Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Histēriskā histērija

Arturs Priedītis
14.05.2016.
Komentāri (22)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Īstenības procesu vēsturiskās likumsakarības saglabājas arī pārejas laikmetos. Tās saglabājas vienmēr. Tikai pārejas laikmetos vēsturiskās likumsakarības iegūst radikālāku saturu un formu, momentā ierēcoties uzkrītoši baisā pārpilnībā un histēriskā toņkārtā.

Tā tas notiek arī pašlaik mūsu unikālajā pārejas laikmetā. Īstenības procesu vēsturisko likumsakarību nomenklatūra nav mainījusies. Novērojamas visas klasiskās likumsakarības, kuras regulāri par sevi atgādina cilvēces eksistenciālajā trajektorijā.

Tagad tāpat kā senāk izmirstošā („baltā”) rase pati ēdina savu deģenerāciju. Izmirstošās rases civilizācija deģenerācijā vaino citas civilizācijas. Deģenerācijas fanu mentalitātē dominē amorālisms, iracionālisms, hedonisms, alkatība. Pilsoniskās sabiedrības vietā rušinās politiski apātiski un sociāli bezatbildīgi radījumi. Vara ir nonākusi idiotu ķetnās. Varas racionālisma vietā kūņojās varas iracionāla idiotija. Vara lavīnveidīgi zaudē autoritāti un reputāciju. Intuitīvi apzinoties savu bezspēcību un nevērtību, vara kļūst histēriska. Varas histēriskuma dinamikā valdnieku kaprīzes, nenosvērtība, untumainība, uzbudinājuma lēkmes kļūst ikdienišķa parādība. Sabiedrība tiek šķindinoši dāsni aplaimota ar histērisku histēriju. Sabiedrība pierod peldēt histērijas plūdos. Histēriķiem tāpēc liekas, ka viņi sabiedrībai piedāvā lielisku materiālu. To masas bez iebildēm akceptē. Histēriķu idiotija kļūst valstisko risinājumu kanoniska nasta.

Latvijā vēsturisko likumsakarību radikālās izpausmes sprēgā visā to spožumā un postā. Pārejas laikmeta radikālisms pilnā mērā attiecās uz latviešu etnosu. Etnoss dzīvē kārpās atbilstoši vēsturiskajām likumsakarībām rases un civilizācijas bojāejas apstākļos. Etnoss ir novedis valsti līdz kraham. Etnosa cilvēciskais kapitāls ir nepietiekams valsts spirdzinošai pastāvēšanai. Pat tik lielā mērā nepietiekams, ka paškritiski nerodas kolektīvās vainas apziņa par valsts novešanu līdz kraham. Primitīvajos cilvēkos kurkstošie dēmoni tiek projicēti uz ārējo pasauli, nepārtraukti vainu uzveļot „krieviem”, „hibrīdkaram”, „ģeopolitiskajai situācijai”. Etnosa ārstēšana nav iespējama, jo etnoss neatzīst kolektīvo vainu. Tāpēc psihiskā situācija ir bezcerīga. Etnoss tāpat kā visa „baltā” rase ir līdzīgs pašai sevi aprijošajai čūskai (skat. ilustrācijā).

Pašlaik latviešu inteliģences karstākā rūpe ir vienā šķirā saduļķot „sieviešu šķiru” un „vīriešu šķiru”. Tāpēc etnosa inteliģence ir gatava ignorēt Satversmi. Lai panāktu odiozās Stambulas konvencijas ratifikāciju, pseidofeminisma un „genderisma” apsēstie tautieši nevēlās neko dzirdēt par LR Satversmes pantiem. Acīmredzot, izjūtot vainas apziņu pret sievu un sievietēm, Stambulas konvenciju kategoriski pieprasa ratificēt arī mūsu cienījamākais laulības pārkāpējs Valsts prezidents. Arī viņam Satversme nav dārga nacionālā vērtība, lai kaut kādā veidā izpirktu savus grēkus pret sievu un sievietēm vispār. Savu attieksmi pret Satversmi viņš kā lupata pirmo reizi parādīja valsts apvērsuma laikā.

