Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts prezidenta kancelejā pašlaik strādā vismaz cilvēki, kuri okupācijas varas gados ir bijuši aktīvi padomju sistēmas kolaboranti, - bijušais padomju tiesnesis un Romualda Vonsoviča „kolēģis”, tagadējais kancelejas vadītājs Andris Teikmanis un Heraldikas komisijas priekšēdētāja vietniece administratīvajos jautājumos Ramona Umblija, par kuras kā „iztapīgas komunistes” aktivitātēm publiski ir vēstījis bijušais politiķis Andris Pauls-Pāvuls, kā arī Sarmīte Ēlerte, par kuru pēcāk tika apgalvots, ka viņa PSKP "pēdējā brīdī" iestājusies, lai "grautu to no iekšienes". Pietiek šodien publicē Lato Lapsas iesniegumu prezidenta kancelejai, kam tiek jautāts – vai šie un, iespējams, vēl citi kancelejā strādājošie bijušie padomju varas kolaboranti ir atbilstoši Egila Levita norādēm savu nodarījumu atzinuši, nožēlojuši un izpirkuši?

Bijušais ES tiesas tiesnesis, tagadējais valsts prezidents Egils Levits jau 2014. gadā ir publiski apliecinājis:

„Es gribētu vispirms kā izejas punktu konstatēt demokrātisko sabiedrību. Demokrātiskā sabiedrība ir tā, kas nosaka. Demokrātija nav kaut kas tāds - tikai procesuāla iekārta, bet tā ir arī saturiska iekārta. Demokrātija balstās uz noteiktām vērtībām. Un par šīm vērtībām cilvēkiem, kas dzīvo demokrātiskā sabiedrībā, ir jāiestājas. Jo citādi demokrātija nevar funkcionēt.

Pretējais modelis ir netaisnības valsts, un tos mūsdienu vēsturē reprezentē galvenokārt divi totalitārie režīmi, bet ir arī virkne citu režīmu, kas varbūt nav tik agresīvi bijuši kā šie divi – padomju un vācu totalitārie režīmi. Irākas, Kambodžas, bet kas tomēr pēc sava satura radikāli atšķiras no demokrātiskas sabiedrības. Un, demokrātiskās kategorijās domājot, tiek kvalificēti kā netaisnības režīmi. Un šis ir konteksts, kurā mēs varam runāt par kolaborāciju un kolaboracionismu.

Kolaboracionisms tādā nozīmē ir rīcība, izturēšanās, cilvēka sadarbošanās ar šo režīmu. Un proti - aktīva sadarbošanās ar attiecīgo režīmu. Latvijā šie netaisnības režīmi nebija pašmāju režīmi, bet tie ir saistīti ar okupāciju. Tos atnesa uz Latviju okupācijas varas. Un tādēļ Latvijas kontekstā atšķirībā no dažiem citiem kontekstiem, piemēram, Irāku vai Kambodžu, Latvijā kolaboracionisms ir okupācijas sekas. Ja nebūtu bijis okupācijas, mēs šodien nerunātu par kolaboracionismu. Tā kā primārais ir okupācijas, un sekundārais ir kolaboracionisms. Ir iedzīvotāju attieksme pret šiem diviem okupācijas režīmiem.

Tagad, protams, šie okupācijas režīmi un šie netaisnības režīmi, kas ir Latvijas gadījumā viens un tas pats, ir jau pagājuši, likvidēti, un varētu rasties jautājums, kādēļ mums ir šodien par to jārunā.

Un ir trīs galvenie iemesli, kādēļ par to ir jārunā. Pirmais ir tas, ka gan indivīds, gan kolektīvs – sabiedrība vai valsts – nevar pareizi izvērtēt tagadni, ja tas nav izvērtējis savu pagātni. Tas attiecas uz katru indivīdu, bet tas vēl jo vairāk attiecas uz kolektīvu veidojumu kā valsts un sabiedrība. Tā kā – ja mēs šodien esam demokrātiska valsts, un mēs zinām, ka pirms šīs demokrātiskās Latvijas valsts mūsu valsts teritorijā pastāvēja netaisnības režīms, tad mums ir jāieņem noteikta nostāja pret šo režīmu. Un tādēļ mums tas ir jāiepazīst – kā tas funkcionēja, kāds tas bija, kādas bija iedzīvotāju nostājas, un jāizvērtē no politiskā, morālā un juridiskā viedokļa.

Otrs iemesls ir tas, ka tieši demokrātija nav, kā saka, dabiska, demokrātija ir veidota sabiedrības veidota demokrātiska valsts, kas kardināli atšķiras no visiem citiem sabiedrības modeļiem. Lai šo atšķirību padarītu skaidrāku, lai apzinātos demokrātiskās vērtības, ir jāredz arī tas, kas nav demokrātiskas vērtības un kā funkcionē tie režīmi, kas balstās uz totalitārām idejām, netaisnības idejām.

Treškārt, tas ir nepieciešams taisnīguma dēļ. Taisnīgums ir pārlaicīga ideja, kas darbojas visās sabiedrībās, bet jo sevišķi demokrātiskā sabiedrībā. Un taisnīgums ir izjūta, ko izjūt katrs, jo – mēs par to nerunāsim, par to nevajag runāt, bet taisnīgums raujas uz āru pats no sevis. Un, ja to mākslīgi apspiež, taisnīguma ideju, tādā gadījumā tas izpaužas dažādos veidos, tiešā un netiešā. Labā ziņa attiecībā uz taisnīgumu – taisnīguma ideju nav iespējams izskaust. Un tādēļ taisnīgums prasa šī režīma izvērtēšanu un ar to saistīto kolaboracionisma izvērtēšanu.

Šie ir trīs iemesli, kādēļ ir nepieciešams izvērtēt totalitāro pagātni.

