Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Divu Rīgas Centrālcietuma ieslodzīto rīcība, 24. jūlijā speciālajā "informācijas izsišanas" kamerā pārgriežot roku vēnas, ir bijusi nevis pašnāvības mēģinājums, bet vienkārša, ikdienišķa autoagresija, - šāds ir oficiālais Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadības skaidrojums.

Kā jau ziņots, pēc ziņām par kāda cietumnieka pašnāvību, kas notikusi, iespējams, Centrālcietuma darbinieku nolaidības dēļ, ir saņemta informācija par vēl diviem pašnāvības mēģinājumiem, kuri varētu būt saistīti ar cietuma Drošības daļas darbinieku rīcību.

Jau divas dienas pēc 22. jūlija vakarā notikušās Raivja L. pakāršanās beigt dzīvi pašnāvībā mēģinājuši vēl divi ieslodzītie, un viens no viņiem bijis 1982. gadā dzimušais Lauris J.

Viņš un vēl viens cietumnieks bijuši ievietoti speciālajā kamerā - tā sauktajā "preshātā" (press-hata) kur abi pārgriezuši roku vēnas. Šī kamera izveidota, lai tajā izvietotu ieslodzītos, no kuriem nepieciešamā informācija tiek "izsista" ar citu cietumnieku palīdzību.

"Jautājumā par diviem pašnāvības mēģinājumiem Rīgas CentrālcietumāPārvalde sniedz šādu precizējošu informāciju, ka šie gadījumi nav bijuši pašnāvības mēģinājumi, bet gan autoagresija," - šāds ir pašreizējais Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadības skaidrojums par notikušo.

Tiesa, psihologu skaidrojums par to, kas īsti ir autoagresija, liek šaubīties par pārvaldes vadības skaidrojuma objektivitāti:

"Dažādie cilvēku autoagresijas veidi to iesākuma posmā arī mēdz būt dziļi neapzināti. Kā liecina nosaukums – autoagresija ir cilvēka vēršanās pašam pret sevi.

Vienkāršojot šos būtībā ļoti sarežģītos cilvēka psihes funkcionēšanas mehānismus, varētu teikt, ka autoagresija ir cilvēkam pašam neveselīgi uzvedības veidi, kurus „lietojot”, viņš tiecas tikt galā ar savu neapzināto (apspiesto, neizprasto) vai nerealizēto spēku - to iztērējot pārāk daudz (tā mēģinot sevi nejust), vai arī mēģinot zemapziņā „noraktās” un neizprastās lietas apspiest sevī vēl dziļāk.

Ikviena autoagresija sakņojas dziļā neapzinātībā, tas ir – tā notiek neapzināti. Tā sakņojas sevis paša nepazīšanā un sevis paša dziļā nemīlestībā.

Pazīstamākie no autoagresijas veidiem ir pārstrādāšanās (darbaholisms) un hroniska neatpūšanās. Klasiska autoagresija sieviešu vidū ir pārēšanās vai - neveselīga ēšanas ierobežošana. Autoagresija ir arī ilgstoša un dziļāku jēgu nesaturoša „sērfošana” internetā, nesamērīgi lielas informācijas devas, kuras piedāvā dažādie masu mediji (TV, žurnāli, radio, sociālie tīkli utt.).

Pie autoagresijas veidiem pieder arī tādi atkarības veidi kā alkoholisms, nevadāma tieksme pēc uzbudinošām vielām un atkarība attiecībās. Arī depresija var būt viens no autoagresijas veidiem."

Pietiek pagaidām nav izdevies saņemt Tieslietu ministrijas komentāru par satraucošajām ziņām, kas pēdējā laikā pienāk no vairākiem Latvijas cietumiem. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Es negribu lekt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

FotoManā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai divas reizes, kad esmu vēlējusies, lai man būtu savs sabiedrisko attiecību konsultants, jo pati nezinu, kā vispareizāk būtu reaģēt publiski nepatīkamā situācijā. Abas šīs reizes ir saistītas ar Brīvdabas muzeju. Tā kā man nav ne konsultanta, ne citu kanālu, es atļaušos izmantot savu privāto Facebook kanālu un iespējami racionāli un vienkārši izskaidrot aktuālo situāciju no sava skatupunkta, jo jūtu, ka tagad tas ir nepieciešams.
Lasīt visu...