Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Iesniegums par iebildumiem atvieglotu nosacījumu pieņemšanai viestrādnieku uzņemšanai Latvijā

Iesniegumu aicināts parakstīt ikviens Latvijas iedzīvotājs
03.12.2019.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2018. gada laikā un 2019.gada sākumā Ārvalstu investoru padome Latvijā (turpmāk tekstā FICL), Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (turpmāk tekstā LBP), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk tekstā LTRK) un citas organizācijas ir norādījušas uz viņu vajadzību atvieglot nosacījumus 3. valstu darbaspēka uzņemšanai Latvijā, attiecīgi izveidojot un lobējot vairākus MK noteikumu projektus:

MK 2014.gada 28.janvāra noteikumu Nr.55 grozījumu projekts[1] "Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu", paredzot Līdz 10 darba dienām (30 dienu vietā)[2] saīsināt brīvas darba vietas pieteikšanas minimālo termiņu, ja darba devējs vēlas uzaicināt nodarbinātos no trešajām valstīm. Paredzēt tiesības nodarbināt ārzemniekus uz ilgtermiņa vīzas pamata. Atcelt prasību publicēt brīvu darba vietu gadījumos, ja ārzemnieks, kuru paredzēts nodarbināt, jau divus gadus bijis nodarbināts Latvijas Republikā.[3]

MK 2010.gada 21.jūnija noteikumu Nr.552 grozījumu projekts[4] “Ielūgumu apstiprināšanas un uzaicinājumu noformēšanas kārtība” Pilngadīgs ārzemnieks, kuram ir patstāvīgā uzturēšanas atļauja valstī var uzaicināt jebkuru (pašreiz tikai radiniekus) iebraukt un uzturēties Latvijā.[5]

Uzaicinot ārzemnieku nodarbināšanas nolūkā, atbrīvot no prasības iesniegt izglītību un pieredzi apliecinošus dokumentus ārzemniekiem, kuri tiktu nodarbināti “Vienkāršā Profesijā” (mazkvalificēti darbi).[6] 

Padziļinātās sadarbības programmas zelta vai sudraba līmeņa dalībnieks (uzņēmums) NEiesniedz uz uzņēmuma līgumu nodarbinātā ārzemnieka izglītību vai pieredzi apliecinošu dokumentu, citu valstu nodokļu nomaksas izziņas, darbības licences (atļaujas) kopijas.[7]

2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.564 “Uzturēšanās atļauju noteikumi”[8] Dot iespēju ārzemniekiem dokumentus uzturēšanās atļaujas reģistrēšanai iesniegt elektroniski, lai arī lielakajai daļai ārzemnieku nav Latvijā atzīts un pārbaudāms elektorniskais paraksts.[9] 

Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka uzaicinātajam viesstrādniekam un viņu sievām, bērniem būtu iespējams iesniegt dokumentus uzturešanās atļaujas pieprasīšanai BEZ esošas vīzas.[10] Pieļaut ārzemnieka kvalifikāciju un pieredzi apliecinošos dokumentus iesniegt nesniedzot tulkojumu latviešu valodā.[11] Paredzēt iespēju neiesniegt kvalifikāciju vai pieredzi apliecinošus dokumentus ārzemniekam, kas tiek uzaicināts nodarbinātībai “Vienkāršā profesijā” (mazkvalificēts darbaspēks).[12] 

Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam neiesniedz ziņas par ārzemnieka - uzņēmumu līguma slēdzēja nodokļu nomaksa stāvokli reģistrācijas valstī.[13]

Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieks (uzaicinātājs) neiesniedz licences (atļaujas) kopiju, ja tāda nepieciešama un PMLP lēmumu par ārzemnieka izsaukumu pieņem paātrināt, 2 dienu laikā[14]

Šāda veida imigrāciju koriģējošie MK noteikumi tiek izveidoti, lai Latvijā ievestu mazkvalificētu lēto darbaspēku, kuram nebūtu nepieciešamības apgūt valsts valodu, tādējādi aizpildot robu, kas radies emigrējot Latvijas pamatiedzīvotājiem, sakarā ar zemo atalgojumu. Atbrīvojot īpašas sadarbības darba devējus no pienākuma iesniegt uzaicināmā ārzemnieka kvalifikācijas un izglītības dokumentus rada bīstamu precedentu dažādām mahinācijām un mazkvalificēta darbaspēka, kas nerunā un kam nav vajadzības mācīties latviešu valodu, ievešanai.