Var jautāt – vai tas nav par vēlu? Nē, tas noteikti nav par vēlu. Un iespējams, ka ir pat nepieciešams zināms laiks, lai ar zināmu laika atstatumu varētu labāk saskatīt šī vai šo režīmu būtību. Un mēs redzam, ka arī citās valstīs, kur ir līdzīgas problēmas, faktiskā, īstā, dziļā diskusija sākās tikai pēc vienas paaudzes. Tā it sevišķi Vācijā pēc Otrā pasaules kara. Tikai sešdesmito gadu vidū jaunā paaudze sāka jautāt saviem vecākiem, ko jūs darījāt šajā režīmā. Un tad pamazām tika sākts risināt šis jautājums. Arī Spānijā, interesanti, ka tagad, ilgāku laiku pēc Franko režīma beigām, tikai sāk un jau diezgan dziļi sākts risināt šis kolaboracionisma jautājums.

Es teicu, ka Latvijā kolaboracionisms tika atnests kopā ar okupāciju. Spānija ir cits piemērs. Spānijā nebija okupācija. Tas bija kolaboracionisms dēļ netaisnīga režīma.

Tas nav par vēlu. Mēs esam tikai procesa pašā sākumā. Un būtu jēdzīgi un svarīgi šo procesu pareizi ievirzīt un sakarīgi un pietiekoši dziļi nonākt pie secinājumiem.

Kādi ir pagātnes netaisnības režīmu izvērtējuma virzieni? Un tie ir vairāki. Un tie notiek paralēli. Un tiem jānotiek paralēli.

Pirmais ir vēsturiskās patiesības atklāšana. Tas ir visbūtiskākais un vissvarīgākais visiem iedzīvotājiem. Arī tie, kas ir dzimuši un auguši pēc šī režīma, ir jāzina vēsturiskā patiesība. Tas ir visplašākais mērķis.

Tad ir juridiskā izvērtēšana. Juridiskā izvērtēšana ir saistīta ar zināmām problēmām, un tā ir parasti daudz ierobežotāka nekā šī politiskā izvērtēšana, vēsturiskās patiesības atklāšana. Tādēļ, ka juridiskā izmeklēšana koncentrējas uz samērā nelielu personu loku, un arī krimināltiesību instrumenti nav tik visaptveroši, lai juridiski šo jautājumu vispārēji atrisinātu. Teiksim, juridiskā izvērtēšana ir ļoti svarīga sastāvdaļa, Latvijā ir daļēji, bet ļoti minimāli notikusi, bet tā nav vienīgā.

Es teiktu, ka svarīgākā ir šīs vēsturiskās patiesības atklāšana un attiecīgo secinājumu izdarīšana priekš sevis šodien. Nevis tā vienkārši, kas toreiz ir bijis, bet no tā ir jāizdara secinājumi savai rīcībai, savai politiskajai attieksmei pret Latvijas valsti, pret attiecīgām personām, pret attiecīgām partijām. Un tas ir faktiski pats, pats galvenais. Lēmumu izdarīšana attiecībā uz sevi, uz savu rīcību tagad un nākotnē.

Tātad es teicu – tas ir galvenais. Vēsturiskā patiesība, otrs – juridiskā izmeklēšana, noziedznieku sodīšana.

Trešais, kas pie mums, es teiktu, lielā  mērā, cik tas ir iespējams, tas ir izdarīts, ir netaisnības režīma upuru reabilitācija un kompensācijas piešķiršana. Šeit gan man jāsaka viena lieta. Protams, mēs varam kompensēt šiem upuriem zināmā veidā netaisnību, kas pret viņiem ir nodarīta. Un tur man jāsaka divi punkti. Viens ir tas, ka to dara brīvā, neatkarīgā Latvijas valsts, kura nav vainīga pie šiem nodarījumiem. To mēs darām tādēļ, ka tā ir solidaritāte pret saviem pilsoņiem, saviem tautiešiem. Tā ir latviešu solidaritātes izpausme. Tas ir ļoti būtiski. Tas lielā mērā arī ir darīts.

Bet ir viena lieta, ko tu nevari kompensēt. Faktiski tu nevari kompensēt pazaudēto dzīvi, jo liela daļa cilvēku, kas attiecas uz kolaborantu režīmu, nodzīvoja savu dzīvi, arī bieži nesagaidot Latvijas valsts atjaunošanu vai arī sagaidot to, un nonāca tādā situācijā, ka to vairs nav iespējams kompensēt. Mēs varam vienīgi respektēt to, un tas ir ļoti būtiski, ka tiek izrādīts respekts, un jebkādas necieņas izrādīšana upuriem ir augstākā mērā neētiska, amorāla, bet mums jāapzinās, ka tas īsti nav iespējams un vienīgi respekts varētu kaut cik daļēji to uztvert.

Un ceturtais virziens ir publisko amatpersonu vētīšana. Tas mums daļēji arī ir noticis, bet arī tādā nepilnīgā veidā, un jautājums, vai šodienas Latvijas valsts reprezentanti var būt tie, kas kolaborēja diezgan augstos amatos ar iepriekšējiem netaisnības režīmiem. Mums par to arī ir likumdošana.

Ja es apskatos, cik tālu Latvija ir tikusi ar šo pagātnes izvērtēšanu, tad es teiktu, ka tas daļēji noticis, bet ļoti nepilnīgi. Šai ziņā Latvija, es teiktu, kaut kur uz 20 Austrumeiropas valstu fona atrodas kaut kur pa vidu. Ne priekšgalā, bet arī nav iepakaļus citām valstīm. Ir tādas valstis, kas nebūt nav tikušas tik tālu. Ir dažas valstis, kur bijušie drošības orgānu darbinieki ir valsts vadītāji. Es teiktu, tā kā Latvija ir pa vidu, viskonsekventāk šo jautājumu ir risinājusi Vācija. Un to jau pēc Otrā pasaules kara attiecībā uz nacistisko režīmu un pēc tam Austrumvācijā attiecībā uz komunistisko režīmu. Tur tiešām šis jautājums ir samērā labi atrisināts, bet visas pārējās valstis ir iepakaļus un Latvija arī. Latvija ir, es teiktu, kaut kur pa vidu šajā pagātnes izvērtēšanas jautājumā.

