Iesaki rakstu: 
12. decembrī Rīgā notika "Lielā Tautas Sapulce", kuru var noskatīties video un foto materiālos, piemēram šeit un šeit. Pirmais pasākums no šīs sērijas notika labu laiku atpakaļ, 2019. gada 22. janvārī, un par to rakstīju iepriekš. Šī raksta mērķis ir vēlreiz uzsvērt, ka šie notikumi pieder vienotam ilgtermiņa procesam, kura rezultātā tiks nodibināta tautas pašpārvalde. Lasītāji ir aicināti padziļināt savu sapratni par to, lai varētu veiksmīgi iekļauties notiekošajā, atbalstot un atrodot savu vietu jaunajā sabiedrībā.
Pavirši raugoties, Sapulces organizācija izskatās kā parodija par 30+ gadus seno Latvijas Tautas fronti (LTF). Kvēlas runas ar uzdziedāšanu un lozungiem Daugavmalā. Organizatoru vidū vērojam jaunos, topošos mediju lauvas, kuriem viedu atbalstu sniedz vecais, vulfsoniski tēvišķīgais Arvīds Ulme. Atslēgas persona un galvenais siloviks ir Arnolds Babris. Par viņu medijos ir rakstīts pietiekoši, lai latviešu sabiedrība viņu uztvertu negatīvi. Turklāt fonā rēgojas tādi šaubīgi tipi kā Petrovs, Rosļikovs u.c. bijušie "Saskaņas" aktīvisti (vairāk šeit). Viņi zaudējuši pamatu zem kājām Rīgas domē un tāpēc pievērsušies jaunajai ideoloģijai, pret kuru esošajai Latvijas pārvaldei nav argumentu.
Pagaidām Babris un pārējie darbojas un runā perfekti. Tas nozīmē, ka viņiem pieder atbalsts no ideju vadības puses, ko sauc par jauno konceptuālo varu. Šī vara izveidojās pēdējo 30-40 gadu laikā, un būtība īsumā aprakstīta šeit. Vara izpaužas konkrētās rīcībās un projektos, no kuriem esmu rakstījis par Dzeltenajām Vestēm un Spēku Patiesībā. Notikumi un metodes attīstās ļoti strauji. Tāpēc 2-3 gadus vecie projekti mūsdienās dod tikai vispārēju priekšstatu par notiekošo.
Notiekošais Latvijā ir daļa no lielāka mēroga pārmaiņām starptautiskā un globālā mērogā. Nešaubos, ka Sapulces organizētāji ir uzņēmuši labu kontaktu ar līdzīgi orientētām kustībām Eiropā, varbūt arī Krievijā un ASV. Tāpat nav šaubu arī par to, ka attiecīgo kustību vadībā Latvijā un citur ir cilvēki, kas darbojas vecās varas un pārvaldes interesēs. Tas tiek darīts ar mērķi pārņemt tautas kustības vecā oficioza kontrolē, kā tas notika ar LTF. Ja tas notiks, tad attiecīgie vadītāji zaudēs jaunās ideju vadības atbalstu. Viņu vietā nāks citi, atbilstoši vadītāji.
Īsumā situācija Latvijā saistībā ar pēdējiem notikumiem un jauno ideoloģiju ir aprakstīta mana iepriekšējā raksta pēdējā sadaļā "Sabiedrības stāvoklis un perspektīva".
Vienlaicīgi ar Sapulci 12. decembrī notika arī partijas "KPV LV" nosaukuma maiņa uz "Par cilvēcīgu Latviju". Politiskie konjunktūristi ir lieliski sapratuši, no kurienes pūš vējš. Bet vai to ir sapratuši visi "parastie" cilvēki, kuriem patiesībā būtu jāveido jaunā cilvēciskā sabiedrība? Kuriem būs jāveido jaunā tautas pašpārvalde, paš-aizsardzība un pašu kontrolētā saimniecība?
Lielākā daļa Latvijas sabiedrības tieši vai pastarpināti pārtiek no valsts centralizētajiem resursiem. Šos resursus veido valsts budžets, lielie uzņēmumi un starptautiskie aizņēmumi. Labklājība ir iluzora un var beigties jebkurā brīdī. Tas attiecas gan uz "silei pietuvinātajiem" pārtikušajiem sistēmas aizstāvjiem, gan uz tiem, kuri velk savu eksistenci no algas līdz algai. Kādu dienu viss var apstāties, un nebūs neviena, pie kā meklēt palīdzību un aizstāvību.
Sistēma ir idejiski bankrotējusi, bet fiziskais (finanšu, saimniecības u.c.) sabrukums ir tikai laika jautājums un var notikt jebkurā brīdī.
Vai tiešām latviešu patrioti vēl domā, ka izdosies atjaunot ideālu Latviju kādā mistiski leģitīmā veidā? Absurds. Varbūt patiesība meklējama interneta muldoņu videomateriālos, ar kuriem pilna YouTube? Protams, ka ne.
Kā es varu nodrošināt savas intereses sadarbībā ar citiem, tādiem pašiem cilvēkiem kā es? Pie patiesības nonāksim tad, kad sāksim meklēt atbildes uz līdzīgiem jautājumiem. Var sākt ar organizēšanos grupās (RB-01 punkts 8.2.) kopā ar sev tuviem cilvēkiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
