Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Darbiniekam, kurš iesaistās neformālās izglītības aktivitātēs, ir lielāka pievienotā vērtība darba tirgū nekā tiem, kas ieguvuši tikai formālo izglītību, – par to pārliecināti 77% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Tāpat iedzīvotāji norāda, ka neformālā izglītība visnoderīgākā ir svešvalodu, pakalpojumu, elektronikas un informāciju tehnoloģiju jomā – tā liecina Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) maijā veiktā sabiedriskās domas aptauja.

„Jauna darbinieka meklēšanas laikā darba devējs ir izvēles priekšā starp vairākiem kandidātiem. Protams, izvēlē liela loma ir iegūtajai izglītībai, tāpat arī iepriekšējai darba pieredzei, taču tikpat svarīga ir arī neformālās izglītības pieredze, kas pierāda, ka potenciālais darbinieks ir attīstījis sevi dažādās jomās, piemēram, darbojies profesionālās pilnveides kursos, interešu klubos, personības pilnveides kursos, piedalījies konferencēs un starptautiskos projektos. Papildu aktivitātes ir ļoti nozīmīgas, jo pēc tām var redzēt, kādas ir darbinieka intereses, motivācija un atbildība,” situāciju komentē JSPA direktore Daina Sproģe. Viņa arī norāda, ka īpaši nozīmīgi piedalīties neformālās izglītības aktivitātēs ir jauniešiem, kuriem nav iegūta liela pieredze darba tirgū.

Jāuzsver, ka neformālā izglītība ir pieejama teju jebkurā jomā, līdz ar to katram ir iespēja piedalīties tādās neformālās aktivitātēs, kas atbilst viņa interesēm un profesionālajai darbība. Iedzīvotāju skatījumā neformālā izglītība visnoderīgākā ir svešvalodu sfērā – par to pārliecināti 55% aptaujāto iedzīvotāju. Diezgan bieži respondenti arī apstiprina, ka neformālā izglītība ir īpaši noderīga, lai apgūtu elektronikas un informātikas tehnoloģijas (44%), kā arī iegūtu zināšanas pakalpojumu sfērā (34%). Tikmēr eksaktās zinātnes atzīmējuši 11% respondentu.

Galvenais neformālās izglītības sniegtais ieguvums, pēc aptaujāto domām, ir spēja attīstīt un pilnveidot savu personību (54%), tostarp iedzīvotāji pozitīvi vērtē neformālās izglītības pieejamību, nediskriminējot mācīties gribētājus pēc vecuma, izglītības līmeņa, tautības vai nodarbošanās (39%). Taču svarīgi arī, ka katrs trešais aptaujātais (34%) atzinīgi novērtē neformālās izglītības laikā iegūtās kompetences, kas vieglāk palīdz atrast darbu.

Daina Sproģe uzsver, ka profesionālās zināšanas ir tikai viens no aspektiem, kuru darba devējs vērtē savā nākamajā darbiniekā. „Spēja uzklausīt, argumentēti paust savu viedokli, strādāt komandā, elastīgi pielāgoties, izrādīt iniciatīvu un uzņemties atbildību – tās ir tikai dažas no kompetencēm, kuras jaunieši gūst, darbojoties projektos, kuros tiek izmantotas neformālās izglītības metodes. Tos darbiniekus, kuriem ir gan formālajā, gan neformālajā izglītībā iegūtās zināšanas, darba devējs novērtēs,” stāsta Daina Sproģe.

Vaicājot, kas iedzīvotājus vairāk motivētu iesaistīties neformālās izglītības aktivitātēs, 45% aptaujāto atzīst, ka pēc kursu pabeigšanas vēlētos iegūt atzītu sertifikātu vai diplomu, kas apliecina iegūtās zināšanas un prasmes. Tāpat liela daļa (36%) uzskata, ka viņus motivētu, ja neformālajai izglītībai būtu pievērsta vēl lielāka uzmanība no darba devēju puses. Katrs desmitais uzskata, ka novērtētu, ja iegūtais neformālās izglītības diploms būtu starptautisks.

Jāpiebilst, ka Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar JSPA pašlaik strādā pie tā, lai Youthpass sertifikāts, kuru iegūst ikviens programmas “Erasmus+: Jaunatne darbībā” projektu dalībnieks un kurš ir starptautiski atzīts, tiktu ieviests un atzīts arī nacionālā līmenī.

Pētījums tika veikts 2017.gada maijā sadarbībā ar pētījumu aģentūru „RAIT”. Tajā tika jautātas iedzīvotāju domas par neformālo izglītību. Pētījumā piedalījās 701 respondents.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

6

Par atkritumu krīzi

FotoEsmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela... Esmu par to rakstījis savā prezidenta programmā, sk. "Cilvēks kontrolē pašu galveno". Esmu to izskaidrojis attiecīgajos video 1.daļa un 2.daļa. Atkritumu izvešana ir viens no dzīves pamatelementiem, it sevišķi pilsētā.
Lasīt visu...