Ierobežojumi paliek spēkā, gaidot „Lidl” veikalu atklāšanu?

“Nav pamata COVID-19 ierobežojumu atcelšanai”, “Kādi mūsu sistēmā strādājošie cilvēki pieņēma lēmumu atteikties…” – esam jau gan pieraduši pie dažādiem valdības vīru izteicieniem, kas šķiet visai atrauti no sabiedrības ikdienas dzīves. Taču dzirdēt, ka kāds pieņēmis lēmumu (un nav pat konkrētības, kurš; un vai bez premjera ziņas, vai?), kas COVID situāciju varētu paildzināt un radīt vēl dziļāku ekonomisko krīzi, rodas priekšstats par haosa, nekontrolētības un izmisuma pārņemtu valdību, kas vairs nesaprot pati, kas tai darāms.

Ja šobrīd mūsu tauta vēl pacietīgi norij krupi, savelk jostas un saskaita pēdējās kapeikas, tad tas nenozīmē, ka šis klusums saglabāsies un nemieru vētra aizies mūsu valstij garām. Dzīvojam informācijas laikmetā, un arī līdz mums nonāk ziņas par nekārtībām un nemieriem citur Eiropā, ko radījuši ierobežojumi. Satraucoši, ka pat mierīgie nīderlandieši ir gatavi veikaliem dauzīt logus un nodarboties ar marodierismu. Vai mūsu valdība dara visu iespējamo, lai nemieri nesāktos arī pie mums? Šobrīd tā nešķiet. Cerams, ka tie, kas šodien no bezizejas dauza galvu pret sienu, visai drīz nesāks dauzīt skatlogus.

Laikā, kad tirgotājiem tiek liegts vērt savu veikalu durvis un uz nezināmu laiku tie atstāti raustīties lēnā ierobežojumu agonijā, valsts prezidenta biroja šefs Andris Teikmanis  nekautrējas apmeklēt Lidl loģistikas centra atklāšanas pasākumu. Mani pārņēma kauns, pat lasot šo ziņu – kā var valstvīriem pat prātā ienākt ko tādu darīt brīdī, kad lielākā daļa pašmāju tirgotāju ir uz bankrota robežas? Un vai tas nav perfekti nomērīts un izsvērts lēmums – atklāt Lidl veikalus brīdi, kad Latvijas tirgotāji būs tā novārdzināti, ka visticamāk puse no tiem nekad vairs tā arī neatvērs durvis arī pēc ierobežojumu atcelšanas. Un kurš no tā iegūs? Lidl.

Varam smieties par sazvērestības teorijām un sabiedrības šūmēšanos sociālajos tīklos. Taču, kad esam iespiesti stūrī, bezpalīdzīgi noraugāmies, kā mūsu rūpals aiziet nebūtībā, neviļus baisas domas iešaujas prātā. Ja steidzami netiks mainīts iesāktais kurss, tad nekas cits neatliek kā vien domāt, ka mūsu pašu Latvijas valdības lēmumi ir ķirurģiski precīzi mērķēti uz mazo, vietējo tirgotāju novārdzināšanu līdz martam, kad plāno atvērties Lidl (un tas arī varētu būt iemesls, kāpēc viņi patiesībā slēpj atvēršanas datumus).

Pat bēdīgi slavenajai sociālo tīklu dīvai Magonei bija jautājums “cik tālu tā mūsu valdība mīļā var aiziet?”, ja pat slotu nevar vairs nopirkt. Taču pasmieties varam vien uz īsu brīdi, jo jāsteidz cilāt valdības lēmumi, lai saprastu, vai varam kvalificēties atbalsta saņemšanai dīkstāves periodā, lai kādu brīdi vēl spētu turēties virs ūdens. Tikmēr Lidl pucē savu puspabeigto angāru logus un krāmē preces plauktos, lai visticamāk martā rautu durvis vaļā un pulcētu barus uz atklāšanu.

Ja valdībai nav ne sāta, ne prāta, tad tai ir jāseko sevis izsludinātajam piemēram – algas sev nost un dzīvot no pabalstiem, vai arī jāpiesakās darbā pie drīz vienīgā Latvijas veikalnieka – Lidla par krāvēju-tualešu tīrītāju! Fizisks darbs, atmodinot smadzenes!

Novērtē šo rakstu: