Haoss prokuratūrā: prokurors izpauž izmeklēšanas noslēpumu, nosūtot citam adresātam paredzētu vēstuli
PIETIEK19.03.2017.
Komentāri (32)
Iesaki rakstu: 
Jelgavas prokuratūras prokurors Viktors Kmets, atbildot uz iesniegumu, ir nosūtījis vēstuli, kurā izpaustas ziņas par citu kriminālprocesu, ar kuru iesnieguma autors nekādi nav saistīts. Tādējādi prokurors ir izpaudis trešajām personām izmeklēšanas noslēpumu, taču Jelgavas virsprokurore uzskata, ka šis pārkāpums neesot vērtējams kā būtisks, lai būtu nepieciešams lemt par amatā augstākā prokurora reaģēšanas pasākumu piemērošanu.
Jelgavas prokuratūrā 2014.gadā tika sākts īpatns kriminālprocess par to, ka nekustamā īpašuma īpašniece Marika Freivalde esot bojājusi pati sev piederošo īpašumu. Iesniegumu ar lūgumu sākt šādu kriminālprocesu iesniedza persona, kura tiesas ceļā mēģināja iegūt nekustamo īpašumu, bet tiesā zaudēja visās instancēs.
Tā kā bija stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru noteikts, ka nekustamā īpašuma īpašniece ir Marika Freivalde, viņas pilnvarotā persona Ineta Malahovska vērsās prokuratūrā ar lūgumu izbeigt nepamatoti uzsākto kriminālprocesu un lemt par kriminālprocesa sākšanu pret tā rosinātājiem par nepatiesu ziņojumu, nepatiesu liecību sniegšanu, dokumentu viltošanu un viltotu dokumentu iesniegšanu tiesā.
Liels bija pilnvarotās personas pārsteigums, kad tā saņēma prokurora atbildi. Lai gan atbildes sākumā skaidri un gaiši norādīts, ka tas adresēts tieši Freivaldei un Malahovskai, tālākais vēstules saturs bija par pilnīgi citām personām un citu iesniegumu.
“Lūdzu steidzami man rakstveidā izskaidrot, kādā stāvoklī atradās prokurors V.Kmets, nespējot apjēgt, ko un kam raksta, un vai vispār šāds prokurors, kura personiskā ieinteresētība kriminālprocesā jau ir redzama ar “neapbruņotu aci”, var pildīt prokurora pienākumus,” - ar šādu iesniegumu pēc īpatnās atbildes saņemšanas Malahovska vērsās pie Jelgavas prokuratūras virsprokurores Vidas Kravcovas.
Kā noskaidrojis Pietiek, virsprokurorei prokurora atbilde gan nešķita nekas graujošs. Viņa konstatējusi, ka atbildes saturs “saistīts ar citās personas iesnieguma izskatīšanas rezultātiem” (saglabāts oriģinālais rakstības veids), taču vienlaikus atzina, ka prokurors nekavējoties izlabojis kļūdu un “Jūsu tiesību aizskārums nav vērtējams kā būtisks, lai būtu nepieciešams lemt par amatā augstākā prokurora reaģēšanas pasākumu piemērošanu”.
Kā noskaidrojusi virsprokurore, kļūdainā atbilde nosūtīta tādēļ, ka prokurors izmantojis 2017.gada 1.janvārī lietot sākto Prokuratūras informācijas sistēmu parakstīšanai ar drošu elektronisko parakstu. Reģistrējot dokumentu sistēmā, prokurors kļūdaini pievienojis nepareizu failu ar līdzīgu nosaukumu.
Virsprokurore neuzskata, ka citam adresātam domātas vēstules nosūtīšana liecinātu par prokurora personisko ieinteresētību kriminālprocesā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