Varas krēslos iesvētīto neadekvāto tipu histēriskums ir kļuvis latviešu politisko džungļu  modernākais atribūts. Par to liecināja nesenais valsts apvērsums (hibrīdapvērsums). Turpretī valdošās kliķes visjaunākais histērijas paraugs ir grozījumi Nacionālās drošības likumā. Drīz sekos varas jauns idiotijas priekšnesums. Un tas nebūs negaidīts pārsteigums. Histēriskuma dinamika arī ir sava veida likumsakarība. Histēriskuma spraigums (dinamika) nākotnē nemazināsies, bet pieaugs.

Histēriskumam tāpat kā jebkurai psihiskai novirzei ir ciets iemesls. Viens no tādiem iemesliem ir nespēja kontrolēt sociāli svarīgo informāciju un tās ietekmi uz sabiedrisko domu. Latvijas „politiķiem” galvassāpes sagādā informācija par viņu nelietībām, muļķībām, idiotismu.

„Āboltiņas labojumi” bija mēģinājums maksimāli ierobežot informāciju par Lielās Bandas astoņkāji. Lielajai Bandai nepatīk, ka izplatās informācija par tās noziegumiem. Šī informācija noskaņo cilvēkus pret Lielo Bandu. Tāpēc jāaptur Lielajai Bandai kaitīgās informācijas izplatīšana. Lielā Banda atzīst tikai vienu formulu: „Latvijas Republika, tie esam mēs – Lielā Banda”. Tāpēc „Āboltiņas labojumos” kaitīgās informācijas izplatītājus sabiedrībai pasniedza kā potenciālos valsts grāvējus.

Grozījumi Nacionālās drošības likumā dziļākajā būtībā arī ir centieni vērsties pret informāciju un tās ietekmi uz sabiedrisko domu. Tikai šoreiz Lielā Banda dūri ir pavērsusi pret ārējiem draudiem savai noziedzīgajai labklājībai. Lielā Banda baidās no tiem pavalstniekiem, kurus var ārzemēs samācīt cīnīties pret noziegumu brīvību, astoņkāji u.tml. Šīs samācīšanas procesu un rezultātu grozījumu autori ir nosaukuši par radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos. Kā parasti, Lielā Banda sevi vienādo ar valsti, kuras „viens no līdzekļiem minētā novēršanai ir ierobežot personas tiesības ceļot uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, Šengenas līguma dalībvalstīm un trešajām valstīm”. 

Sociāli nozīmīgas informācijas ierobežošana vienmēr ir uzskatīta par valstiski un politiski necienīgu darbību. Tādai necienīgai darbībai parasti pievēršas valstiski un politiski nekompetenti indivīdi. Viņu atrašanās varas krēslos ir milzīgs pārpratums. Sociāli nozīmīgas informācijas slēpšana visbiežāk ir noziegumu slēpšana un izvairīšanās no politiskās, kriminālās atbildības.

Nav pārāk liela bēda, ja sociāli nozīmīgas informācijas slēpšana ir tikai savas muļķības slēpšana, lai sevi neapkaunotu sabiedrības acīs. Muļķiem nepatīk, ka viņus uzskata par muļķiem. Tāpēc viņi slēpj savas muļķības. Ne reti slēpj ļoti rūpīgi un ļoti veiksmīgi. Panākumi ir atkarīgi no sabiedrības modrības. Pārstāt būt muļķiem ir daudz grūtāk nekā kļūt gudriem. Muļķi pirmie pamana, ka pārāk daudz gudro saradušies. Muļķiem tas nepatīk. Viņi sāk nervozēt, kļūst histēriski. Gudrie vēlas mācīties. Muļķi vēlas mācīt. Ja tas neizdodas, sākās histēriska panika.