Es arī atbalstu un piekrītu Ministru prezidenta A.K. Kariņa 22.07.2019 paustajam viedoklim, ka nav jāieved lētais darbaspēks.[15] 

Pamatojam savu nostāju ar faktu, ka iepriekšminēto MK noteikumu grozījumu iniciatori  galvenokārt ir svešas naudas interešu lobētāji Latvijā (FICIL) vai vietējo lielo uzņēmumu (bieži ar ārvalstu kapitālu) lobiji (LTRK un LBP), kuru biedrībās ir tikai komerciālas juridiskās personas (firmas), kuru VIENĪGAIS mērķis ir pelnīt vairāk, neinteresējoties un nerūpējoties par Latvijas pamatiedzīvotāju vēlmi dzīvot pārtikušā, mierīgā un saticīgā valstī bez iekšējiem un ārējiem konfliktiem.  

Ļoti satraucoši ir tiesību piešķiršana ārzemniekiem, kam ir uzturēšanās atļauja, uzaicināt uz Latviju netikai (kā līdz šim) savus radiniekus, bet jebkuru, tādējādi ielaižot 3. valstu cilvēkus ar nezināmiem un valsts iedzīvotājiem nevajadzīgiem mērķiem, kuri nu var pārvietoties pa visu Šengenas teritoriju. Šie drošības riski NAV minēti nevienā no likumprojektu anotācijām[16]!

Latvijas Republikas Satversmes preambulā ir teikts:

“Latvijas valsts ir izveidota, (..), lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.” 

Tātad Latvija nav ekonomiskais poligons ārvalstu investoru peļņas kāres apmierināšanai ievedot latviski nerunājošus migrantus. Latvijas valsts pamatuzdevums ir sargāt un gādāt par latviešu nācijas labklājību un pārticību, nevis uzklausīt svešas naudas lobijus.

Jebkādu ārzemnieku ilgtermiņa uzņemšana ceļ īres cenas, mazina latviešu valodas pozīciju sabiedrībā un ilgākā laikā izmaina nacionālo sastāvu. Neviens no šiem riskiem NAV uzskaitīts likumprojektu anotācijās!

Darbinieku trūkumu var kompensēt ieguldot modernajās tehnoloģijās tādējādi paaugstinot darba ražīgumu, kas, protams, ir grūtāk, bet veicina ilgtspējīgu ekonomiku, stabilu un drošu valsti. Izvēršot pastiprinātu dzimstības paaugstināšanas politiku jaunu darbaspēku mēs iegūtu jau pēc aptuveni 20 gadiem, kas ir normāls valstiska mēroga investīciju projekta ilgums.

Lai novērstu nodokļu nemaksāšanu par tiem viesstrādniekiem, kuri Latvijā strādā komandējumā no Polijas vai Lietuvas ir jāsvītro pašreizējo  MK 2014. gada 28. janvāra noteikumu nr. 55  punkts 9.2.3. , par ko šajos grozījumu projektos nav ne miņas.

“9.2.3 nodarbināts kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā, un darba devējs viņu norīko darbā pakalpojumu sniegšanai Latvijā;”

Pretējā gadījumā visi viesstrādnieku ievešanas atvieglojumi tāpat nenesīs papildus nodokļu ieņemumumus, komandējumus no Polijas ir/būs lētāk, jo nodokļus tur nemaksā, bet Latvijā tas būs jādara.

