Iekšlietu ministrija: Valsts policijai jāatvainojas par vēl vienu ģenerāļa Grišina mēģinājumu slēpt informāciju - šoreiz par "hiēnu policistu" Jašinu
PIETIEK17.09.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts policijai jāatvainojas par vēl vienu tās priekšnieka vietas izpildītāja, ģenerāļa Andreja Grišina mēģinājumu slēpt no sabiedrības informāciju, šoreiz saistībā ar bēdīgi slaveno „hiēnu policistu” Romānu Jašinu, - šāda ir Iekšlietu ministrijas reakcija uz Lato Lapsas iesniegumu par Valsts policijas rīcību. Pietiek šodien publicē Iekšlietu ministrijas dokumentu pilnībā:
„Iekšlietu ministrijā 2024.gada 13.augustā reģistrēts Lato Lapsas (turpmāk - iesniedzējs) 2024.gada 13.augusta iesniegums, ar kuru iesniedzējs apstrīd Valsts policijas 2024.gada 2.augusta vēstuli Nr.20/CAnos/49851.
Iesniedzēja ieskatā Valsts policija nav pienācīgi izpildījusi informācijas sniegšanas pienākumu, jo atbilde nesatur iesniedzēja pieprasīto informāciju.
Iesniedzējs norāda, ka 2024.gada 21.jūlijā ar iesniegumu vērsās Valsts policijā, lai saņemtu informāciju saistībā ar Valsts policijas amatpersonas R.Jašina iecelšanu Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka amatā, lūdzot sniegt informāciju par R.Jašina kompetenci kibernoziegumu, noziegumu augsto tehnoloģiju jomā un informācijas tehnoloģiju jomā, kā arī R.Jašina ieņemamo amatu, proti, kāds bija R.Jašina iepriekšējais ieņemtais amats un vai amats, uz kuru R.Jašins tika pārcelts, bija vakants (kopš kura laika un kādēļ). Papildus iesniedzējs lūdz sniegt informāciju, kāds bija R.Jašina pamatojums lūgumam pārcelt viņu jaunajā amatā un vai R.Jašinam ir spēkā esoša pielaide valsts noslēpumam (kad tā apstiprināta un kāds ir tās pārskatīšanas termiņš).
Valsts policija 2024.gada 2.augustā atbildē norāda, ka saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 11.panta trešo daļu informācijas pieprasījumā, kas izteikts rakstveidā vai elektroniskā veidā, norāda pieprasītāja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu (firmu), adresi, kur nosūtāma informācija, un to paraksta informācijas pieprasītājs. Informācijas pieprasījums formulējams iespējami precīzi. Tāpat no Informācijas atklātības likuma 11.panta trešās daļas izriet, ka informācijas pieprasītājam ir ne tikai tiesības pieprasīt informāciju, bet arī noteikts pienākums sadarboties ar iestādi un iespēju robežās precizēt pieprasījumu. Ierobežotas pieejamības informācijas pieprasījuma pamatā esošajiem apstākļiem jāspēj sniegt ticamu priekšstatu par informācijas nepieciešamību un izmantošanas veidu.
Tātad, saņemot informācijas pieprasījumu, iestādei ir jāspēj konstatēt, vai pastāv objektīva saikne starp pieprasīto informāciju un mērķi, kādam tā ir pieprasīta. Ņemot vērā iesniegumā uzdoto jautājumu raksturu un norādi uz publikācijas veidošanu, lai varētu izvērtēt iesniegumā minēto un sniegt tiesiski pamatotas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, Valsts policija lūdza iesniedzēju rakstveidā informēt par to, kāds ir publikācijas mērķis, kur un kad tā tiks publicēta, kas ir publikācijas autors. Vienlaikus Valsts policija, atsaucoties uz iepriekš sniegto Valsts policijas atbildi, kas tika sniegta uz iesniedzēja informācijas pieprasījumu mediju publikācijas veidošanai, lūdza informēt, kur Valsts policija var iepazīties ar šo publikāciju un kas ir tās autors.
