Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Gatavojot grozījumus Valsts civildienesta likumā, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešajam lasījumam iekļāva un atbalstīja priekšlikumu vairs nepublicēt informāciju par amatu konkursiem oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, bet aizstāt to ar publikācijām Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vakanču portālā.

Valsts civildienesta likuma 8. pants (Pretendentu konkurss uz vakantajiem ierēdņu amatiem) pašreiz paredz, ka atklātu pretendentu konkursu uz ierēdņu amatiem attiecīgā iestāde izsludina oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Trešajam lasījumam iesniegtais Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, ko izstrādājusi Valsts kanceleja, paredz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: Aizstāt 8. panta pirmajā daļā vārdus “oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”” ar vārdiem “Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā”.

Tā kā tas ir jauns priekšlikums trešajam lasījumam, anotācijā par šādu izmaiņu lietderību skaidrojuma un analīzes nav. Anotācijā jeb sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā būtu jābūt pamatojumam, izklāstītai pašreizējai situācijai un problēmām, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts. Tāpat būtu jābūt noteiktam tiesiskā regulējuma mērķim un būtībai, kā arī norādītām sabiedrības mērķgrupām, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt, vēl citai informācijai par jaunā regulējuma jēgu.

Pamatojums divos teikumos ir norādīts likuma grozījumu priekšlikumu tabulā trešajam lasījumam: “Sludinājumu publicēšana Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā gan šobrīd, gan turpmāk būs bezmaksas pakalpojums (pašlaik konkursa izsludināšana oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” ir maksas pakalpojums). Nodarbinātības valsts aģentūra ir valsts tiešās pārvaldes iestāde, kas jau pašlaik uztur NVA CV/vakanču portālu (https://cvvp.nva.gov.lv/#/pub/), līdz ar to lietderīgi izmantot iekšējos valsts pārvaldes resursus.”

Tāds pats kopēts pamatojums ir vēl vienam saistītam priekšlikumam – nepublicēt oficiālajā izdevumā konkursu rezultātus, bet arī tos publicēt NVA vakanču portālā.

Oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” katru dienu tiek publicētas jaunas aktuālās vakances valsts pārvaldē, kā arī amatu konkursu rezultāti.

Valsts un pašvaldību institūcijas publicē uzaicinājumus uz vakantajām amata vietām, augstskolas – uz akadēmisko amatu vakancēm. Pēc konkursa noslēguma atsevišķi iesniedzēji publicē arī informāciju par konkursa rezultātu. Arī šī prasība (publicēt oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” amatpersonas lēmumu par pretendenta iecelšanu amatā piecu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas) ir noteikta Valsts civildienesta likumā.

Piemēram, trešdien, 23. maijā, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra paziņo, ka konkursa kārtībā Centrālās finanšu un līgumu aģentūras Izglītības un zinātnes attīstības departamenta Izglītības infrastruktūras attīstības projektu nodaļas projekta vadītājas amatā uz noteiktu laiku no 2018. gada 16. maija iecelta Taiga Šlosberga.

Savukārt NVA 23. maijā ir paziņojusi, ka 2018. gada 27. aprīlī Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, Nr. 85 (6171), izsludinātais konkurss uz Rīgas reģionālās filiāles vadītāja vietnieka amatu (1 amata vieta uz noteiktu laiku) ir noslēdzies bez rezultāta.

Amatu konkursu ziņu klāstu papildina informācija, kādi normatīvie akti ir saistoši konkrētai iestādei, rīkojot amatu konkursu. Piemēram, atsaucē uz likumu “Par Valsts ieņēmumu dienestu” ir norāde uz šī likuma 18. pantu “Kārtība, kādā izraugāmi vakanto ierēdņu amatu pretendenti un pārbaudāma atbilstība ierēdņa amatam”, kurā ir noteikts, kuros gadījumos jāpublicē informācija “Latvijas Vēstnesī”, kā pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija izvēlas pretendentu.

Savukārt LV portālā pieejama strukturēta informācija. Sistematizētu amatu konkursu gadījumā atlasa gan visas vakances, gan atlasa tās pa reģioniem, darbavietām, tēmām u.c.