Es tagad tikai nobeidzot gribētu pieskarties jautājumam par izlīgumu. Izlīgums, es teiktu, bieži pat pieprasīts, ka par to vairs nevajadzētu runāt, ir tik daudz laiks pagājis, vajadzētu izlīgt. Ja mēs sāktu šos jautājumus risināt, tad viens latvietis apēstu otru latvieti. Briesmu lietas. Es jau pašā sākumā teicu, diemžēl nevar un nekad arī nevarēs izvairīties, un manis pēc arī cilvēki pēc divām un trim paaudzēm vaicās, kā tas ir noticis, jo tas ir tik radikāli pretējs demokrātiskām vērtībām, ka tas izraisa automātiski jautājumu - un kā tu pret to attiecies. Tā ka no tā izvairīties nevajag. Tas ir pamatfakts.

Un attiecībā uz izlīgumu es teiktu, ka izlīgums ir iespējams tikai tad, ja tiek ievērotas sešas pakāpes. Un tieši tādā secībā, kādā es tās mēģināšu tagad nosaukt.

Pati pirmā pakāpe ir patiesības noskaidrošana. Un tāpēc es jau teicu, ka patiesības noskaidrošana ir galvenais mērķis pagātnes pārvarēšanai. Bez tā, ka tiek noskaidrota patiesība, izlīgums nav iespējams. Un tie cilvēki, kuri bija tuvu režīmam, tiem aktīvi jāpalīdz noskaidrot šo patiesību. Nevis jāslēpj, bet tieši otrādi – aktīvi jāpalīdz. Tātad patiesības noskaidrošana.

Otrs… es tagad … mēs vēlāk runāsim, kā tieši definēt kolaboracionismu. Otrais ir tas, ka tiem, kas tiek uzskatāmi par kolaboracionistiem, tiem ir šis nodarījums jāatzīst. Viņiem ir skaidri jāsaka – jā, es kolaborēju ar šo netaisnības režīmu. Nevis izlocīties. Tātad – ir jāatzīst.

Trešais ir šī nodarījuma nožēlošana. Viņiem ne tikai jāatzīst. Tā neitrāli atzīt, jā es kolaborēju. Bet arī viņam tas ir jānožēlo. Nožēlošana, ka tas bija slikti.

Ceturtais ir nodarījuma izpirkšana ar kādu konkrētu rīcību. Tātad ir jāizpērk šis nodarījums. Tas nozīmē, ka nevar tikai vārdiski nožēlot, bet arī ar savu politisko rīcību, aktīvi iestājoties par okupācijas seku likvidēšanu vai citādā veidā stiprinot šo valsti, ir jāizpērk šis nodarījums. Un šie punkti ir jāizpilda tiem, kurus var uzskatīt par kolaboracionistiem.

Un tad nāk piektais punkts – piedošana. Un piedošanu nevar prasīt, piedošana ir jādara tiem, kas ir cietuši no kolaboracionisma. Un pilnīgi nepareizi ir, kā mēs redzam šad un tad, šie cilvēki saka, ka tā tas toreiz ir bijis, bija tādi laiki. Nē. Nē, tā nebija. Es arī paskaidrošu, kāpēc.

Tātad piedošana. Un tikai tad, kad tie, kas ir cietušie, ir piedevuši, tikai tad kā sestais un beidzamais punkts šajā izlīguma procesā var būt šis izlīgums. Un tieši šādā secībā. Neviens punkts nedrīkst tik izlaists. Tas ir ceļš, kuram mēs vēl esam ļoti, ļoti tāli.

Mums varbūt vajadzētu tieši definēt, kā var definēt kolaboracionismu.

Man jāsaka, ka padomju režīms ir ļoti labi dokumentējis kolaboracionismu. Proti, tie, kas… jo šī sistēma bija birokrātiska sistēma, katrs kolaboracisnists kļuva uzskaitīts. Un lielā robežšķirtne starp tiem, kas bija kolaboracinisti… un tad es teikšu, ka kolaboracionists nav tas pats, kas ir kolaboracionists. Ir dažādas ēnu pakāpes.

Vispirms šķirtne – kolaboracionists pa labi, tie, kas cieš no kolaboracionistiem, pa kreisi. Un es teikšu tā – 93% Latvijas iedzīvotāju nepiedalījās kolaboracionismā, un 7% piedalījās. Kā to var redzēt? Tie ir komunistiskās partijas biedri. Komunistiskā partija ir tā robežšķirtne, tā ir formālā robežšķirtne šim režīmam, kas nostājās režīma pusē. Grāvis starp tautu un okupācijas režīmu.

Tie, kas ir vienā grāvja pusē, ir šie 7% no iedzīvotājiem, 93% stāvēja ārpusē. Tā ka šai ziņā šis režīms ir atstājis ļoti skaidru robežšķirtni. Bet visi tie, kas stāvēja otrā pusē, nevis tautas pusē, bet šo 7% pusē… Starp latviešiem tie bija 5%, un starp Latvijā dzīvojošiem krieviem – 10%. Jo starp krieviem bija daudz lielāks komunistu procents nekā starp latviešiem. No visiem latviešiem 5% bija partijas biedri.

