Hanovs neizmanto iespēju paklusēt un nekaunīgi žēlojas par "smago" krievu likteni
Bens Latkovskis10.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējā laikā “sabiedriskajā” televīzijā bieži parādās kāds Hanovs ar gaudu dziesmām, cik grūti tagad esot būt krievam.
Mana dzīvesbiedre ir etniskā ukrainiete, kuras mamma un brālis šobrīd atrodas Ukrainā. Viņi katru dienu sazvanās. Notiekošo viņa ārkārtīgi smagi pārdzīvo tīri personīgi. Līdz ar to arī man šis jautājums ir dziļi personisks.
Teikšu godīgi, klausoties “kultūrpētnieka” Hanova spriedelējumus “sabiedriskajā” medijā, var tikai pabrīnīties, kā kaut ko tik derdzīgu vispār var šajā laikā runāt un cik ļoti jābūt izskalotām smadzenēm, lai šo nekaunību uztvertu kā normālu.
Situācijā, kad ukraiņu tauta cieš no Krievijas agresijas un bojā iet tūkstoši, tajā skaitā bērni, Hanovs “sabiedriskajā” medijā neizmanto iespēju paklusēt un lej “krokodila asaras” par “emocionālajām ciešanām”, kuras tagad it kā nākas piedzīvot krievu tautības cilvēkiem.
Kā nav kauna krievu cilvēkam, kura etniskie tautas brāļi nodarbojas ar cilvēku masveida nogalināšanu, vēl pukstēt par kaut kādām savām “ciešanām”? Vai šīs “ciešanas” kaut niecīgākajā mērā ir salīdzināmas ar tām ciešanām, kuras Krievijas dēļ nākas izciest ukraiņu tautai? Kā var publiski demonstrēt tik šausmīgu egocentrismu - es, es, mēs te “ciešam”.
Vai ukraiņu ciešanu radītājus - Putinu un viņa armiju - publiski nosoda lielākā daļa Krievijas iedzīvotāju? Vai šos ciešanu radītājus un veicinātājus masveidā nosoda Latvijā dzīvojošie etniskie krievi? Diemžēl nekas tāds nenotiek, un ir pilni sociālie tīkli ar ierakstiem par to, kā Putina fani demonstratīvi pauž atbalstu šim kara noziedzniekam.
Tā vietā, lai etniskais krievs Hanovs kauninātu savus etniskos līdzcilvēkus par šo atbalstu Putinam, viņš atļaujas kaunināt latviešus, kuri it kā izrādot nepatiku pret krieviem “tikai viņu tautības dēļ” un tādējādi radot viņiem ciešanas.
Varbūt tomēr pareizāk būtu teikt - ir vērojamas atsevišķas negāciju izpausmes nevis “viņu tautības dēļ”, bet gan tāpēc, ka daži (neatkarīgi no etniskās piederības) atļaujas publiski izrādīt savu atbalstu Putinam, Krievijas iebrukumam Ukrainā un tur veiktajiem kara noziegumiem? Vai tad nepatika pret noziegumu atbalstītājiem nav pašsaprotama un būtu pelnījusi nosodījumu?
Kas ir šis bezkauņa Hanovs, kuru nez kāpēc kā “ekspertu” iecienījusi mūsu tā dēvētā sabiedriskā televīzija? Šis Hanovs pārstāv to atdzimstošās marksisma reliģijas mācītāju sugu, kura radusi vietējiem “bauriem” mācīt, kā pareizi uzvesties, domāt un runāt.
Kā agrāk vācu mācītāji no kanceles, tā tagad televīzijas studijā Hanovs māca, kā “pareizi” latviešiem saliedēties un vienoties. Esot jāizskauž naida izpausmes pret krieviem “tikai viņu tautības dēļ”. Nevienu konkrētu šī naida izpausmju piemēru neminot.
Lieki piebilst, ka šis Hanovs nekad nepiemin, ka vienotība Latvijā ir panākama tikai, visai sabiedrībai saliedējoties ap Latvijas valsts pamatvērtībām. Ne jau etniskie latvieši ir tie, kuri ir aizmaldījušies tālu prom no tām, bet gan tie, kuri velk krekliņus ar Putina ģīmetni, uzrakstiem “Russia” un tamlīdzīgiem. Lai ko teiktu Hanovs un viņa mācības adepti, šie Putina fani gandrīz visi ir etniskie krievi. Tad viņus arī Hanovam vajadzētu “mācīt” un kaunināt.
Taču nē. Hanovs neizsaka pārmetumus Putina un viņa noziegumu atbalstītājiem. Viņš izsaka pārmetumus latviešiem, kuri negrib izlikties šo atbalstu neredzam. Viņš aicina pievērt acis un izlikties, ka šo neliešu mums apkārt nemaz nav.
Ir laiks runāt tiešu valodu. Visi šie krievu internacionālisti, rūpīgāk paskrubinot nost viņu marksistiskās retorikas plāno virskārtu, atklājas kā visprastākie nekauņas/šovinisti, kādus mēs viņus vēl atceramies no krievu laikiem. Tā pati lielummānija, muldēšana par “dižo” krievu kultūru un valodu un augstprātīga vēlme pamācīt vietējos aborigēnus. Tieši šī piebilde par “dižo” ir tas lakmusa papīrītis, kas momentā uzrāda šovinistisko impērisma bacili.
Vārdi “dižs”, “milzīgs” ir galvenie raksturlielumi, kurus paši krievi no dzimšanas dzird un lieto saistībā ar savu valsti - vai tā ir Krievija vai PSRS. Līdz ar to viss pārējais viņiem ir mazs, niecīgs un nenozīmīgs, ko var neņemt vērā. Kas tikai maisās pa kājām, kad brauc “dižais” krievu tanks. Pret šo tik grūti iznīdējamo sajūtu būtu jācīnās Hanovam. Taču nē. Jāmāca latviešiem, kā tiem pareizi pielāgoties “dižajai” krievu kultūrai.
Var piebilst, ka nevienā citā bijušajā PSRS “republikā” (pēdiņās, jo PSRS tā dēvēja lielākos administratīvi teritoriālos veidojumus un tam nebija nekādas saistības ar sabiedrības pārvaldes iekārtu), izņemot Krieviju, nav nekādas nožēlas par PSRS sabrukumu un arī bez krieviem nevienai etniskajai grupai nav nožēlas par zudušo “lielvalsti”.
Ar šo krieviem raksturīgo pagātnes palieku, ar šo impērisko lielummāniju būtu jācīnās dažādiem hanoviem, bet tā vietā viņi ar nelielām korekcijām reproducē to pašu, ko dara Putina Krievijā, - visus citus mēs ar augstu paceltu galvu drīkstam apņirgt, nicināt un pamācīt, un tas ir normāli, bet visi, kuri mūs kaut kāda iemesla dēļ nemīl, ir nožēlojami rusofobi, kuriem “rusofobija” izsitama no galvas ar raķetēm un aviācijas bumbām.
Ļoti žēl, ka mūsu “sabiedriskā” televīzija piebalso šai Kremļa dziesmai.
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
