Ierēdņu darba laika uzskaites sistēma radīta, "ieviesta" un pazudusi
PIETIEK14.09.2015.
Komentāri (15)
Iesaki rakstu: 
Jau pirms vairāk nekā diviem gadiem - ar Ministru prezidenta 2013.gada 15.maija rezolūciju un 2013.gada 23.maija Valsts sekretāru sanāksmes protokolu Nr.20 un 30 1. un 2.punktu valsts iestāžu darbiniekiem tika uzlikts pienākums katru mēnesi aizpildīt īpašu detalizētu darba laika uzskaites sistēmu. Nu Ministru prezidente Laimdota Straujuma ar jauno Valsts kancelejas direktoru gatavojoties šo jautājumu pārrunāt, lai cita starpā noskaidrotu, kas noticis ar šo sistēmu un speciālo IT rīku tās aizpildīšanai.
Pati tagadējā Ministru prezidente šo sistēmu neaizpilda un rīku neizmanto, jo, kā skaidro viņas preses pārstāve, ministrus šī rezolūcija nemaz neaptver, jo šīm personām neesot amata aprakstu, pret ko būtu iespējams veikt mērījumus.
"Sistēma nav radīta kā birokrātisks šķērslis, kas sniedz informatīvu ieskatu, bet gan kā analītisks rīks, kas ļauj izvērtēt funkcijām un procesiem patērēto laiku, tādējādi optimizējot procesus un pilnveidojot iestāžu darbu," skaidro Straujumas pārstāve.
Sistēmu esot ticis nolemts ieviest valstiski svarīgu mērķu vārdā - "Ministru prezidenta 2013.gada 15.maija rezolūcijas mērķis ir iestādes procesu optimizācija un darbības efektivizēšana, līdz ar to rezolūcija attiecas uz valsts pārvaldē nodarbinātajiem, kas nodrošina iestādē noteiktās funkcijas uz uzdevumus, kā arī šīm personām ir noteikti amata apraksti, pret ko ir iespējams veikt mērījumus".
Taču, kā izrādās, nevienam nav ne mazākā priekšstata par to, kā šī sistēma divus pēdējos gadus ir izmantota - un vai vispār ir izmantota vēl kādā iestādē, izņemot Finanšu ministriju. "Par to, kādi ir šīs rezolūcijas rezultāti kopš 2013.gada un vai rezolūcija sasniegusi savu mērķi, L.Straujuma plāno pārrunāt ar topošo Valsts kancelejas direktoru, kurš stāsies darbā š.g.21.septembrī," skaidro premjeres pārstāve.
To, cik iestādes izmanto šo sistēmu, nespēj pateikt arī Finanšu ministrija, kas bijusi šādas sistēmas izstrādātāja Eiropas Savienības struktūrfondu finansētā projekta Atbalsts reformām budžeta un finanšu politikas jomā ietvaros jau 2010.gada beigās.
Ministrija ierēdņu darba uzskaites sistēmas instalāciju, lietotāja rokasgrāmatu un sistēmas tehnisko prasību aprakstu gan nodevusi bezmaksas lietošanā "iestādēm, kuras to pieprasīja", taču nenosauc šo iestāžu skaitu un arī to, cik iestāžu šo sistēmu patiešām izmanto.
Turklāt izrādās, ka sistēma izstrādāta un pielāgota speciāli šīs ministrijas infrastruktūrai - izmantojot Microsoft Office SharePoint Server 2007 platformu. "Par nepieciešamību citām iestādēm piesaistīt papildus ārpakalpojumu DLUS uzstādīšanai un pielāgošanai savās IT infrastruktūrās atbildi var sniegt tikai pašas iestādes," skaidro Finanšu ministrija. Savukārt uz jautājumu, kuras tad šīs iestādes īsti ir, atbildes pagaidām nav.
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