Starp tiem arī ir dažādas… to nevar tā uzreiz redzēt – pavisam melni. Ir dažādas pakāpes. Visvieglākā pakāpe bija vienkāršie konfromisti, un daudzi amati un daudzas profesijas varēja izpildīt formāli tikai tad, ja biji partijas biedrs. Un es teiktu, ka šie konformisti …. Konformistu nodarījums ir diezgan neliels. Bet viņi vienkārši sava karjerisma dēļ pārgāja šī okupācijas režīma pusē. Tā ir tāda garīga pāriešana. Un tas prasīja zināmu, es teiktu, sevis pārvarēšanu vai savas sirdsapziņas apklusināšanu. Tajā ziņā, ka tev bija jāsaka, labi, lai kļūtu par slimnīcas vadītāju, lai es būtu par skolas direktoru, man vajag būt partijas biedram. Es jau, būdams skolas direktora amatā, neko sliktu nedarīšu. Bet tomēr tas ir viens tāds zināms solis, ka ir jāapklusina sava sirdsapziņa vai viņa jānobīda kaut kā malā.

Patiešām, es domāju, ka lielu ļaunumu šie cilvēki arī nav nodarījuši. Tas ir drīzāk jautājums par to, kā viņi ar to apgājās. Tā ka es teiktu – no šiem cilvēkiem, no šiem 7% vai no šiem 5% latviešiem lielākā daļa piederēja pie šī konformisma. Tīri psiholoģiski ir saprotams, toreiz cilvēki jau arī neapzinājās, cik drīz šis režīms beigsies. Un priekš daudziem tas nebeidzās drīz. Viņi visi nodzīvoja šajā režīmā. Un arī nomira šajā režīmā. Jautājums apsvērt savas personiskās intereses pret šo sabiedrības, valsts interesi. Un es teiktu, ka lielākā daļa piederēja pie šīs kategorijas.

Tad ir cita kategorija. Kolaboracionisti, tie, kas jau ieņēma valsts amatus. Un šeit jau man jāsaka - ar sirdsapziņas apklusināšanu vien nepietiek, jo pat, ja tā sirdsapziņa apklusināta…. Lielai daļai sirdsapziņa arī apklusa. Es domāju, ka tie tik tālu iesaistījās šajā netaisnības režīmā, ka tur jau ir arī individuāla vaina. Un tie ir visi tie amati, kas tiešām bija saistīti ar varas pozīcijām, cilvēku kontrolēšanu, arī stukači, kas, būdami vai arī nebūdami partijas biedri, kā sakot, piedalījās šajā uzraudzības mehānismā. Tie ir tie, kas arī lielā mērā… uz kā režīms balstījās. Jo nevar būt, ka viens Staļins, viens Brežņevs viens pats kontrolēja visu valsti. Viņam jau vajadzēja cilvēkus. Un tie bija tie cilvēki. Tie cilvēki, kuriem ir varas pozīcijas. Tie bija šie kolaboracionisti. Un tie bija zināms procents. To mēs varam zināt no zināmas pakāpes, valsts pozīcijas… Tie arī ir šādā veidā piedalījušies šī režīma īstenošanā. Varbūt skolas direktors, būdams konformists, daudz, daudz minimālākā veidā.

Dažreiz tiek mēģināts teikt, ka mēs visi kolaborējām. Mēs jau dzīvojām šeit. Kaut kādā mērā piedalījāmies. Šeit jāsaka skaidri un gaiši – nē. Bija tautas lielākā daļa, lielais vairums, es teiktu, kurai saglabājās veselīga attieksme, kuri teica, būs varbūt man zināms labums, ja es iestāšos partijā, bet man tas ir grūti - pāriet šo soli. Un interesanti arī tas, ka bija pat īpašas grupas, sabiedrības daļas, kur latvieši ļoti maz piedalījās. Piemēram, armijā. Ļoti maz cilvēku, kas ir okupācijas armijas virsnieki – latvieši. Daudz reiz mazāks procents nekā latviešu Padomju Savienībā… Es teiktu - tāda dabiska politiska inteliģence. Tur bija tāda ļoti īpaša politiska izsvēršana. Politiska inteliģence iet okupācijas armijā, tas jau latvietim bija kaut kas daudz. Un ko lielākā daļa, kā sakot, negribēja darīt. Tāpat arī citos, piemēram, drošības dienestā, milicijā un utt. Latviešu procents bija krietni mazāks nekā to procents iedzīvotāju vidū.

Vēl varētu minēt, ka ir dažādas komunistu grupas. Un divas grupas minēt ekstra. Viens ir tā sauktie nacionālkomunisti 50. gadu otrā pusē, kuri ir vērtējami īpaši. Jo šie cilvēki jau tūlīt tika nostumti malā pēc okupācijas. Kas bija varbūt ideālie komunisti Latvijas laikā. Gribēja īstenot kaut kādu labāku sabiedrību. Bet lielā mērā tomēr piedalījās tiešajā staļinisma laika darbībā. Viens piemērs ir Vilis Lācis. Tāpat arī Berklavs, kurš finālā skaidri apzinājās, ka viņš ir viens no retajiem, kurš arī tieši savu vainu ir atzinis. Un arī sevi izvērtējis. Tiešām ir reti, kurš ir sevi izvērtējis. Viņi mēģināja apturēt Latvijas rusifikāciju. Tas bija viņu galvenais mērķis.

Šī grupa ir vērtējama īpaši, neraugoties uz to, ka viņi nāca tieši no valsts pozīcijas.

Tāpat īpaši vērtējami ir arī tie, kuri tā saucamās pārbūves laikā iestājas tieši komunistiskajā partijā nolūkā graut šo partiju no iekšpuses. Jo toreiz šī partija bija tā, kuras rokās atradās visi varas instrumenti. Un, ja tur šie cilvēki nepildītu, teiksim, pārorientētu šīs partijas darbību, līdz ar to šim centram tika atņemts instruments, kā tas varētu darboties. Un tiešām bija 88. un 89.gadā, daudzi cilvēki teica – tagad mums jāstājas partijā, lai šo partiju galīgi piebeigtu no iekšpuses. Un es teiktu, ka tā bija pilnīgi cita motivācija iestāties partijā. Tā nebija tā motivācija, koes minēju, kas konformistiem 60. un 70.gados. Tā bija cita motivācija. Tādēļ šie gadījumi jāvērtē īpaši.

Protams, bija arī kolaboracionisti starp tiem, kuri nebija formāli partijā. Tie ir retāki izņēmuma gadījumi. Bija arī tādi cilvēki, kuri nebija partijā, bet bija varbūt pat atbalstījuši pretestībniekus. Bet tie ir izņēmuma gadījumi. Tā ka ir arī tādi cilvēki, kuri dažādos savas dzīves posmos ir, kā sakot, aktīvi kolaborējuši un pēc tam, kā sakot, aktīvi devuši savu pienesumu Latvijas valsts atjaunošanai. Tā ka šis kolaborācijas jautājums ir diezgan komplekss, ir jāskata varbūt pietiekoši precīzi, bet es teiktu, izejas pozīcija ir tiešām šī iestāšanās komunistiskajā partijā. Un tad jau var redzēt, kā tālāk tie individuāli vērtēti šie jautājumi.

Katrā ziņā nav pareizi teikt, ka mēs visi kolaborējām. Tieši otrādi – lielum lielais vairums, latviešu tautas vairums, 95% atturējās kolaborēt ar režīmu. Un attiecīgi uz tiem 5%, kas bija pārkāpuši šo robežu, tur ir dažādas pakāpes. Dažāda pelēkuma pakāpes, sākot no viegli pelēka līdz tumši melnam.”

Ņemot to vērā, vēlos saņemt no Jūsu iestādes šādu informāciju:

1) cik padomju okupācijas varas kolaboracionisti/kolaboranti – atbilstoši pašreizējā valsts prezidenta augstāk izteiktajam raksturojumam un aprakstam – pašlaik ir pieņemti darbā Valsts prezidenta kancelejā? Nosauciet šo personu vārdus, uzvārdus, ieņemamos amatus pašlaik, Padomju Savienības Komunistiskās partijas (PSKP) biedra stāžu un amatus, ko šīs personas ir ieņēmušas padomju okupācijas varas struktūrās.

2) kurus no šiem padomju okupācijas varas kolaboracionistiem/kolaborantiem darbā ir uzaicinājis pašreizējais valsts prezidents Egils Levits?

3) par kuriem no šiem padomju okupācijas varas kolaboracionistiem/kolaborantiem ir veikta šī pašreizējā valsts prezidenta aprakstītā darbība: „Pati pirmā pakāpe ir patiesības noskaidrošana. Un tāpēc es jau teicu, ka patiesības noskaidrošana ir galvenais mērķis pagātnes pārvarēšanai. Bez tā, ka tiek noskaidrota patiesība, izlīgums nav iespējams. Un tie cilvēki, kuri bija tuvu režīmam, tiem aktīvi jāpalīdz noskaidrot šo patiesību. Nevis jāslēpj, bet tieši otrādi – aktīvi jāpalīdz. Tātad patiesības noskaidrošana. „

4) kuri no šiem padomju okupācijas varas kolaboracionistiem/kolaborantiem un kādā formā ir veikuši šo pašreizējā valsts prezidenta aprakstīto darbību: „Otrais ir tas, ka tiem, kas tiek uzskatāmi par kolaboracionistiem, tiem ir šis nodarījums jāatzīst. Viņiem ir skaidri jāsaka – jā, es kolaborēju ar šo netaisnības režīmu. Nevis izlocīties. Tātad – ir jāatzīst.”

5) kuri no šiem padomju okupācijas varas kolaboracionistiem/kolaborantiem un kādā formā ir veikuši šo pašreizējā valsts prezidenta aprakstīto darbību: „Trešais ir šī nodarījuma nožēlošana. Viņiem ne tikai jāatzīst. Tā neitrāli atzīt, jā, es kolaborēju. Bet arī viņam tas ir jānožēlo. Nožēlošana, ka tas bija slikti.”

6) kuri no šiem padomju okupācijas varas kolaboracionistiem/kolaborantiem un kādā formā ir veikuši šo pašreizējā valsts prezidenta aprakstīto darbību: „Ceturtais ir nodarījuma izpirkšana ar kādu konkrētu rīcību. Tātad ir jāizpērk šis nodarījums. Tas nozīmē, ka nevar tikai vārdiski nožēlot, bet arī ar savu politisko rīcību, aktīvi iestājoties par okupācijas seku likvidēšanu vai citādā veidā stiprinot šo valsti, ir jāizpērk šis nodarījums. Un šie punkti ir jāizpilda tiem, kurus var uzskatīt par kolaboracionistiem.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Mans vīrišķais testosterons ir sajūtams stipri tālāk par valstī noteikto divu metru distanci

FotoŠis ieraksts adresēts maniem nelabvēļiem. Es ar gandarījumu vēroju Jūs, kā Jums nesanāk. Sākot jau no “paldies Gobzemam, ka tika piekauts kurjers”. Jūs jau sevi un savu vājumu izgaismojat, vienlaikus arī manu spēku. Jūs neesat pamanījuši, mani nelabvēļi, ka nekas no Jūsu paustā neķer mani? Tā ir muļķība to nepamanīt. Un, jo tālāk Jūs ejat, jo lielāks apsmiekls par Jums pašiem. Iziesim pa punktiem.
Lasīt visu...

