Hartmaņa un SAB amatpersonas ģimenes biznesa uzplaukums sācies reizē
L. Lapsa12.11.2010.
Komentāri (19)
Iesaki rakstu: 
Publisko reģistru dati rāda, ka augstās Satversmes aizsardzības biroja (SAB) amatpersonas Aigara Bora ģimenes un pašlaik par 140 miljonu latu atmazgāšanu aizdomās turētā Arta Hartmaņa biznesa un turīguma uzplaukums sācies reizē – ap 2006. gadu.
SAB augsta ranga darbiniekam Boram, kura dzīvesbiedrei Ivetai Borai jau kopš 2006. gada ir bijis kopējs bizness ar Hartmani, pēc publisko reģistru datiem spriežot, nepieder pilnīgi nekas. Tomēr šis iespaids ir mānīgs – jau kopš 2000. gada Bors ik pa laikam nodarbojies ar sīkiem nekustamo īpašumu darījumiņiem.
Kā rāda zemesgrāmatas, Boram piederējis dzīvoklis Liepājā, Osakara Kalpaka iela 103, kas 2000. gadā iegādāts par 2589 latiem, bet jau tai pašā 2000. gadā oficiāli pārdots ar zaudējumiem - par 1200 latiem.
Tā paša 2000. gada martā dzīvokli Džohara Dudajeva gatvē 10 Bors iegādājies par 7885 latiem, bet nepilnus sešus gadus vēlāk pārdevis jau par 27 198 latiem.
Savukārt dzīvokli Višķu ielā 17 Bors 2003. gada maijā oficiāli iegādājies par 1592 latiem, savukārt pusgadu vēlāk jau spējis pārdot par 12 232 latiem.
Tomēr kvalitatīvs lēciens ģimenes finansēs noticis 2006. gadā, kad, kā rāda Lursoft Uzņēmumu reģistra datu bāze, Bora kļuvusi par uzņēmuma Baltic Bunkering Company 20% kapitāldaļu īpašnieci.
Līdz 2006. gada janvāra beigām uzņēmums, kas pēcāk kļuva „slavens” ar tā iegādāto „Džeimsa Bonda auto” Aston Martin, piederēja trim ārzonas kompānijām – Aquatell LLC no ASV, Shipeco, Inc. no Panamas un Neptune Systems no Britu Virdžīnu salām (attiecīgi 20%, 50% un 30% kapitāldaļu).
2005. gadu Baltic Bunkering Company, kas oficiāli nodarbojās ar tranzīta kravu pārkraušanu un muitas noliktavas pakalpojumiem, vēl beidza ar pieticīgu 380 tūkstošu latu apgrozījumu. Taču pēc tam, kad 2006. gada sākumā Hartmaņa oficiālā īpašumā nonāca 42,5% kapitāldaļu, bet Borai – jau minētie 20%, uzņēmuma apgrozījums gandrīz dubultojās, savukārt oficiāli uzrādītā peļņa sasniedza 129 tūkstošus latu.
Tai pašā 2006. gadā dažus mēnešus pēc uzņēmuma kapitāldaļu iegādes strauji uzlabojās arī Boru ģimenes dzīves apstākļi: gandrīz 100 kvadrātmetru dzīvokli Rīgā, Upeņu ielā 11 Bors 2006. gada maijā iegādājās jau par ievērojamu summu – 74 169 latiem (vēl par 5959 latiem tika iegādāta arī garāža), taču tā paša gada decembrī ar Ivetu Boru reģistrēja laulību līgumu par visas mantas šķirtību, un dzīvoklis nonāca sievas īpašumā.
Kā rāda Lursoft datu bāze, nākamajos gados kopbizness ar Hartmani ir bijis Boras ienesīgākā nodarbe, - tas viņai ir nodrošinājis apmēram 60 tūkstošu latu lielu uzņēmuma oficiālās peļņas daļu. Savukārt Borai vienpersoniski piederošā SIA Baltic IB ir niecīga – pagājušo gadu beigusi ar 8855 latu apgrozījumu un 1467 latu peļņu.
Interesanti, ka reizē ar Boras ienākšanu biznesā tieši 2006. gadā sācies arī pārējās oficiālajos reģistros saskatāmās Hartmaņa uzņēmējdarbības uzplaukums: gada laikā apgrozījumu vairāk nekā dubultoja arī viņa uzņēmums Liepājas naftas tranzīts, par trešdaļu tas pieauga SIA Liepaja Petroleum.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
