Iesaki rakstu: 
Argentīna piedzīvo savu spēcīgāko ekonomikas izaugsmi kopš prezidenta Havjera Mileja darbības sākuma. Tas notiek par spīti plašai skepsei par viņa ekonomisko plānu, kuru izteica kreisi orientēti ekonomisti. Neskatoties uz šīm neveiksmju prognozēm, Mileja agresīvie un izlēmīgie pasākumi inflācijas apkarošanai ir uzrādījuši pozitīvus rezultātus – ne tikai ir apkarota inflācija, bet arī Argentīna piedzīvo ekonomikas izaugsmi.
Havjers Milejs mantoja briesmīgu ekonomisko situāciju – ar 211% inflāciju un nabadzības līmeni virs 40%. Lai to risinātu, viņš īstenoja “šoka terapiju”, kas ietvēra valdības izdevumu samazināšanu, birokrātijas samazināšanu un Argentīnas peso devalvāciju. Kritiķi brīdināja, ka šie pasākumi pasliktinās recesiju, taču Milejs turpināja, likvidējot tūkstošiem publiskā sektora darba vietu un uz pusi samazinot valdības ministriju skaitu. Lai gan daži apgalvoja, ka viņa politika novedīs pie katastrofas, rezultāti ir bijuši negaidīti pozitīvi.
Ko saka dati?
Inflācija Argentīnā ir atdzisusi piecus mēnešus pēc kārtas, un valdība sasniedza pirmo budžeta pārpalikumu vairāk nekā desmit gadu laikā. Arī nabadzības līmenis ir ievērojami samazinājies. Pretēji prognozēm šķiet, ka Argentīnas ekonomika atveseļojas, nevis padziļina recesiju.
Jūlija vidū, salīdzinot ar aprīli, ekonomiskā aktivitāte pieauga par 1,3%, pārsniedzot Bloomberg analītiķu aptaujas mediānās aplēses par 0,1%, tas arī iezīmē pirmo ekonomiskās izaugsmes mēnesi kopš Mileja pilnvaru sākuma decembrī. Saskaņā ar Argentīnas valdības jūlija vidū publicētajiem datiem, salīdzinot ar gadu iepriekš, Argentīnas iekšzemes kopprodukta rādītājs ir pieaudzis par 2,3%, kas ir pretrunā ar atsevišķu ekspertu prognozēm par līdzīga mēroga kritumu, kuru Argentīnai būtu jāpiedzīvo Mileja politikas dēļ.
Viens, ko ir vērts atzīt, ir, ka pasludināt esošo recesiju par pilnībā izbeigtu varētu būt pāragri, jo pašreizējā Argentīnas ekonomikas izaugsme var būt īslaicīga vai sezonāla. Neskatoties uz šo nenoteiktību, Havjera Mileja politika apstrīd keinsiešu uzskatu, ka valdības izdevumi ir būtiski ekonomiskās lejupslīdes laikā. Tā vietā viņš koncentrējies uz valdības izdevumu samazināšanu, kas, lai arī īstermiņā ir sāpīgi, ilgtermiņā var veicināt ekonomikas veiktspēju un atveseļošanos.
Kā tas atsaucās uz Latviju?
Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika sabremzējas, aplēses liecina, ka otrajā ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukts ir pieaudzis vien par 0,1%. Otrais ceturksnis parasti iezīmējas ar lielāku ekonomisko aktivitāti, nekā pirmais ceturksnis. Tomēr pirmajā ceturksnī IKP izaugsmes rādītājs bija analoģisks. Latvijas ekonomikā ir krīze, noliegt šo šodienas apstākļos ir ne tikai naivi, bet pat bīstami.
Latvijas valdība gan izvēlējās ar krīzi cīnīties nevis kā Havjers Milejs – samazinot budžeta tēriņus, mazinot birokrātiju un veicinot brīvu ekonomisko aktivitāti. Nē, Latvijas valdība ir izvēlējusies iet pretēju ceļu – tiks celti nodokļi, ieviesta lielāka nodokļu progresivitāte, tiek apspriests dividenžu nodoklis, budžeta tēriņi turpinās augt, atļauja lielākam budžeta deficītam tiek prasīta no Eiropas Komisijas, atlikušie budžeta caurumi tiks lāpīti ar kārtējiem aizņēmumiem, procentus no kuriem maksās katrs nodokļu maksātājs, nekādas birokrātijas mazināšanas nav plānots.
Latvijas vēsturē pirmā “kreisi centriskā” Evikas Siliņas valdība acīmredzami ir gatava iet to pašu ceļu, kurš savulaik noveda Argentīnu dziļā, vairākas desmitgades ilgā ekonomiskā krīzē – nepārdomāta fiskālā politika un ekonomiskais populisms.
Laiks mācīties no Havjera Mileja?
Lai gan ir vēl pāragri apstiprināt Argentīnas ekonomikas pilnīgo atveseļošanos, Mileja pieeja dod labākus rezultātus, nekā daudzi gaidīja. Viņa apņemšanās ierobežot inflāciju un valdības izdevumus liecina, ka Argentīna varētu būt ceļā uz ilgtspējīgu izaugsmi, un šo apstiprina tendences Argentīnas ekonomikā, kuras iezīmējās, Havjeram Milejam uzsākot prezidentūru.
Par Latvijas situāciju reflektējot, jau šodien var pateikt, ka Argentīnas ekonomikas atveseļošanās nav nekāda maģija — tas ir tikai tas, ko visu laiku atkārto klasiskie liberāļi: labākais risinājums ekonomikas krīzei ir ļaut cilvēkiem strādāt, nopelnīt naudu, paturēt to sev un izlietot pēc sava ieskata.
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