21

Lai izvērtētu raidījumu „Aizliegtais paņēmiens”, mēs no nodokļu maksātāju naudas samaksājām pat advokātu birojam

FotoLatvijas Televīzijas Satura padome izvērtējusi 29.marta raidījumu "Aizliegtais paņēmiens", kura tēma bija "Imunitāte pret Covid-19". Raidījums radīja plašu rezonansi sabiedrībā, Veselības ministrija un tās pakļautībā esošās iestādes pieprasīja atsaukt raidījumā izskanējušo informāciju, norādot, ka tā "ir ne tikai maldinoša, bet arī zinātniski nepamatota un vienlaikus sabiedrības veselību apdraudoša".
Lasīt visu...

6

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo

Foto4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo:
Lasīt visu...

21

Nacionālais jautājums

FotoKas tas ir, kas saucās dzīve? Vēders, galva, kājas, brīve? Var jau būt, ka, kādu krāpjot, Arī sevi apzogam, Cik tad ir to tīro siržu, Kurām ticam piedodam?
Lasīt visu...

12

Ne dienas bez jaunumiem. Par daudz cietušo suni Ārčiju, protams

FotoTātad Pārtikas un veterinārais dienests nupat nāca klajā ar šķietami priecīgu vēsti. Ārčija bijušajam spīdzinātājam uzlikts sods. 100 eur vai 1 cents – to mēs nezinām. Sapriecājāmies? Ha.
Lasīt visu...

12

Tas viss ir jāmaina līdz pamatiem

FotoValsts, kurā Satversmes tiesa neievēro pamatdokumentu - Satversmi, bet Eiropas rekomendācijas.
Lasīt visu...

21

Starp Īzaku Ņūtonu un Klausu Švābu

FotoPasaules priekšniecības tekstus der palasīt. Vairāk gan tos no pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem. Otrā rokā turot Ņūtonu, Maltusu, Veļikovski, Eliadi un citus...
Lasīt visu...

21

Nerunāšu par to, ir vīruss vai nav: svarīgākais ir, kas notiek ap to

FotoPasaulē notiek interesantas lietas. Šķiet, ka to, kas vēl joprojām svēti tic tam, ko stāsta ziņās, kļūst ar katru dienu arvien mazāk. Nerunāšu par to, ir vīruss vai nav. Svarīgākais ir, kas notiek ap to.
Lasīt visu...

21

Kremļa atbalstītā „Krievijas Impērijas kustība”– teroristiska organizācija Kanādā

FotoKanādas valdība ir nopublicējusi atjaunināto teroristisko organizāciju sarakstu, kurā ir iekļauti 13 grupējumi, to skaitā tāda „Krievijas Impērijas kustība” (Российское имперское движение). Vairums sarakstā iekļauto grupējumu tiek saistīti ar Islama valsti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Starpnacionālās attiecības nacionālā valstī

Jebkura nacionālā kultūra ir vērtīga pasaules kultūras daļa, pelnījusi saglabāšanu un tālāku attīstību. Jebkuras nacionālās kultūras pamats ir valoda. Valodas ir visspēcīgākais...

Foto

Suminājums līdzcilvēkiem

Sirsnīgs tencinājums visiem, visiem par daudziem, ļoti daudziem atbalsta sveicieniem vēstulēs, sociālos tīklos, maniem mīļajiem vārdos, domās. Tiešām jauki un uzmundrinoši!...

Foto

Esmu saņēmis jau septiņus uzaicinājumus no meitenēm

Būt publiskai personai ir ļoti smags darbs. Tas ir jo smagāks, ja esi ne tikai publiska persona, bet socioloģiski...

Foto

Es neaicinu atteikties no vakcinēšanas. Es aicinu saglabāt iespēju katram izvēlēties

Sākšu ar brīdinājumu: tēma - sensitīva. Teksts garš, subjektīvs un ar atsaucēm uz sazvērestības teorijām....

Foto

Aleksandrs Kiršteins melo. Partijas vai padomju varas uzdevumā?

Kārlis Seržants publicējis teiku par "nenovērtēto politiķi Māri Grīnblatu" ("Kas Jauns", 23.marts). Uzmanību piesaistīja Aleksandra Kiršteina teiktais: "Atceroties...

Foto

Šoreiz mēs mierā neliksimies, jo beidzot ir radusies iespēja vainot kādu citu

Veselības ministrija, Imunizācijas Valsts padome, Zāļu valsts aģentūra un Slimību profilakses un kontroles centrs...

Foto

Saistībā ar izplatītajiem meliem pieprasu publisku atvainošanos no raidījuma “Nekā Personīga” veidotājiem

Es, mūziķis, mākslinieks un pasākumu vadītājs Kaspars Pudniks, vērsīšos tiesībsargājošās iestādēs ar iesniegumu par...

Foto

Mūsu bērnu un mazbērnu nauda atkal izkūp skursteņos

Drusku atļaušos šo nokomentēt no profesionālās puses. Šī ir ļoti vērienīga kampaņa ar ļoti lielu budžetu. To es...

Foto

Uzvarētāji ir VDK un KP, un kolaborantu pūlis

Kad dzirdu uzsaukumu "publiski jānosoda visa veida kolaboranti", mani mazliet tā kā uz smiekliem velk! Nē, nu viss...

Foto

Raudzīties uz Augšāmcelto ar apustuļu acīm

Mk 16:1-7  “Kad sabata diena bija pagājusi, Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba māte, un Salome nopirka smaržīgas zāles, lai ietu...

Foto

Iniciatīva „Latvija Eirovīzijā – par sabiedrības līdzdalību Latvijas tēla veidošanā”

Savu viedokli par Samantas Tīnas un Latvijas Televīzijas klaji nepieņemamo un augstprātīgo attieksmi pret Latvijas sabiedrību,...