No MK noteikumu nr. 55 grozījumu projekta nav atbalstāms neviens punkts

Atbalstāmie punkti no VSS-483 TA-1448 MK noteikumu Nr. 552 grozījumu projekta un iemesls:

3. punkts – Uzaicinātājs iesniedz līgumu ar piesaistīto pētnieku un norāda darbu beigu datumu;

4. punkts – Uzaicinātājs ar parakstu apliecina uzaicināmo iztikas un finanšu līdzekļu pietiekamību;

5. punkts – Papildus uzaicinātāja kontaktinformācija;

7. punkts – Norādāms paredzamais nodarbināšanas ilgums;

9. punkts – Norādāms ārzemnieka studiju beigu termiņš;

Atbalstāmie punkti no VSS-482 TA-1449 MK noteikumu Nr. 564 grozījumu projekta un iemesls:

6.  16.3.¹ 1. apakšpunkts izteikts saprotamāk;

11.  PMLP iegūst tiesības pieprasīt atzinumu par ārzemnieka uzņēmuma iesniegumā norādīto aktivitāšu atbilstību Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumam;

12. - Nodokļu nomaksa pilnā apmērā no paziņotās viesstrādnieka algas;

13. - Iespēja PMLP pārbaudīt ārzemnieku dibināto firmu uzņēmējdarbības norisi atbilstoši iesniegtajiem dokumentiem;

14.  -Nodokļu nomaksa pilnā apmērāno paziņotās viesstrādnieka algas;

Paldies par viedokļa uzklausīšanu.


[1] http://tap.mk.gov.lv/doc/2019_11/IEMNot_170719.1447.docx

[2] VSS-484 TA-1447 MK 2014. gada 28. Janvāra noteikumu nr. 55. grozījumu projekta 2. punkts

[3] VSS-484 TA-1447 MK 2014. gada 28. Janvāra noteikumu nr. 55. grozījumu projekta 6. punkts

[4] http://tap.mk.gov.lv/doc/2019_11/IEMNot_041119.1448.docx

[5] VSS-483 TA-1448 MK 2010. gada 21. jūnija noteikumu nr. 552. grozījumu projekta 1. un 2. punkts

[6] VSS-483 TA-1448 MK 2010. gada 21. jūnija noteikumu nr. 552. grozījumu projekta 6. punkts

[7]  VSS-483 TA-1448 MK 2010. gada 21. jūnija noteikumu nr. 552. grozījumu projekta 8. punkts

[8]  http://tap.mk.gov.lv/doc/2019_11/IEMNot_041119.1448.docx

[9]  VSS-482 TA-1449 MK 2010. gada 21. jūnija noteikumu nr. 564. grozījumu projekta 1. punkts

[10] VSS-482 TA-1449 MK 2010. gada 21. jūnija noteikumu nr. 564. grozījumu projekta 3. un 4. punkts

[11] VSS-482 TA-1449 MK 2010. gada 21. jūnija noteikumu nr. 564. grozījumu projekta 5. punkts

[12] VSS-482 TA-1449 MK 2010. gada 21. jūnija noteikumu nr. 564. grozījumu projekta 7. punkts

[13] VSS-482 TA-1449 MK 2010. gada 21. jūnija noteikumu nr. 564. grozījumu projekta 8. punkts

[14] VSS-482 TA-1449 MK 2010. gada 21. jūnija noteikumu nr. 564. grozījumu projekta 9. un 10. punkts

[15] www.tvnet.lv/6713566/premjers-latvija-nav-javeicina-mazkvalificeta-darbaspeka-iebrauksana

[16] http://tap.mk.gov.lv/doc/2019_11/IEMAnot_170719.1447.docx

http://tap.mk.gov.lv/doc/2019_11/IEMAnot_041119.1448.docx

http://tap.mk.gov.lv/doc/2019_11/IEMAnot_041119.1449.docx

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...