Iesniegums Kalnmeieram par valsts institūciju amatpersonu prettiesisku darbību vai bezdarbību OIK lietā
Inguna Sudraba, Saeimas deputāte15.03.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējā laikā sabiedriskajā telpā izskan ziņas, kas satur informāciju par iespējamu notikušu (un turpinātu) Ekonomikas ministrijas un ar to saistīto valsts institūciju amatpersonu darbību vai bezdarbību, kā rezultātā radīts būtisks kaitējums valsts varai vai pārvaldības kārtībai, kā arī ar likumu aizsargātām personas interesēm. Informācijas apjoms rada aizdomas par valsts un sabiedrības kopējo resursu prettiesisko izšķērdēšanu.
Valsts atbalsta nepamatota piešķiršana nozīmīgi skar elektroenerģijas patērētāju intereses. Vienlaikus tā būtiski ietekmē citu Latvijas ražošanas nozaru konkurētspēju un tādējādi rada negatīvu ietekmi uz valsts ekonomikas attīstību kopumā.
Ministru kabinets 2010. gada 16. martā pieņēma noteikumus Nr.262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenas noteikšanas kārtība" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 262) un 2009. gada 10. martā noteikumus Nr. 221 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 221). Ar šiem noteikumiem tika ieviesta valsts atbalsta programma.
Latvijas Republika, uzsākot pasākumu īstenošanu, 2007. gadā. ir piešķīrusi atbalsta pasākumam likumīgo spēku pirms Eiropas Komisijas gala lēmuma pieņemšanas (gala lēmums pieņemts 2017. gada 24. aprīlī), tādējādi ir pārkāpts Līguma par Eiropas Savienības 108. panta 3. punkts.
Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas pastāvīgo judikatūru atbalsta pasākums, kas īstenots, neievērojot Līguma par Eiropas Savienības 10$. nama 3. punktā paredzētos pienākumus ir nelikumīgs [skat., piemēram, spriedumus Eiropas Savienības tiesas lietās - Nr. C-354/90 (17. punkts), Nr. C-276/04 (30. punkts). Nr. C-672/13 (76.. 77. punkts)). Ievērojot ES prasības, kā arī Komercdarbības atbalsta kontroles likumu, šādos gadījumos atbildīgajām institūcijām un amatpersonām ir jāveic pasākumi nelikumīgi sniegta atbalsta “atgūšanai" (ne vienmēr tā ir izmaksu atprasīšana, bet mehānismi ir dažādi).
Ievērojot Eiropas Komisijas konstatēto Eiropas Savienības normatīvā regulējuma pārkāpumu no Latvijas valsts puses, kā arī ņemot vērā Latvijas Republikas tiesību aktus (likumus, MK noteikumus Nr. 221 un Nr. 262, ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmu saistītos administratīvos aklus), pamatojoties uz Prokuratūras likuma 2. panta 6. punktu un 21. pantu
lūdzu:
1. Pārbaudīt informāciju par valsts institūciju pārstāvju rīcības acīmredzamu neatbilstību normatīvajam regulējumam, lai noskaidrotu, vai šādu valsts institūciju pārstāvju rīcībā nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, un sniegt atbildi par rezultātiem.
2. Noskaidrot, vai valsts institūciju pārstāvji, izdodot normatīvo aktu jēgai un mērķim neatbilstošus administratīvos aktus un nenodrošinot atbilstošu kontroli pār OIK sistēmas darbību, iespējams, rīkojoties izteikti ražotāju interesēs, nav izdarījuši noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma XXIV nodaļā “Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā".
3. Vērsties tiesā ar mērķi atjaunot likumību, proti, regresa kārtībā piedzīt no amatpersonām pilnu zaudējuma atlīdzinājumu.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