Iekšlietu ministrija, iepazīstoties ar iesniedzēja 2024.gada 13.augusta iesniegumu un Valsts policijas 2024.gada 2.augusta vēstuli Nr.20/CAnos/49851 uz iesniedzēja informācijas pieprasījumu, norāda, ka iesniedzēja iesniegums vērtējams Informācijas atklātības likuma ietvaros.
Tiesības saņemt informāciju ir garantētas Satversmes 100.pantā kā tiesību uz vārda brīvību sastāvdaļa un ir viens no demokrātiskas sabiedrības pamatiem. Šīs tiesības detalizētāk reglamentētas Informācijas atklātības likumā, kas nosaka vienotu kārtību, kādā privātpersona ir tiesīga iegūt informāciju iestādē un to izmantot. Informācijas atklātības likums attiecas uz gadījumiem, kad persona, īstenojot savas tiesības uz informāciju, vēršas iestādē nolūkā iegūt kādus datus, no kuriem kaut kas tiek uzzināts.
Saskaņā ar Informācijas atklātības likumu informācija tiek iedalīta vispārpieejamā informācijā un ierobežotas pieejamības informācijā, turklāt vispārpieejamā informācija ir tāda informācija, kas nav klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija. Tātad pamatā visa informācija ir atzīstama par vispārpieejamu informāciju, izņemot informāciju, kas ir klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija.
Informācijas atklātības likuma 10.panta trešajā daļā noteikts, ka vispārpieejamo informāciju sniedz pēc privātpersonas pieprasījuma un informācijas pieprasītājam nav īpaši jāpamato sava interese par vispārpieejamu informāciju, un to viņam nevar liegt tāpēc, ka šī informācija neattiecas uz pieprasītāju. Savukārt ierobežotas pieejamības informācijas izsniegšanai Informācijas atklātības likumā ir noteikta īpaša kārtība, tostarp, pieprasot ierobežotas pieejamības informāciju, persona pamato savu pieprasījumu un norāda mērķi, kādam tā tiks izmantota. Ja ierobežotas pieejamības informācija tiek izsniegta, tās saņēmējs uzņemas saistības šo informāciju izmantot tikai tiem mērķiem, kuriem tā pieprasīta.
Papildus minētajam jāņem vērā, ka Satversmes tiesa atzinusi, ka personas tiesības iegūt informāciju ir neierobežotas, ciktāl likums nenosaka pretējo, un ka ikviens ierobežojums iegūt informāciju iztulkojams iespējami šauri (Satversmes tiesas 1999.gada 6.jūlija sprieduma lietā Nr. 04-02(99) 2.punkts). Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5.pantu pamats ierobežot pieejamību iestādes rīcībā esošai informācijai ir vienīgi likumā noteiktajos gadījumos, kad pastāv objektīva nepieciešamība aizsargāt konkrētas un identificējamas intereses.
Šajā gadījumā Iekšlietu ministrija konstatē, ka Valsts policija 2024.gada 2.augusta vēstulē Nr.20/CAnos/49851 nav noradījusi kāda iesniedzēja pieprasītā informācija ir atzīstama par vispārpieejamu informāciju, un kāda informācija ir klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija. Turklāt, ja daļa pieprasītās informācijas ir klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija, iestādei jānorāda, kāds ir klasifikācijas pamatojums.
Tādējādi Iekšlietu ministrija konstatē, ka Valsts policija nepamatoti nesniedza iesniedzējam lūgto informāciju, kā arī nepamatoti pieprasīja rakstveidā informēt Valsts policiju par iesniedzēja ieceri veidot mediju publikāciju, publikāciju mērķi, kur un kad tās tiks publicētas, un publikāciju autoru.
Ievērojot minēto, Iekšlietu ministrija norāda, ka Valsts policijai atkārtoti jāizskata iesniedzēja 2024.gada 21.jūlija iesniegums un jāapmierina arī viņa lūgums atvainoties par iestādes faktisko rīcību.”
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
