Gūst apstiprinājumu ziņas par "negaidītām" problēmām ar "Liepājas metalurga" darījumu
PIETIEK25.11.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Guvušas papildu apstiprinājumu Pietiek jau publiskotās ziņas par to, ka pēc Saeimas vēlēšanām AS Liepājas metalurgs pārdošanas darījums pircējiem no Ukrainas pārstājis izskatīties tik rožaini kā pirms tām. Kaut gan pircējs - KVV Group ir pārskaitījis darījuma kontā 20,5 miljonu eiro pirmo iemaksu, pie administratora un tālāk pie kreditoriem, kuru vidū lielākais ir Latvijas valsts, šī nauda vēl aizvien nav nonākusi. "Vēl jau nav nekāda katastrofa. Bet termiņi spiež," apliecina Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (attēlā).
Oficiālā versija ir - Liepājas metalurgs darbību atsākšot jau šā gada decembrī, kā tas optimistiski tika apgalvots arī pirms Saeimas vēlēšanām. Tiesa, jau tad skeptiskāki nozares eksperti prognozēja - pēc vēlēšanām aina, visticamākais, mainīšoties un ne uz labo pusi.
Kā zināms, pēdējā brīdī pirms Saeimas vēlēšanām - 2. oktobrī tika parakstīts līgums par Liepājas metalurga pārdošanu Ukrainas uzņēmumam KVV Group, kurš piedāvājis samaksāt kopumā 107 miljonus eiro. Tas, ar kādiem nosacījumiem un cik ilgā laikā šī summa varētu tikt samaksāta, tā arī nav ticis atklāts.
3. novembrī uzņēmuma administratora Haralda Velmera Pietiek izteiktais situācijas vērtējums un prognozes bija optimistiskas: "T as ir apjomīgs darījums un nav nekas neparasts, ja atsevišķas lietas prasa vairāk laika, īpaši tāpēc, ka dokumentu saskaņošana jāveic starp vairākām pusēm, kurām arī ir savas intereses. Strādājam pie tā, lai pēc iespējas ātrāk nodotu jaunajam īpašniekam visus Liepājas metalurga pamatražotnes aktīvus un tiktu samaksāta pirmā iemaksa par darījumu."
Savukārt 14. novembrī Velmers, paziņojot, ka KVV Group iemaksājusi darījuma kontā 20,5 miljonus eiro lielu pirmo iemaksu, kas ir par 4,5 miljoniem vairāk nekā sākumā plānots, skaidroja, ka "darījuma sarunās panākta vienošanās par lielāku pirmo iemaksu. Tas nozīmē, ka nodrošinātie kreditori sākotnēji saņems lielāku naudas izmaksu". Saskaņā ar administratora tad izteikto prognozi "visticamāk, ka nākamnedēļ pēc svētkiem varēs uzsākt aktīvu nodošanas procesu. Tad nauda tiks pārskaitīta administratoram un tas attiecīgi pārskaitīs. nodrošinātājiem kreditoriem".
Taču šī prognoze nav apstiprinājusies, nauda nav pārskaitīta administratoram, un tā joprojām atrodas darījuma kontā, tagad atzīst Velmers, paskaidrojot, ka "pirmā iemaksa var tikt pārskaitīta, kad puses ir parakstījušas visus dokumentus un aktīvi ir nodoti pircējam. Tas ir arī galīgais termiņš".
Velmers skaidro, ka pircējs ar kreditoriem joprojām neesot vienojies par līguma noteikumiem attiecībā uz atlikušo samaksu nākamajos 10 gados. "Šo procesu administrators daudz nevar ietekmēt. Man ir divas iespējas - pārtraukt darījumu vai gaidīt, kad noslēgsies četrpusējas sarunas. Izdevīgāks valstij un Liepājas metalurgam būtu otrais variants," skaidro Velmers.
No avotiem Liepājas domē Pietiek ir uzzinājis, ka viens no būtiskākajiem procesa kavētājiem pašlaik negaidot ir izrādījies uzņēmums Elme Messer Metalurgs (tā lielākais īpašnieks ir Igaunijas Elme Messer Gaas), - tas Liepājas metalurgam piegādā ražošanas procesam nepieciešamo skābekli.
Elme Messer, kā apgalvo Pietiek avoti, ir uzņēmuma pircējiem faktiski uzstādījis ultimātu, pieprasot kompensēt uzņēmuma dīkstāves laikā radušos zaudējumus vai izdevumus. Šī prasība ukraiņiem bijusi negaidīta, taču bez Elme Messer līdzdalības uzņēmuma elektrokrāsnis nav iespējams darbināt; tiesa, arī Elme Messer darbībai Liepājas metalurga bizness ir ārkārtīgi būtisks.
Finanšu ministrija, kas ir uzņēmuma lielākā kreditora - valsts - pārstāvis, no skaidras atbildes izvairās. Norādot uz darījuma kontā iemaksāto summu, ministrija spēj pateikt tikai, ka "šobrīd administratora vadībā vēl turpinās līgumu tekstu (piem. nomaksas un nodrošinājuma līgumu) skaņošana starp kreditoriem, t.sk. Finanšu ministriju, un pircēju. Tikai pēc līgumu parakstīšanas varēs notikt darījuma praktiskā realizācija".
Tikmēr to, ka "negaidītu" problēmu sagādājusi Elme Messer nostāja, faktiski apliecina Liepājas mērs Uldis Sesks - publicējam īsu sarunu ar viņu:
- Liepājas metalurga ražošanas procesā ir nepieciešams skābeklis. Līdz ar Liepājas metalurga apstāšanos arī Elme Messer stāvēja. Tur ir gan tehniskas dabas, gan finansiālas tēmas, kas vēl ir jārisina. Es gribētu, lai tās risinās ātrāk. Bet tas precīzi jājautā Elme Messer.
Jaunais īpašnieks ir gatavs pirkt skābekli, bet nav gatavs maksāt zaudējumu pozīcijas, kas ir radušās. Tas tiešā veidā nav saistīts ar jauno pircēju.
- Vai līgumos ar Elme Messer Liepājas metalurgam bija paredzēts kompensēt, ja netiek pirkts skābeklis? Vai pircējs par to zināja?
- Lai precīzāk jums atbild KVV pārstāvis. Es to nezinu.
- Bet tas ir iemesls, kādēļ darījums līdz galam nenotiek?
- Tas ir procesā. Tas ir jautājums, iespējams, ir kādas alternatīvas, kas var piegādāt. Bet tas ir komplicēts jautājums, jo Metalurgs patērē skābekli tik daudz, ka neviena cita tāda uzņēmuma nav, kas patērē tik daudz. Tādēļ arī nav tik viegli atrast piegādāju, kas spētu tos apjomus piegādāt.
- Elme Messer arī līdz ar Liepājas metalurga apstāšanos stāvēja?
- Faktiski jā. Pamata patērētājs bija Liepājas metalurgs. Ja tā nav, tad viņi nevarēja strādāt.
- Vai viņi kādā veidā mēģina risināt?
- Sarunas notiek, bet tas nav Liepājas domes jautājums. Mani interesē, lai rūpnīca iespējami ātri sāk darboties.
- Bet neveicas šajās sarunās?
- Tā nevar teikt. Vēl jau nav nekāda katastrofa. Bet termiņi spiež...
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.