Ierēdņu darba laika uzskaites sistēma radīta, "ieviesta" un pazudusi
PIETIEK14.09.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau pirms vairāk nekā diviem gadiem - ar Ministru prezidenta 2013.gada 15.maija rezolūciju un 2013.gada 23.maija Valsts sekretāru sanāksmes protokolu Nr.20 un 30 1. un 2.punktu valsts iestāžu darbiniekiem tika uzlikts pienākums katru mēnesi aizpildīt īpašu detalizētu darba laika uzskaites sistēmu. Nu Ministru prezidente Laimdota Straujuma ar jauno Valsts kancelejas direktoru gatavojoties šo jautājumu pārrunāt, lai cita starpā noskaidrotu, kas noticis ar šo sistēmu un speciālo IT rīku tās aizpildīšanai.
Pati tagadējā Ministru prezidente šo sistēmu neaizpilda un rīku neizmanto, jo, kā skaidro viņas preses pārstāve, ministrus šī rezolūcija nemaz neaptver, jo šīm personām neesot amata aprakstu, pret ko būtu iespējams veikt mērījumus.
"Sistēma nav radīta kā birokrātisks šķērslis, kas sniedz informatīvu ieskatu, bet gan kā analītisks rīks, kas ļauj izvērtēt funkcijām un procesiem patērēto laiku, tādējādi optimizējot procesus un pilnveidojot iestāžu darbu," skaidro Straujumas pārstāve.
Sistēmu esot ticis nolemts ieviest valstiski svarīgu mērķu vārdā - "Ministru prezidenta 2013.gada 15.maija rezolūcijas mērķis ir iestādes procesu optimizācija un darbības efektivizēšana, līdz ar to rezolūcija attiecas uz valsts pārvaldē nodarbinātajiem, kas nodrošina iestādē noteiktās funkcijas uz uzdevumus, kā arī šīm personām ir noteikti amata apraksti, pret ko ir iespējams veikt mērījumus".
Taču, kā izrādās, nevienam nav ne mazākā priekšstata par to, kā šī sistēma divus pēdējos gadus ir izmantota - un vai vispār ir izmantota vēl kādā iestādē, izņemot Finanšu ministriju. "Par to, kādi ir šīs rezolūcijas rezultāti kopš 2013.gada un vai rezolūcija sasniegusi savu mērķi, L.Straujuma plāno pārrunāt ar topošo Valsts kancelejas direktoru, kurš stāsies darbā š.g.21.septembrī," skaidro premjeres pārstāve.
To, cik iestādes izmanto šo sistēmu, nespēj pateikt arī Finanšu ministrija, kas bijusi šādas sistēmas izstrādātāja Eiropas Savienības struktūrfondu finansētā projekta Atbalsts reformām budžeta un finanšu politikas jomā ietvaros jau 2010.gada beigās.
Ministrija ierēdņu darba uzskaites sistēmas instalāciju, lietotāja rokasgrāmatu un sistēmas tehnisko prasību aprakstu gan nodevusi bezmaksas lietošanā "iestādēm, kuras to pieprasīja", taču nenosauc šo iestāžu skaitu un arī to, cik iestāžu šo sistēmu patiešām izmanto.
Turklāt izrādās, ka sistēma izstrādāta un pielāgota speciāli šīs ministrijas infrastruktūrai - izmantojot Microsoft Office SharePoint Server 2007 platformu. "Par nepieciešamību citām iestādēm piesaistīt papildus ārpakalpojumu DLUS uzstādīšanai un pielāgošanai savās IT infrastruktūrās atbildi var sniegt tikai pašas iestādes," skaidro Finanšu ministrija. Savukārt uz jautājumu, kuras tad šīs iestādes īsti ir, atbildes pagaidām nav.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
