ceļā indivīda un sabiedrības tiesības uz informāciju, tika veikti nepaciešamie pasākumi, tajā skaitā ietverts tiesību aktos atklātības princips un izveidota kārtību, kas garantēja indivīdam un sabiedrībai iespēju piekļūt informācijai.

Atklātības princips izpaužas ieinteresētās puses iespējā iepazīties ar visu administratīvā procesa gaitu par sevi. Reforma iedibināja principu, ka valsts pārvaldes pienākumā sniegt sabiedrībai vispārēja rakstura informāciju par iestāžu struktūrām, savstarpējām attiecībām, kompetenču sadalījumu, konkrētām darbībām.

Atklātība tika veicināta ar informāciju par valsts darbību, lai rastos ticība, ka lēmumi tiek pieņemti, ievērojot taisnīguma principus, un samazinātos interešu konflikta iespējas. Reformas uzdevums bija nodrošināt sabiedrībai iesēju saņemt informāciju par valsts līdzekļu izmantošanu nodokļu maksātājam viegli saprotamā veidā, saistītu ar valsts pārvaldes mērķiem un pasākumiem mērķu sasniegšanai.

Reformas īstenošana

Valsts reformu ministrijas izstrādāja konceptu par atklātību valsts pārvaldē. Par pamatu tika ņemta Ziemeļvalstu prakse informācijas atklātībā, īpaši – Norvēģijas regulējumu, kurš atzīst pieeju visiem valsts pārvaldes dokumentiem.

Diskusijā ar citām institūcijā bija grūti pārvarēt padomju totalitārās iekārtas sabiedrības apziņu, ka indivīds un sabiedrība drīkst vienīgi to, ko ir valsts atļāvusi.

Tika norobežota vispārpieejamā informācija, kuru var iegūt ikviens indivīds no ierobežotas informācijas un valsts noslēpuma. Likuma "Par valsts noslēpumu"2 ieguvums bija, ka sabiedrībai skaidri paziņots, kas ir valsts noslēpums (objekts). Ar likumu tika arī noteikts, kas nedrīkst būt valsts noslēpums. Likums nepieļauj nenoteiktu regulējumu, ierobežojot personas tiesības, lai tā normas netiktu paplašināti piemērotas.

Diemžēl likuma regulējums pats par sevi nevar nodrošināt šo garantiju ievērošanu. Nepieciešama tāda valsts pārvaldes sistēma un likuma kontrole mehānismi, kas sekotu informācijas atklātībai kopumā un risinātu domstarpības konkrētā gadījumā. Tomēr kā iedarbīgākais līdzeklis uzskatāms ir sabiedrības iesaistīšanas un neiecietīga attieksmē pret likuma pērkamumu.

Jau likuma izstrādē Saeima no tā svītroja sadaļu par ierobežotas pieejamības informācijas jēdzienu un aizsardzību, pamatoti uzskatot, ka tas nav valsts noslēpums.

Izmaiņas regulējumā

Šis jēdziens pēc tam tika iekļauts Informācijas atklātības likumā. Sākotnēji Informācijas atklātības likums3 neparedzēja tādu ierobežotas pieejamības informācijas veidu kā informācija dienesta vajadzībām. Integrējoties transatlantiskajās organizācijās (NATO un ES), tika radīts jauns informācijas, kas nav valsts noslēpums, aizsardzības mehānisms. Zīmīgi, ka arī tad grozīja Informācijas atklātības likumu4, šādi izvairoties no diskusijas sabiedrībā un viedokļu uzklausīšanas.

Izmaiņas tiesību sistēmā, ieviešot informācija dienesta vajadzībām, tika pamatotas ar liela apjoma nelietderīgu administratīvu darba slodzi, kura būtiski palielināsies, jo pieaugs ne tikai dokumentu apjoms. Attiecīgi, neiekļaujot informācijas aizsardzības standartu likumā "Par valsts noslēpumu", šis aizsardzības mehānisms tika noteikts citā likumā – Informācijas atklātības likumā, kas sākotnēji neparedzēja šādu noslēpumu aizsardzību.

