Gūst apstiprinājumu ziņas par "negaidītām" problēmām ar "Liepājas metalurga" darījumu
PIETIEK25.11.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Guvušas papildu apstiprinājumu Pietiek jau publiskotās ziņas par to, ka pēc Saeimas vēlēšanām AS Liepājas metalurgs pārdošanas darījums pircējiem no Ukrainas pārstājis izskatīties tik rožaini kā pirms tām. Kaut gan pircējs - KVV Group ir pārskaitījis darījuma kontā 20,5 miljonu eiro pirmo iemaksu, pie administratora un tālāk pie kreditoriem, kuru vidū lielākais ir Latvijas valsts, šī nauda vēl aizvien nav nonākusi. "Vēl jau nav nekāda katastrofa. Bet termiņi spiež," apliecina Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (attēlā).
Oficiālā versija ir - Liepājas metalurgs darbību atsākšot jau šā gada decembrī, kā tas optimistiski tika apgalvots arī pirms Saeimas vēlēšanām. Tiesa, jau tad skeptiskāki nozares eksperti prognozēja - pēc vēlēšanām aina, visticamākais, mainīšoties un ne uz labo pusi.
Kā zināms, pēdējā brīdī pirms Saeimas vēlēšanām - 2. oktobrī tika parakstīts līgums par Liepājas metalurga pārdošanu Ukrainas uzņēmumam KVV Group, kurš piedāvājis samaksāt kopumā 107 miljonus eiro. Tas, ar kādiem nosacījumiem un cik ilgā laikā šī summa varētu tikt samaksāta, tā arī nav ticis atklāts.
3. novembrī uzņēmuma administratora Haralda Velmera Pietiek izteiktais situācijas vērtējums un prognozes bija optimistiskas: "T as ir apjomīgs darījums un nav nekas neparasts, ja atsevišķas lietas prasa vairāk laika, īpaši tāpēc, ka dokumentu saskaņošana jāveic starp vairākām pusēm, kurām arī ir savas intereses. Strādājam pie tā, lai pēc iespējas ātrāk nodotu jaunajam īpašniekam visus Liepājas metalurga pamatražotnes aktīvus un tiktu samaksāta pirmā iemaksa par darījumu."
Savukārt 14. novembrī Velmers, paziņojot, ka KVV Group iemaksājusi darījuma kontā 20,5 miljonus eiro lielu pirmo iemaksu, kas ir par 4,5 miljoniem vairāk nekā sākumā plānots, skaidroja, ka "darījuma sarunās panākta vienošanās par lielāku pirmo iemaksu. Tas nozīmē, ka nodrošinātie kreditori sākotnēji saņems lielāku naudas izmaksu". Saskaņā ar administratora tad izteikto prognozi "visticamāk, ka nākamnedēļ pēc svētkiem varēs uzsākt aktīvu nodošanas procesu. Tad nauda tiks pārskaitīta administratoram un tas attiecīgi pārskaitīs. nodrošinātājiem kreditoriem".
Taču šī prognoze nav apstiprinājusies, nauda nav pārskaitīta administratoram, un tā joprojām atrodas darījuma kontā, tagad atzīst Velmers, paskaidrojot, ka "pirmā iemaksa var tikt pārskaitīta, kad puses ir parakstījušas visus dokumentus un aktīvi ir nodoti pircējam. Tas ir arī galīgais termiņš".
Velmers skaidro, ka pircējs ar kreditoriem joprojām neesot vienojies par līguma noteikumiem attiecībā uz atlikušo samaksu nākamajos 10 gados. "Šo procesu administrators daudz nevar ietekmēt. Man ir divas iespējas - pārtraukt darījumu vai gaidīt, kad noslēgsies četrpusējas sarunas. Izdevīgāks valstij un Liepājas metalurgam būtu otrais variants," skaidro Velmers.
No avotiem Liepājas domē Pietiek ir uzzinājis, ka viens no būtiskākajiem procesa kavētājiem pašlaik negaidot ir izrādījies uzņēmums Elme Messer Metalurgs (tā lielākais īpašnieks ir Igaunijas Elme Messer Gaas), - tas Liepājas metalurgam piegādā ražošanas procesam nepieciešamo skābekli.
Elme Messer, kā apgalvo Pietiek avoti, ir uzņēmuma pircējiem faktiski uzstādījis ultimātu, pieprasot kompensēt uzņēmuma dīkstāves laikā radušos zaudējumus vai izdevumus. Šī prasība ukraiņiem bijusi negaidīta, taču bez Elme Messer līdzdalības uzņēmuma elektrokrāsnis nav iespējams darbināt; tiesa, arī Elme Messer darbībai Liepājas metalurga bizness ir ārkārtīgi būtisks.
Finanšu ministrija, kas ir uzņēmuma lielākā kreditora - valsts - pārstāvis, no skaidras atbildes izvairās. Norādot uz darījuma kontā iemaksāto summu, ministrija spēj pateikt tikai, ka "šobrīd administratora vadībā vēl turpinās līgumu tekstu (piem. nomaksas un nodrošinājuma līgumu) skaņošana starp kreditoriem, t.sk. Finanšu ministriju, un pircēju. Tikai pēc līgumu parakstīšanas varēs notikt darījuma praktiskā realizācija".
Tikmēr to, ka "negaidītu" problēmu sagādājusi Elme Messer nostāja, faktiski apliecina Liepājas mērs Uldis Sesks - publicējam īsu sarunu ar viņu:
- Liepājas metalurga ražošanas procesā ir nepieciešams skābeklis. Līdz ar Liepājas metalurga apstāšanos arī Elme Messer stāvēja. Tur ir gan tehniskas dabas, gan finansiālas tēmas, kas vēl ir jārisina. Es gribētu, lai tās risinās ātrāk. Bet tas precīzi jājautā Elme Messer.
Jaunais īpašnieks ir gatavs pirkt skābekli, bet nav gatavs maksāt zaudējumu pozīcijas, kas ir radušās. Tas tiešā veidā nav saistīts ar jauno pircēju.
- Vai līgumos ar Elme Messer Liepājas metalurgam bija paredzēts kompensēt, ja netiek pirkts skābeklis? Vai pircējs par to zināja?
- Lai precīzāk jums atbild KVV pārstāvis. Es to nezinu.
- Bet tas ir iemesls, kādēļ darījums līdz galam nenotiek?
- Tas ir procesā. Tas ir jautājums, iespējams, ir kādas alternatīvas, kas var piegādāt. Bet tas ir komplicēts jautājums, jo Metalurgs patērē skābekli tik daudz, ka neviena cita tāda uzņēmuma nav, kas patērē tik daudz. Tādēļ arī nav tik viegli atrast piegādāju, kas spētu tos apjomus piegādāt.
- Elme Messer arī līdz ar Liepājas metalurga apstāšanos stāvēja?
- Faktiski jā. Pamata patērētājs bija Liepājas metalurgs. Ja tā nav, tad viņi nevarēja strādāt.
- Vai viņi kādā veidā mēģina risināt?
- Sarunas notiek, bet tas nav Liepājas domes jautājums. Mani interesē, lai rūpnīca iespējami ātri sāk darboties.
- Bet neveicas šajās sarunās?
- Tā nevar teikt. Vēl jau nav nekāda katastrofa. Bet termiņi spiež...
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
