Iesaki rakstu: 
Tas, kas pēdējo dienu laikā notiek Saeimā, ir apkaunojošs murgs. Lielākā daļa deputātu uzķērušies uz kārtējās čekistu sagatavotās provokatīvās nacionāļu akcijas, lai vēl vairāk šķeltu sabiedrību un palielinātu rosļikova kompānijas izredzes ievērojami uzlabot vēlēšanu rezultātus.
Tagad, kad ekonomika un budžets ir pilnīgā d...sā, kad pie robežām ir karš, jūk un brūk visi iespējamie baltiki, naudas nepietiek nekam, tiem idiotiem neienāk prātā nekas konstruktīvāks kā aizliegt deputātiem Saeimas bufetē vai pīpētavā sarunāties angliski, portugāliski, vāciski, krieviski, franciski, līvu, latgaļu un visās pārējās pasaules valodās.
Nevis neizbūvētais žodziņš un grāvītis pie naidnieku robežām, nevis drausmīgā korupcija valsts bruņotajos spēkos un drošības iestādēs, nevis alkatīgi zaglīgā arvien pieaugošā birokrātija, nē... vislielākais apdraudējums mūsu valsts drošībai ir divi pīpējoši krievi Saeimas tualetē...
Idioti.
Man kā latvietim ir kauns, ka mana valoda, kuras aizstāvībai esmu bijis uz barikādēm gan 1991.gada janvārī, gan augustā, tiek padarīta par politisku lūzeru pēdējo aizsardzības līniju. Ka mana valoda tiek padarīta par bubuli, par soda rīku, par varas saglabāšanas instrumentu.
Viņi dara to pašu, ko galvenais orks. Valoda no saskarsmes un sadarbības platformas tiek padarīta par ieroci. Latviešu valoda, kurai būtu jākalpo par mūsu valstī dzīvojošo tautību vienotāju, tiek pārvērsta par soda sankciju. Man tas šķiet pazemojoši.
Tieši to pašu pēc orku polittehnologu metodikām kara pirmajos mēnešos Ukrainā uzsāka viena pustraka profesore ar perfektu čekas aģentes biogrāfiju. Precīza Langas kopija ar mērķi palielināt stresu sabiedrībā, sanaidot tautas, šķelt politisko procesu, pastiprinot nacionālo nesaskaņu paradigmu.
Tas, ka uz to uzķērusies čekistu un provokatoru izveidotā Tēvzeme, ir loģiski un saprotami. Bet tas, ka šajā kampaņā ar entuziasmu iesaistījušās arī it kā konsekventās un eiropeiskās partijas, pārsteidz. Pat Jaunā Vienotība ar lepnumu prezentē kādu smieklīgu tanti, kas aicina uz "Latviešu Rīgu". Kas būs nākamais? Judenfrei Riga? Vai Blacks are not welcomed?
Sausais atlikums.
Rosļikovs ir kretīns. Tēvzemieši kā parasti - provokatori. Jaunā Vienotība un viņu koalīcija - bezprincipiāla un nožēlojama.
Zinu ka daudziem nepatiks. Pofig. Man daudz vairāk nepatiks Šlesera un tēvzemiešu koalīcija Rīgā ar slēptu rosļikoviešu atbalstu.
Seko mums 
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
Vienā no “bagātākajām” pašvaldībām Latvijā – Ropažu novadā – sākusies pirmsvēlēšanu peldēšana.
Pievērsiet uzmanību attēlam. 1952. gads. Šie vīri dzīvo mežā jau astoto gadu. Nevis kā dzērāji, plikadīdas vai “bandīti”, kā tos vēl šodien cenšas attēlot padomju laiku mantojuma sargi un čekas bērni, bet kā Latvijas partizāni – cilvēki, kuri, ziedojot savas dzīvības, līdz pēdējam elpas vilcienam pretojās okupācijai.
Iespējams, ka tuvā nākotnē skaistos dabas skatus, ar kuriem šodien lepojamies, indiešu bērneļi Latvijā varēs skatīt tikai bilžu grāmatās. Pie reizes arī uzzināt, ka kādreiz šeitan pie Baltijas dzīvojuši latvieši, kas labprātīgi izmiruši, bet aizejot izpostījuši visu aiz sevis. Rēzijas Kalniņas pravietojums, ka pastāv plāns iztīrīt šo zemi, lai tā būtu placdarms kaut kam citam, iegūst arvien skaidrākas aprises.