Radītās problēmas

Šobrīd grūti vērtēt, kurš konkrēti pieņēma šādu lēmumu, bet vēsturiski pēc divdesmit gadiem likumdevējs atgriezies "sākotnējā punktā", lai novērstu esošā tiesiskā regulējuma problēmas. Tālrādē vērojot notikušo Saeimā un plašsaziņas līdzekļos uzsākto domu apmaiņu, rodas bažas – vai "ar ūdeni neizlies bērnu". Proti, valsts drošības intereses un Latvijas dalība Ziemeļatlantijas līguma organizācijā un Eiropas Savienībā prasa atbilstīgu dokumentu aizsardzību saņemtajiem dokumentiem.

Likumu grozījumu trūkums ir tāds, ka dažām valsts noslēpuma slepenības pakāpēm (sevišķi slepenā, slepenā un konfidenciālā informācija) ir noteikts, kas ir valsts noslēpums, bet informācijai dienesta vajadzībām to nav paredzēts noteikt. Proti, ja Ministru kabinets nosaka valsts noslēpumu atzīstamo objektu sarakstu, to apjomu un saturu, tad likumdevējam piedāvāts pilnvarot iestādes vadītājam noteikt, kāpēc informācija ir atzīstama par informāciju dienesta vajadzībām.

Pienākumu uzlikšana sabiedrībai

Pirms ceturtdaļgadsimta bija pārliecība par sabiedrības ieguvumiem no informācijas atklātības attīstītības Ziemeļvalstu virzienā. Pamatoti rodas pārdomas par virzienu, uz kurieni tagad dodas atklātības politikas veidotāji. Piemēram, esošajā regulējumā visām juridiskajām un fiziskajām personām, kuru rīcībā ir informācijas sistēmas, kurās tiek veikta valsts noslēpumu saturošas informācijas apstrāde vai uzglabāšana, tās ir jāreģistrē5, tad ir piedāvāts uzlikt visām juridiskajām un fiziskajām personām konfidenciālu, slepenu un sevišķi slepenu valsts noslēpumu apstrādāt vai glabāt tikai tādās informācijas sistēmās, kas ir reģistrētas un akreditētas6.

Ja likumā7 ir noteikts, ka valsts noslēpuma subjekti ir valsts institūcijas, to amatpersonas un darbinieki, kā arī citas personas, kuras sakarā ar amata (dienesta) vai darba pienākumu veikšanu rada, iegūst, uzglabā vai izmanto valsts noslēpuma objektus, tad kāpēc personām, kuras nav šajā lokā iekļautas, būtu valsts noslēpumu jāapstrādā vai jāglabā tikai tādās informācijas sistēmās.

Par iespēju saņemt informāciju

Jautājums par likumu grozījumu tālāku izskatīšanu Saeimā ir aktuāls, jo tā iesniedzējs nav novērsis trūkumus ne tikai iesniegtajos likumprojektos. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija var rīkot vairākas sēdes un mēģināt novērst nepilnības. Atklāts paliek gan pamata jautājums – kāda būs atklātības politika valsts pārvaldē. Nav saprotams, kādu regulējumu vēlas atbildīgās institūcijas: kas atzīst pieeju visiem valsts pārvaldes dokumentiem, vai kas samazinās sabiedrībai iesēju saņemt informāciju.

_____________________

1 "Latvijas valsts pārvaldes reformas koncepcija", publicēts: "Latvijas Vēstnesis". 30.03.1995., Nr. 95;

2 publicēts: "Latvijas Vēstnesis". 29.10.1996., Nr. 181;

3 publicēts: "Latvijas Vēstnesis". 06.11.1998., Nr. 224/335;

4 Ministru kabineta 05.08.2003. noteikumi Nr. 433 "Grozījumi Informācijas atklātības likumā", publicēts: "Latvijas Vēstnesis". 08.08.2003., Nr. 112;

5 likuma "Par valsts noslēpumu" 7. panta septītā daļa;

6 likumprojekta "Grozījumi "Par valsts noslēpumu"" 7. panta septītā daļa;

7 likuma "Par valsts noslēpumu" 2. panta otrā daļa.

* jurists, Valsts reformu ministrijas valsts sekretārs 1994. – 1995. gadā

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...