Vērtējot latviešu „politiķu” histēriskumu, jāņem vērā oriģināli reibinošs moments. Pie mums histēriskums ir politiskās karjeras nosacījums. Proti, histēriskā lamāšanās ir kļuvusi priekšnosacījums tikt ievēlētam parlamentā, sēdēt valsts amatkrēslā. Kā zināms, prāts, zināšanas, talants, godīgums latviešiem nav cieņā. Toties cieņā ir histēriskums. Mūsu „naciķu” politiskā karjera vispār nav iedomājama bez histēriskas lamāšanās par „okupāciju”, „krieviem”. Visjaunākajā laikā par „teroristiem”, „migrantiem”, „hibrīdraudiem”.

Histēriskums ir latviešu politiskā kuļmašīna. Bez histēriskuma nevar tikt pie graudiem. Bet bez graudiem nav samaļami politiskie milti un izcepama politiskā maize. Bez politiskās maizes pat vienotā vienotība neprot eksistēt. Turklāt tai ir sātīgi jābarojas. Vienotā vienotība tagad ir galvenā histēriķe latviešu politiskajā palātā. Savukārt no vienotās vienotības priekšgalā ir izrāvies Kozlovska kungs ar savām gudrajām spleisēm „Satversmē neparedzētā veidā” un „izceļošanas aizliegumu”. Viņš pašlaik ir latviešu politiskās palātas Lāčplēsis. Viņš ir jābaro ar īpaši sātīgu maizi. Viņš to ir terorizējoši pelnījis.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Valstsgribas valstsnegribas ēstgriba

FotoSaruna par reālo “valstsgribu” un “valstsgribas” iluzoriskumu ir aktuāla visu laiku. Taču 18. novembra kontekstā tāda saruna ir īpaši aktuāla, atsedzot patiesību un melus nošķirot no patiesības. Pašlaik šajā procesā valdnieks ir “nācijas tēvs” ar savu ārēji izskaistināto, bet mazsaturīgo daiļrunību. Tā palīdz atgādināt par patiesību un nosodīt melus. 
Lasīt visu...

10

Mucā

FotoPadomju valstī dzīvojušie izstrādāja tikai šim režīmam atbilstošu «dzīvesziņu». Šodien mēs to dēvētu par «Kā labāk dzīvot». Kā labāk, kā gudrāk, kā pareizāk, kā izdevīgāk un citus «kā» padomju pilsoņi apvienoja vienā, un oriģinālvalodā tas skanēja tā: «Солдат спит, а служба идет!» «Kaut kareivis guļ, tā dienesta laiks virzās uz priekš un tuvojas beigām».
Lasīt visu...

21

Politiskai intrigai – birokrātisks restarts

FotoCitur Latvijā šo ziņu pat nepamanīja, taču jūrmalniekus tā nervozē: oktobra sākumā ģenerālprokuratūra atjaunoja apsūdzību Gatim Truksnim par Zaļo un zemnieku savienības "iespējamu nelikumīgu finansēšanu”.
Lasīt visu...

18

Gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka

FotoPadsmit gadus nostrādājot PR jomā un daļēji tieši tādēļ no tās aizejot, šādas metodes (skat. zemāk), protams, nepārsteidz. Tomēr gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka. Neba nu žurnālists pats iedomājās. Kuram šķiet, ka tiem, kas var glābt veselību un pat dzīvības ikvienam no mums (tai skaitā arī ikvienai no 100 "gudrajām galvām"), nevajadzētu nodrošināt jau apsolīto? Jo šis jau nav stāsts par to, ko dara un kā ārstē kāds konkrēts ārsts, bet gan pretsitiens tam, par ko Dr. Aizsilniece cīnās visu mediķu vārdā. Un tas ir nožēlojami.
Lasīt visu...

21

Var gadīties, ka vienu rītu Šveices advokāts būs "pārdozējis" viagru un viņam blakām gauži raudās skaists puisītis

FotoNav tālu tā dieniņa, kad visiem „arestētās mantas afēras” dalībniekiem, jumtotājiem un labuma guvējiem nāksies atbildēt. Visiem, izņemot vienu - galveno beneficieri, smagos noziegumos apsūdzēto Lembergu.
Lasīt visu...