Guseļņikovam nosakot 50 000 eiro mēnešalgu, radīta vēl viena shēma naudas "izsūknēšanai" no "Norvik bankas"
PIETIEK27.11.2014.
Komentāri (27)
Iesaki rakstu: 
50 000 eiro mēnesī vai 600 000 eiro gadā - tāda mēnešalga jau pusgadu noteikta finanšu grūtībās sen esošās Norvik bankas padomes priekšsēdētājam un kopš pērnā novembra arī lielākajam akcionāram Grigorijam Guseļņikovam (attēls no baņķiera Twitter profila). Savukārt viņa vietniekam bankas padomē Andrim Ruselim noteikta 15 000 eiro mēnešalga, kas daļēji izskaidro viņa dāsnumu, neilgi pirms vēlēšanām vienai no varas partijām - Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) noziedojot 14 000 eiro. Līdz ar ziedojumiem ZZS un Saskaņai šonedēļ izgaismojās arī bankas finanšu labvēlība pret Nacionālās apvienības ietekmīgu pārstāvju vadītām biedrībām.
Notiekošais ap Norvik banku, tostarp dārgu nekustamo īpašumu pirkšana un citas shēmas naudas aizpludināšanai, kas detalizēti aprakstītas Pietiek trešdien publicētajā iesniegumā tiesībsargājošajām iestādēm un valsts augstākajām amatpersonām, aizvien vairāk sāk atgadināt uzdzīvi, ar kādu Krājbanku pirms tās kraha vadīja cits Krievijas izcelsmes "investors" Latvijas banku sektorā Vladimirs Antonovs.
Fakts par Guseļņikova milzīgo mēnešalgu, kas nav samērojams ar Norvik bankas finanšu situāciju un ko apliecina Pietiek rīcībā esošais un šodien publicētais bankas akcionāru 9.jūnija sapulces protokols, papildus jau citām jau aprakstītajām shēmām radījis legālu iespēju 300 000 eiro "izsūknēšanai" no bankas pēdējā pusgada laikā.
Dāsna 15 000 eiro liela mēnešalga noteikta arī padomes priekšsēdētāja vietniekam Andrim Ruselim, kurš līdz februārim bija Latvijas Bankas prezidenta vietnieks, bet augustā ziedoja ZZS ievērojamu summu - 14 000 eiro, kas gandrīz atbilst vienai viņa mēnešalgai Norvik bankā. Pārējiem trim bankas padomes locekļiem - Krievijas pilsoņiem Andrejam Daņiļenko un Igoram Smoļinam, kā arī ASV pilsonim Peteram Mihaelam Odintsovam mēnešalga noteikta 10 000 eiro apmērā.
Pietiek jau rakstīja, ka vēl divi Norvik bankas valdes locekļi - Marija Stepiņa un Raivis Ruskulis ZZS nesen noziedojuši attiecīgi 11 000 eiro un 5 000 eiro. Kopsummā tikpat lielu summu - 30 000 eiro - dažādi Norvik bankas vadības pārstāvji vai ar banku saistītas personas septembrī ar dažu dienu starpību noziedojušas arī opozīcijā esošajai partijai Saskaņa. Tā AS Norvik Ieguldījumu pārvalde valdes locekle Valentīna Keiša Saskaņai noziedojusi 10 000 eiro, tikpat saskaņiešiem noziedojusi arī Norvik bankas Juridiskās pārvaldes vadītāja Margarita Vjadzelica un advokāts Aleksandrs Berezins, kurš bankai sniedz juridiskos pakalpojumus.
Šonedēļ, 26. novembrī izgaismojās arī Norvik bankas jaunā akcionāra Guseļņikova labvēlība pret Nacionālās apvienības (NA) ietekmīgo politiķi, neseno tieslietu ministri ar paliekošu ietekmi Tieslietu ministrijā Baibu Broku. Trešdien tika paziņots par 170 000 eiro lielu ziedojumu Brokas vadītajai Latvijas Biatlona federācijai. Amatpersonu lēmumos ieinteresētu uzņēmēju ziedojumi dažādām politiķu vadītām sporta biedrībām ir Latvijā iecienīta prakse. Iepriekš populārākā dažādu privātu un valsts uzņēmumu finansējuma saņēmēja, pa tiešo, ziedojumu vai reklāmas līgumu veidā, kā arī caur "jumta organizāciju" - Latvijas Basketbola savienību - bija basketbola klubs VEF Rīga, ko vada savulaik Jaunā laika un Vienotības "kasieris" Edgars Jaunups.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.