Gūst apstiprinājumu ziņas par "negaidītām" problēmām ar "Liepājas metalurga" darījumu
PIETIEK25.11.2014.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
Guvušas papildu apstiprinājumu Pietiek jau publiskotās ziņas par to, ka pēc Saeimas vēlēšanām AS Liepājas metalurgs pārdošanas darījums pircējiem no Ukrainas pārstājis izskatīties tik rožaini kā pirms tām. Kaut gan pircējs - KVV Group ir pārskaitījis darījuma kontā 20,5 miljonu eiro pirmo iemaksu, pie administratora un tālāk pie kreditoriem, kuru vidū lielākais ir Latvijas valsts, šī nauda vēl aizvien nav nonākusi. "Vēl jau nav nekāda katastrofa. Bet termiņi spiež," apliecina Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (attēlā).
Oficiālā versija ir - Liepājas metalurgs darbību atsākšot jau šā gada decembrī, kā tas optimistiski tika apgalvots arī pirms Saeimas vēlēšanām. Tiesa, jau tad skeptiskāki nozares eksperti prognozēja - pēc vēlēšanām aina, visticamākais, mainīšoties un ne uz labo pusi.
Kā zināms, pēdējā brīdī pirms Saeimas vēlēšanām - 2. oktobrī tika parakstīts līgums par Liepājas metalurga pārdošanu Ukrainas uzņēmumam KVV Group, kurš piedāvājis samaksāt kopumā 107 miljonus eiro. Tas, ar kādiem nosacījumiem un cik ilgā laikā šī summa varētu tikt samaksāta, tā arī nav ticis atklāts.
3. novembrī uzņēmuma administratora Haralda Velmera Pietiek izteiktais situācijas vērtējums un prognozes bija optimistiskas: "T as ir apjomīgs darījums un nav nekas neparasts, ja atsevišķas lietas prasa vairāk laika, īpaši tāpēc, ka dokumentu saskaņošana jāveic starp vairākām pusēm, kurām arī ir savas intereses. Strādājam pie tā, lai pēc iespējas ātrāk nodotu jaunajam īpašniekam visus Liepājas metalurga pamatražotnes aktīvus un tiktu samaksāta pirmā iemaksa par darījumu."
Savukārt 14. novembrī Velmers, paziņojot, ka KVV Group iemaksājusi darījuma kontā 20,5 miljonus eiro lielu pirmo iemaksu, kas ir par 4,5 miljoniem vairāk nekā sākumā plānots, skaidroja, ka "darījuma sarunās panākta vienošanās par lielāku pirmo iemaksu. Tas nozīmē, ka nodrošinātie kreditori sākotnēji saņems lielāku naudas izmaksu". Saskaņā ar administratora tad izteikto prognozi "visticamāk, ka nākamnedēļ pēc svētkiem varēs uzsākt aktīvu nodošanas procesu. Tad nauda tiks pārskaitīta administratoram un tas attiecīgi pārskaitīs. nodrošinātājiem kreditoriem".
Taču šī prognoze nav apstiprinājusies, nauda nav pārskaitīta administratoram, un tā joprojām atrodas darījuma kontā, tagad atzīst Velmers, paskaidrojot, ka "pirmā iemaksa var tikt pārskaitīta, kad puses ir parakstījušas visus dokumentus un aktīvi ir nodoti pircējam. Tas ir arī galīgais termiņš".
Velmers skaidro, ka pircējs ar kreditoriem joprojām neesot vienojies par līguma noteikumiem attiecībā uz atlikušo samaksu nākamajos 10 gados. "Šo procesu administrators daudz nevar ietekmēt. Man ir divas iespējas - pārtraukt darījumu vai gaidīt, kad noslēgsies četrpusējas sarunas. Izdevīgāks valstij un Liepājas metalurgam būtu otrais variants," skaidro Velmers.
No avotiem Liepājas domē Pietiek ir uzzinājis, ka viens no būtiskākajiem procesa kavētājiem pašlaik negaidot ir izrādījies uzņēmums Elme Messer Metalurgs (tā lielākais īpašnieks ir Igaunijas Elme Messer Gaas), - tas Liepājas metalurgam piegādā ražošanas procesam nepieciešamo skābekli.
Elme Messer, kā apgalvo Pietiek avoti, ir uzņēmuma pircējiem faktiski uzstādījis ultimātu, pieprasot kompensēt uzņēmuma dīkstāves laikā radušos zaudējumus vai izdevumus. Šī prasība ukraiņiem bijusi negaidīta, taču bez Elme Messer līdzdalības uzņēmuma elektrokrāsnis nav iespējams darbināt; tiesa, arī Elme Messer darbībai Liepājas metalurga bizness ir ārkārtīgi būtisks.
Finanšu ministrija, kas ir uzņēmuma lielākā kreditora - valsts - pārstāvis, no skaidras atbildes izvairās. Norādot uz darījuma kontā iemaksāto summu, ministrija spēj pateikt tikai, ka "šobrīd administratora vadībā vēl turpinās līgumu tekstu (piem. nomaksas un nodrošinājuma līgumu) skaņošana starp kreditoriem, t.sk. Finanšu ministriju, un pircēju. Tikai pēc līgumu parakstīšanas varēs notikt darījuma praktiskā realizācija".
Tikmēr to, ka "negaidītu" problēmu sagādājusi Elme Messer nostāja, faktiski apliecina Liepājas mērs Uldis Sesks - publicējam īsu sarunu ar viņu:
- Liepājas metalurga ražošanas procesā ir nepieciešams skābeklis. Līdz ar Liepājas metalurga apstāšanos arī Elme Messer stāvēja. Tur ir gan tehniskas dabas, gan finansiālas tēmas, kas vēl ir jārisina. Es gribētu, lai tās risinās ātrāk. Bet tas precīzi jājautā Elme Messer.
Jaunais īpašnieks ir gatavs pirkt skābekli, bet nav gatavs maksāt zaudējumu pozīcijas, kas ir radušās. Tas tiešā veidā nav saistīts ar jauno pircēju.
- Vai līgumos ar Elme Messer Liepājas metalurgam bija paredzēts kompensēt, ja netiek pirkts skābeklis? Vai pircējs par to zināja?
- Lai precīzāk jums atbild KVV pārstāvis. Es to nezinu.
- Bet tas ir iemesls, kādēļ darījums līdz galam nenotiek?
- Tas ir procesā. Tas ir jautājums, iespējams, ir kādas alternatīvas, kas var piegādāt. Bet tas ir komplicēts jautājums, jo Metalurgs patērē skābekli tik daudz, ka neviena cita tāda uzņēmuma nav, kas patērē tik daudz. Tādēļ arī nav tik viegli atrast piegādāju, kas spētu tos apjomus piegādāt.
- Elme Messer arī līdz ar Liepājas metalurga apstāšanos stāvēja?
- Faktiski jā. Pamata patērētājs bija Liepājas metalurgs. Ja tā nav, tad viņi nevarēja strādāt.
- Vai viņi kādā veidā mēģina risināt?
- Sarunas notiek, bet tas nav Liepājas domes jautājums. Mani interesē, lai rūpnīca iespējami ātri sāk darboties.
- Bet neveicas šajās sarunās?
- Tā nevar teikt. Vēl jau nav nekāda katastrofa. Bet termiņi spiež...
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.