Foto

Ārlietu ministrs Rinkēvičs un „fake” ziņas

Šī gada 4. martā LETA, ”Press.lv, “bb.lv” kāds censonis Latvijas ārlietu ministram uzdod jautājumu: kāda atšķirība starp diviem opozicionāriem -...

Foto

Jautājums ir par mūsu izvēli

Šorīt manas pārdomas raisīja viens ieraksts Facebook, kurā sieviete ļoti "garšīgi" un izjusti dalījās savās pārdomās par ierobežojumiem, kuri visiem it kā...

Foto

Divi gadījumi

Pēdējās nedēļās Latvijas sabiedrisko domu satricinājušas vismaz divas situācijas, kas lielai daļai liekas uzskatāmi netaisnīgas....

Foto

Ārkārtas situācijā kaut pliks un bass. Epilogs

Šis ir epilogs rakstam, kurā kritizēju valdības liegumu Latvijā iegādāties apavus un apģērbu ar pielaikošanu. Aizliegums ir spēkā jau no...

Foto

Kad veselības ministrs beidzot paziņos visus “tos” vainīgos daudzu cilvēku nāvēs?

Esam saņēmuši daudz kritisku viedokļu un sašutumu, kā mēs tā drīkstējām, kā mēs tā kā kaut...

Foto

Ziņģe par rindām

Ai, bailes, bailes, ai, nāves bailes spoži stāv uz vakts, sirds saraujas pikucī, un zobi braši klab, jo mēs atkal nīkstam rindās. ...

Foto

Īss ieskats kapitālisma, liberālisma, sociālisma un komunisma attīstībā

Kapitālisms tāpat kā viss pasaulē ir pakļauts evolūcijai. Sakari, tehnika, ražošana, politika. Ja evolūcija tiek mākslīgi bremzēta, uzkrājas kritiskā...

Foto

Kā lai nepiekrīt Krištopana kungam, kas savulaik noteica diagnozi mūsu varnešiem

Katru dienu jaunas pērles - šodien Pavļuts prasa papildu finansējumu Vakcinācijas biroja reorganizācijai, kam vispār...

Foto

Mūsu stukači un kolaboranti

2016. gadā Latvijas Radio 1 izskanēja labs raidījums par Latvijas rakstnieku sadarbību ar VDK (Valsts drošības komiteju). Dzejnieks Guntars Godiņš uz dialogu bija ataicinājis literatūrzinātnieci Evu Eglāju-Kristsoni,...

Foto

Ar Zatlera partiju un “Saskaņu” man nekas labs nesanāca, tāpēc, protams, jādibina jauna partija

Kādēļ jāveido jauna politiskā partija? Šāds jautājums kādam var šķist mulsinošs, jo it...

Foto

Slava, ko nenomazgāt

Nejauši pievērsu uzmanību kņadai ap Samantas Tīnas dziesmas The Moon is Rising videoklipu un pašas dziedātājas (klaviatūra pacieš visu) deleģēšanu uz Eirovīziju. Ar pārtīšanu video noskatījos....

Foto

Vakcinācijas bumerangi

Ja reiz valdībai ir nodoms vakcinēt vairākumu cilvēku, pie kam nediskriminējot arī to vairumu, kas dažādu iemeslu dēļ nevēlas vakcinēties, tajā skaitā es, tad...

Foto

Izņēmuma kārtā mēs nolaidīsimies tik zemu, ka kaut ko jums paskaidrosim par "ManaBalss" lēmumu pieņemšanu

Pirms dažām dienām ManaBalss platformā esam saņēmuši iniciatīvas iesniegumu ar prasību...

Foto

Skaidra lieta, ka arī es ne pie kā neesmu vainīga, un mana viedokļa apšaubīšana ir absurda un nomelnojoša

Nav izprotama atsevišķu politiķu un atsevišķu mediju vēlme...

Foto

Loģiski, pilnais spriedums būs pēc vēlēšanām

Sveiciens no nebrīves! Likums nosaka, ka pilnais spriedums krimināllietā tiesai jāpieņem līdz šā gada 19. martam. Tas nav noticis. Loģiski....

Foto

Linda Ozola: ko tad nu mēs, mēs jau neko...

Pārbaudīt iesniegumus, kas saistīti ar pašvaldības institūciju darbības tiesiskumu un finanšu līdzekļu caurspīdīgu apmaksu par sniegtajiem pakalpojumiem,...

Foto

Kāpēc man savā dzimtenē jāievēro globālo izdzimteņu izdomāti cilvēka tiesību ierobežojumi

Tikko atkal bija kārtējais skandāls Maximā, jo man neesot "pareizā" maska! Un tagad, lasiet uzmanīgi, apsargi,...

Foto

Provinces pensionāra atbalsta vēstule b.Pavļutam

Interneta duļķainie viļņi atnesuši jaunu cilvēku sašutumu par vakcinācijas avīzi nezciktursimttūkstošu tirāžā, kas nāca pa virsu vakcinācijas biroja algu fondiņam 0,6...

Foto

Tiesiskuma konveijers

Tiesiskā valstī visiem un ikvienam ir tiesības uz taisnīgu tiesu saprātīgos termiņos. Tiesiskā valstī izmeklēšana un pratināšana nedrīkst līdzināties spīdzinăšanai. Vai prokurori pie mums...

Foto

Lūdzam atsaukt Latvijas dalību 2021.gada Eirovīzijas dziesmu konkursā Roterdamā

Es vēlos norādīt un uzsvērt, ka Latvijas tauta NAV deleģējusi šogad nevienu pārstāvi ar konkrētu dziesmu un...

Foto

Andra Šķēles informācija plašsaziņas līdzekļiem

2021.gada 19.martā man ir uzrādīta apsūdzība kriminālprocesā, kas pazīstams kā ""Lattelekom" digitālās televīzijas lieta". Uzskatu apsūdzību par nepamatotu....

