Tas, kas pēdējo dienu laikā notiek Saeimā, ir apkaunojošs murgs. Lielākā daļa deputātu uzķērušies uz kārtējās čekistu sagatavotās provokatīvās nacionāļu akcijas, lai vēl vairāk šķeltu sabiedrību un palielinātu rosļikova kompānijas izredzes ievērojami uzlabot vēlēšanu rezultātus.
Tagad, kad ekonomika un budžets ir pilnīgā d...sā, kad pie robežām ir karš, jūk un brūk visi iespējamie baltiki, naudas nepietiek nekam, tiem idiotiem neienāk prātā nekas konstruktīvāks kā aizliegt deputātiem Saeimas bufetē vai pīpētavā sarunāties angliski, portugāliski, vāciski, krieviski, franciski, līvu, latgaļu un visās pārējās pasaules valodās.
Nevis neizbūvētais žodziņš un grāvītis pie naidnieku robežām, nevis drausmīgā korupcija valsts bruņotajos spēkos un drošības iestādēs, nevis alkatīgi zaglīgā arvien pieaugošā birokrātija, nē... vislielākais apdraudējums mūsu valsts drošībai ir divi pīpējoši krievi Saeimas tualetē...
Idioti.
Man kā latvietim ir kauns, ka mana valoda, kuras aizstāvībai esmu bijis uz barikādēm gan 1991.gada janvārī, gan augustā, tiek padarīta par politisku lūzeru pēdējo aizsardzības līniju. Ka mana valoda tiek padarīta par bubuli, par soda rīku, par varas saglabāšanas instrumentu.
Viņi dara to pašu, ko galvenais orks. Valoda no saskarsmes un sadarbības platformas tiek padarīta par ieroci. Latviešu valoda, kurai būtu jākalpo par mūsu valstī dzīvojošo tautību vienotāju, tiek pārvērsta par soda sankciju. Man tas šķiet pazemojoši.
Tieši to pašu pēc orku polittehnologu metodikām kara pirmajos mēnešos Ukrainā uzsāka viena pustraka profesore ar perfektu čekas aģentes biogrāfiju. Precīza Langas kopija ar mērķi palielināt stresu sabiedrībā, sanaidot tautas, šķelt politisko procesu, pastiprinot nacionālo nesaskaņu paradigmu.
Tas, ka uz to uzķērusies čekistu un provokatoru izveidotā Tēvzeme, ir loģiski un saprotami. Bet tas, ka šajā kampaņā ar entuziasmu iesaistījušās arī it kā konsekventās un eiropeiskās partijas, pārsteidz. Pat Jaunā Vienotība ar lepnumu prezentē kādu smieklīgu tanti, kas aicina uz "Latviešu Rīgu". Kas būs nākamais? Judenfrei Riga? Vai Blacks are not welcomed?
Sausais atlikums.
Rosļikovs ir kretīns. Tēvzemieši kā parasti - provokatori. Jaunā Vienotība un viņu koalīcija - bezprincipiāla un nožēlojama.
Zinu ka daudziem nepatiks. Pofig. Man daudz vairāk nepatiks Šlesera un tēvzemiešu koalīcija Rīgā ar slēptu rosļikoviešu atbalstu.






“Šodien esmu pieņēmis lēmumu atkāpties no aizsardzības ministra amata, lai pasargātu sava tēla paliekas, jo rīt mani tāpat būtu atlaiduši.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā praksē nereti piemēro bargus sodus, tostarp īpašuma konfiskāciju. Taču aizvien aktuālāks kļūst jautājums – kas uzņemas atbildību un kompensē radītos zaudējumus un morālos pārdzīvojumus situācijās, kad iestādes rīcība izrādās klaji nepamatota? Mūsu advokātu birojs vēlas vērst uzmanību uz nozīmīgu un nesenu Latvijas Republikas Senāta spriedumu, kas iezīmē būtisku pagriezienu privātpersonu tiesību aizsardzībā pret patvaļīgu vai kļūdainu VID rīcību.
Šodien esam nonākuši jaunā eskalācijas pakāpē. Šoreiz vairs neviens nevar aizbildināties, ka “ielidojis draudzīgs drons”. Ir noticis mērķēts uzbrukums Latvijas stratēģiskam objektam - degvielas rezervēm.
Krievijas karaspēks turpina uzbrukumus Ukrainas frontē un vietumis pat virzās nedaudz uz priekšu. Raķetes un droni turpina postīt Ukrainas infrastruktūru, gandrīz ik dienas nogalinot mierīgos iedzīvotājus dažādās pilsētās. Krievija turpina plosīties. Un tomēr pamazām, bet arvien tumšāki mākoņi sāk plesties arī Krievijas pusē.
Katrs ceļotājs un arī mājās sēdētājs ar saviem nodokļu maksājumiem ir gadiem ilgi atbalstījis aviosabiedrību airBaltic. Šis kopējais atbalsts jau ir pārsniedzis pusmiljardu eiro, taču kompānijai joprojām neiet labi un bez valsts atbalsta tā gaisā noturēties nevar.
Mazajiem uzņēmumiem Latvijā jau gadiem ilgi ir jāstrādā apstākļos, kur katrs papildu administratīvais pienākums nozīmē ne tikai laiku, bet arī reālas izmaksas. Tāpēc Ekonomikas ministrija ir nākusi klajā ar priekšlikumu atteikties no obligātajām gada pārskatu revīzijām mazajiem uzņēmumiem. Tas nav radikāls solis – tas ir loģisks nākamais posms uzņēmējdarbības vides sakārtošanā.
Diskusija par “ārējo skatījumu” birokrātijas mazināšanā atklāj dziļāku problēmu – nevis ideju trūkumu, bet drīzāk nespēju tās īstenot sistēmiski un konsekventi. Pēdējo divdesmit gadu laikā Latvijā ir uzkrāta plaša pieredze ar reformām, auditiem un rīcības plāniem, turklāt tā tiek sekmīgi nodota citām Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīm. Tomēr gandrīz visos vērtējumos atkārtojas tie paši secinājumi: procesi ir formāli, atbildība ir izkliedēta, un iniciatīva netiek atalgota.




















