Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Iebilstam pret Kalnciema kvartāla izpostīšanu

Āgenskalna iedzīvotāju iniciatīvas grupa
15.04.2020.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijai, Rīgas pilsētas būvvaldei, RD Satiksmes departamentam no Āgenskalna iedzīvotājiem: lūdzam nelikvidēt kokus Āgenskalnā un rūpēties par apkaimes arhitektūras saglabāšanu, nepieļaujot dramatisku smagā un privātā transporta plūsmas palielināšanos.

Cienījamās dāmas un kungi, aicinām Jūs būt īpaši atbildīgiem un objektīviem, spriežot par Melnsila ielā un Kapseļu ielā plānoto apbūvi un konkrēti – veikala būvniecībai paredzēto koku izciršanu un arhitektonisko risinājumu.

Āgenskalns ir viena no senākajām vietām Rīgā ar dziļu vēsturi, kas veido arī izteiktu piederības izjūtu daudzos šejienes iedzīvotājos. Āgenskalns ir sirds dziļumos mīļš gan pieaugušajiem, gan bērniem. Modernajām urbānajām teritorijām bieži raksturīga atrautība un savas individuālās sejas zaudēšana. Veiksmīgi iesāktā Kalnciema kvartāla atjaunošana un komūnas veidošana bija cerība, ka arī nākamās paaudzes mantos skaistu, sakoptu vidi ar savu kopības izjūtu.

Diemžēl plānotā koku nociršana gan privātajā (apjoms nav mūsu rīcībā), gan publiskajā teritorijā (iecere paredz likvidēt četras liepas, vienu ozolu, divas kļavas un vienu kastani) un standartizētas veikala celtnes būvniecība būtiski iedragās visu teritoriju.

Jau pašreizējā transporta plūsma rada pamatīgu noslodzi tuvējās ielās, dažos dzīvokļos pat tagad jūtama driblēšana, kad garām dodas smagāks auto. Līdz ar daudzajām piegāžu automašīnām un simtiem apmeklētāju šeit veidosies nopietns pilsētas satiksmes “pudeles kakls”, kas ķēdes reakcijā ietekmēs satiksmi daudzās pilsētas vietās.

Kā rūpīgiem pilsētas saimniekiem lūdzam cieņpilni izturēties pret Āgenskalnu un nepieļaut degradējošu būvniecību, noraidot šo projektu.

Uzskatām, ka nav pieļaujama simtgadīgu koku izciršana, kam kā atbilde skan solījums par apzaļumošanas palielināšanu – tādā gadījumā apzaļumošanai jābūt adekvātai zaudējumam, piemēram, nodrošinot to, ka teritorijā iestādīs jau lielus kokus, nevis krūmājus. Diemžēl šī tirgotāja mērķu īstenošanai jau pašlaik apdraudēti simtiem koku Rīgā un arī citās pilsētās.

Lūdzam arī pašvaldību veikt precīzus un objektīvus aprēķinus par satiksmes plūsmas palielināšanos un attiecīgi piesārņojuma dramatisku kāpumu.

Aicinām arī nepieļaut arhitektoniski bezjēdzīgas ēkas un iespējamo kabatas interešu “iemanevrēšanu” arhitektūras pieminekļu tuvumā – tas būtu nopietns spļāviens sejā visiem gan visiem iedzīvotājiem, gan nākamajām paaudzēm.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Troļļi

FotoTroļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos kolektīvos. Baumošana un nepatiesību izplatīšana par kādu vai kādiem ir troļļošanas pirmsākums.
Lasīt visu...

21

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

FotoSavulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par banku paradīzi tā netapa, drīzāk – par banku likvidatoru paradīzi. Sekoja sapnis par “tiltu starp Austrumiem un Rietumiem”, kas arī palicis neizsapņots. Vīzija par miljoniem Rīgas šprotu visā Krievijā palojošajās Latvijas piena upēs pamanījās izplēnēt ne vienreiz vien, neraugoties uz Latvijas uzņēmumu spītīgo vēlmi pēc katras krīzes tirgū atgriezties no jauna.
Lasīt visu...

6

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

FotoSaskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā". Satversmes 22.pantā ir noteikts, ka "Saeimas sēdes ir atklātas".
Lasīt visu...

3

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

FotoEiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats svarīgākais šajā ziņā ir tas, ka ES valstis tomēr ir gatavas vienoties un mēģināt pārvarēt šo krīzi kopā.
Lasīt visu...