Minētie piemēri par amatu konkursu informācijas strukturēšanu, protams, nav nekas ekskluzīvs. Tehnoloģijas jebkuram pakalpojumu sniedzējam ļauj izstrādāt arī citu dažādu rīku kopumu, lai iedzīvotājiem vienkāršotu un paātrinātu tieši nepieciešamās informācijas saņemšanu.

Svarīgs ir kas cits – informācijas pieejamība izdevumā saistībā ar citu tiesiskās informācijas kopumu vienuviet. Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā ir noteikts mērķis: nodrošināt privātpersonu tiesības būt informētām par savām tiesībām un pienākumiem, reglamentējot tām saistošo tiesību aktu un oficiālo paziņojumu izsludināšanu, publicēšanu, spēkā esamību un pieejamību.

VSIA “Latvijas Vēstnesis” valdes priekšsēdētāja Daina Ābele uzsver: “Amatu konkursu izsludināšana oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” līdz šim ir viena no skatītākajām oficiālo publikāciju grupām. Ik gadu šādu publikāciju ir ap 3000, kurām vidēji gadā ir ap 600 000 skatījumu. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji aktīvi interesējas par darba iespējām valsts pārvaldē. Diemžēl – ar izmaiņām likumā – viņiem šī informācija būs jāmeklē citur. Tāpēc es īsti neizprotu likuma grozījumu mērķi – samazināt tik nozīmīgas valsts informācijas pieejamību sabiedrībai, tostarp tās atkalizmantotājiem, bet pieņemu, ka likumdevējs zina, ko dara.”

“Amatu konkursi ir arī tā informācija, kuru savos pakalpojumos izmanto komersanti – oficiālās publikācijas atkalizmantotāji: “CV-Online Latvia SIA” portālā “CV.lv” un “CV Keskus OÜ Latvia”, kas uztur pazīstamo vakanču portālu “CVmarket.lv”. Acīmredzot viņiem būs jāveic jaunas tehnoloģiskas izstrādes sadarbībā ar NVA, lai aizstātu savos portālos informāciju, kas līdz šim tika saņemta no “Latvijas Vēstneša”,” piebilst D. Ābele.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs, lūgts komentēt jaunā regulējuma (nepublicēt informāciju par amata konkursiem oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, bet pārcelt uz NVA vakanču portālu) iekļaušanu Valsts civildienesta likuma grozījumu projektā, skaidroja, ka priekšlikums nav nācis no komisijas, bet to iesniegusi Valsts kanceleja.

Tomēr – priekšlikums atbalstīts kā iespējamais komisijas priekšlikums. Kā tad tas parādīsies Saeimas balsojumam? Jau kā deputātu komisijas priekšlikums? Ja priekšlikumam komisijā bija pārliecinošs atbalsts, vai argumenti bija pārliecinoši? “Likumprojektus un grozījumus gatavo Ministru kabinets, kurš deleģē Valsts kancelejai šīs pilnvaras. Priekšlikums nav izstrādāts komisijā, tas tikai tiks iesniegts kā komisijas priekšlikums saskaņā ar Kārtības ruļļa prasībām. Bet to iesniedza, pamatoja un aizstāvēja Valsts kanceleja,” skaidro komisijas vadītājs.

Pēdējā laikā jo īpaši tiek uzsvērts, ka nozīmīgi grozījumi nebūtu iesniedzami pēdējam, trešajam, lasījumam, jo skaidrojums par tiem neparādās ne anotācijā, ne tam ir kāds finansiālais pamatojums.

S. Dolgopolovs: “Būtībā šis ir tehniskas dabas priekšlikums. Šeit nav nekādas ietekmes uz paša likuma realizēšanu. Līdz ar to tas varētu būt iesniegts uz trešo lasījumu. Ja būtu runa par to, publicēt vai nepublicēt [vispār], tā būtu cita lieta. Bet mainīt publicēšanas vietu, vietni – šajā gadījumā tas ir tehnisks jautājums.”

Komisijas vadītājs norādīja, ka tā versija, kas trešdien [23. maijā] izskatīta komisijas sēdē, vēl tiks skatīta, kad būs sagatavota galīgā priekšlikumu tabulas redakcija. Un līdz tam laikam visi argumenti tikšot uzklausīti un pieņemti.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...