Iesaki rakstu: 
Ieslodzījuma vietu pārvalde (IeVP) nesenajā paziņojumā norāda: "Ieslodzījuma vietu pārvalde informē, ka Rīgas Centrālcietumā nav konstatēti Covid-19 inficēšanās gadījumi. Līdz ar to karantīna Rīgas Centrālcietumā pārtraukta ar 2021. gada 6. februāri. Taču spēkā paliek iepriekš noteiktās Covid-19 izplatības ierobežošanas prasības, kas attiecas uz visām ieslodzījuma vietām.” Tomēr kārtējo reizi IeVP neliek vilties: kā tas ir pieņemts, runājot par un ap "cietumniekiem", ir taču jārada pilnīgas situācijas kontroles ilūzija.
Visupirms jānorāda, ka, protams, šī informācija nav un nevar būt patiesa. Rīgas Centrālcietuma 2. korpuss ir pilns ar Covid-19 slimniekiem. Ne tik sen Ilonas Spures (attēlā) vadītā IeVP paziņoja: "Ieslodzījuma vietu pārvalde informē, ka karantīna Jēkabpils cietumā pārtraukta ar 2021. gada 2. februāri." Tomēr pēc neilga laika tiek norādīts: "Sakarā ar Covid-19 infekcijas slimības izplatīšanās draudiem izdots rīkojums izsludināt karantīnu Jēkabpils cietumā no 2021. gada 10. februāra līdz 2021. gada 3. martam. Rīkojums ir saskaņots ar Veselības ministriju." Loğiski rodas jautājums - "kā"? Ja reiz nav slimo un pat atceļ karantīnu, tad kā pāri cietuma sētai tikuši šie slimie?!
Rīgas Centrālcietumā infekcijas izplatība norit gluži kā pēc plāna (!), - faktiski cietuma Uzraudzības daļas amatpersonas regulāri dara visu, lai infekcija veiksmīgi izplatītos. Piemēram, regulāri nevalkā mutes un deguna aizsegus vispār vai valkā tos, tikai negribīgi aizsedzot muti. Šīs pašas amatpersonas, strādājot ciešā kontaktā ar Covid-19 slimniekiem cietuma 2. korpusā, nevalkā virsvalkus, sejas vairogus/brilles, cimdus.
Iespējams, šiem pasākumiem atvēlētā nauda jau ir „ieguldīta” kur citur un tādēļ šīs amatpersonas vienkārši nav apgādātas ar epidemioloğiskās drošības aizsarglīdzekļiem. Katrā ziņā šāda amatpersonu rīcība ir vairāk nekā noziedzīga, jo tādējādi tiešā veidā tiek izplatīta ļoti bīstama infekcija.
Ievērojot to, ka kopš februāra sākuma gan cietuma administrācijai, gan IeVP ir norādīts uz konkrētiem amatpersonu pārkāpumiem un situācija netiek novērsta, uzskatāms, ka infekcijas izplatības veicināšana notiek apzināti.
Nevar neminēt arī konkrētu amatpersonu, kura, neskatoties ne uz kādiem likumiem un prasībām, klaji ignorē epidemioloğiskās drošības prasības. Cietuma Uzraudzības daļas darbinieks Vidvuds Rečs, gan strādājot ar Covid-19 slimiem ieslodzītajiem cietuma 2. korpusā, gan apmeklējot citus ieslodzītos, piemēram, veicot kratīšanas, atklāti atsakās lietot pat primitīvus aizsardzības līdzekļus - tādus kā mutes un deguna aizsegus.
Ilustrācijai var minēt šā gada 17. februāri, kad šī amatpersona kopā ar citām cietuma Uzraudzības daļas amatpersonām veica kratīšanu 3. korpusa 345. kamerā (kratīšana veikta koridorā) un tikai pēc aizrādījuma negribīgi uzlika mutes un deguna aizsegu. Tomēr kratīšanas gaitā aizsegu vairākkārt noņēma. Tas elementāri ir pārbaudāms cietuma videonovērošanas kamerās. Turklāt kratīšanas laikā cietuma Uzraudzības daļas amatpersonas neievēroja distancēšanās un pulcēšanās ierobežojumus.
Šāds prettiesiskas uzvedības modelis acīmredzot ir lipīgs, jo arī gan 18.02.2021, gan 19.02.2021 cietuma Drošības daļas amatpersonas pārvietojās pa cietuma teritoriju bez sejas maskām, tostarp saskarsmē ar ieslodzītajiem un, apmeklējot ieslodzītos cietuma 3. korpusa 17. postenī.
Bet diez vai Ieslodzījuma vietu pārvalde grib un spēj saskatīt šāda veida regulārus pārkāpumus. Ir taču jārada absolūtas situācijas kontroles ilūzija.
Lūdzu iesaistīties situācijas risināšanā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.