Foto

Meroni miljoni, Kariņa darījums un Vonsoviča „draugs” virsprokurors – kad, Stukāna kungs?

Es biju nolēmis vēl kādu laiku klusēt. Taču Ventspils stāsts, kur grasās tiesāt baseinā...

Foto

Mums ir daudz svarīgas slepenas informācijas par ēnu ekonomiku Latgalē, bet mēs to neatklāsim

Finanšu izlūkošanas dienests 2021. gada 9. martā ir saņēmis vēstuli, ar kuru...

Foto

Laime

Katrs cilvēks, sasniedzot apzinīgo vecumu, tiecas pēc laimes. Lai spētu laimīgi dzīvot, viņš izmēģina un meklē dažādas metodes....

Foto

Andri Šķēle, pietiks

Andri Šķēle, pietiek izsaimniekot valsti, neesi gana naudu sagrābies?! Nepietiks?! Tieši tādu kangaru kā tu dēļ Latvija lēni tuvojas bankrotam, izmirst un tiek...

Foto

Kudors turpina priecēt lasītājus ar prastu propagandu

Amerikas valdības finansētais bijušais sektants Andis Kudors turpina priecēt lasītājus ar to, ko viņš sauc par politisko analīzi. Iesaku ielūkoties...

Foto

Atklātā vēstule valsts prezidentam: par prettiesiska likuma “Dzīvojamo telpu īres likums” neizsludināšanu

Biedrība “Ausma” uzskata, ka denacionalizēto namu īrnieku īres līgumi, kas bija noslēgti līdz dzīvojamo...

Foto

Kā mēs esam nonākuši līdz mirklim, kad visi ir vienlīdzīgi, bet citi vienlīdzīgāki par citiem?

No 16. marta stājās spēkā jaunie ierobežojumi, kas nosaka man un...

Foto

Jau gadu “uzņēmējdarbības nāves lokomotīve” ir traukusies pretēji situācijai citās valstīs

364 dienas ir pagājušas kopš valdības lēmuma sasiet rokas procentuāli lielākajai daļai mūsu valsts uzņēmēju:...

Foto

Ja tu esi “pret mums, pret mūsu uzskatiem un jauno kārtību”, mēs tevi tik un tā izslēgsim

Kamēr Nācijas tēvs pārdomā (vai nepārdomā), kāda nākamā alegorija...

Foto

Samanta Tīna un Latvijas Televīzija iespļauj dvēselē Latvijas sabiedrībai

Pirms dalos ar savu sāpi, vēlos pateikt, ka nenoliedzu dziedātājas Samantas Tīnas milzīgās darba spējas izvēlētajā profesijā...

Foto

Aicinājums veselības ministram godīgi un ātri atbildēt uz jautājumiem

Augsti godātais Pavļuta kungs! Ņemot vērā to, ka savās atbildēs uz deputātu jautājumiem Jūs mēdzat būt visai...

Foto

Izgāzušos Vakcinācijas biroju mēs tagad mēģināsim paslēpt Nacionālajā veselības dienestā

Veselības ministrija (VM) uzlabos vakcinācijas procesa pārvaldību, tostarp reorganizēs Vakcinācijas projekta biroju....

Foto

Haoss vakcinēšanā – kā tas izskatās praksē

Šodien, 12.martā saņēmu termiņu uz pirmdienu vakcīnas "AstraZeneca" potēšanai. Mulsinošs tikai fons, kā joprojām notiek šī pasākuma organizēšana....

Foto

Gaisma

Šis nav feļetons, kuru izlasot ir jāsmaida, šī ir «atklāsme», par kuru ir vērts ierēkt pat nelasot, bet, ja izlasīsi, tad spēj tik turēt vēderu,...

Foto

Trīs iemesli, kādēļ vakcinēties pret COVID19 ir bīstami

Cilvēki, kuri vakcinējas pret COVID19, pietiekami nopietni riskē ar savu veselību, jo ir vismaz trīs būtiski iemesli, kuri...

Foto

Par TV sižetu saistībā ar Valsts policijas "katastrofālo" darbinieku trūkumu

Neatkarīgā policistu arodbiedrība noskatījās ironisko TV sižetu par katastrofālo Valsts policijas (VP) darbinieku iztrūkumu un Jūsu...

Foto

VID ģenerāldirektorei Ievai Jaunzemei: atklāta vēstule ar aicinājumu sniegt detalizētāku informāciju par publiski paustiem apgalvojumiem

Šī gada 1.marta TV3 ziņu sižetā par akcīzes nodokļa likmes pieaugumu...

Foto

Cik ilgi šis perēklis vēl valdīs Ventspils domē?

Vakar izlasīju, ka Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieki ir sasaukuši ārkārtas domes sēdi un nu tika stāstīts -...

Foto

Progresīvā cilvēka monologs par mīlestību

Īstenībā visa pasaule ir pilna mīlestības. Mēs visi mīlam labi paēst. Gandrīzi visi no mums mīl naudu. Tie, kuri tikuši pie...

Foto

Lai šie pāris tūkstoši cilvēku ar savu "pareizo domāšanu" kontrolē viens otru, bet neļausim viņiem kāpt mums uz galvas

Šodien mani uz tikšanos pilī uzaicināja LR...

Foto

Es pārstāvu partiju ar vislielāko dibinātāju skaitu kopš Tautas frontes laikiem, tāpēc man ļoti gribētos savākt 10 000 domubiedru

Levita kungs, šī vara sevi ir izsmēlusi....

Foto

Vārda brīvība

Ko grib vārda brīvības aizstāvji? Viņi vēlētos, lai viņu – konservatīvais vai liberālais – viedoklis netiktu apliets ar apsaukāšanas un vārdiski emocionālas vardarbības samazgām....