Iesniegums Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei: kā nonācāt pie vēsturiski kropla, netaisnīga un greiza uzskata, ka krievu okupanti ir mazākumtautība?
Matīss Žuravļevs*02.09.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Uzskatu, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) atbildes vēstulē Nr. 60.3-2 nav sniegusi atbildes pēc būtības. Padome atzīst, ka precīzas mazākumtautības definīcijas likumā nav, tomēr tā skaidri un gaiši neatbild uz uzdotajiem jautājumiem.
Vēstulē SEPLP norādījusi vairākus likumus, kuri runā par to, kas ir mazākumtautība, taču nevienā no tiem nav teikts, ka krievu okupanti būtu mazākumtautība. Ja nespējat atrast nevienu likumu, kurš nosaka, ka SEPLP jāuzskata krievu okupanti par mazākumtautību, tad sniedziet atbildes uz visiem šiem jautājumiem, ka SEPLP ir patvaļīgi nodefinējis krievu okupantus par mazākumtautību, pārkāpjot Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 12. panta pirmo daļu.
1) Kurš likums nosaka, ka krievu okupanti un viņu pēcnācēji būtu jāuzskata par mazākumtautību Latvijā?
2) Kurš likums liek krievu okupantus un viņu pēcnācējus SEPLP dokumentos un intervijās saukt par mazākumtautību?
3) Vai vēstulē minētais, ka SEPLP pārstāv “visas sabiedrības intereses”, nozīmē, ka SEPLP uzskata, ka krievu okupanti un viņu pēcnācēji pilnvērtīgi pieder Latvijas sabiedrībai?
4) Lūdzu norādīt likumu, kur teikts, ka krievu okupanti un viņu pēcnācēji Latvijas Republikas izpratnē ir mazākumtautība, kura pieder Latvijas sabiedrībai.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 12. panta pirmā daļa uzliek padomei par pienākumu pārstāvēt sabiedrības intereses, bet nevienā sabiedrības pieņemtā likumā nav teikts, ka sabiedrībai būtu interese definēt krievu okupantus par mazākumtautību. Tātad padome patvaļīgi nodefinējusi, kas ir mazākumtautība, savu personisko interešu vadīta.
Uzskatu, ka padome ir pārkāpusi arī 12. panta 3 daļu, kas uzliek par pienākumu padomei darboties saskaņā ar Satversmi, kura 4. pantā nosaka, ka valstī publiskās saziņas valoda ir latviešu valoda, tātad tas attiecas arī uz sabiedrisko pasūtījumu iedzīvotāju grupām, kuras nepieder nevienai mazākumtautībai. Lūdzu
5) norādīt likumu, kas teiktu, ka okupanti var kļūt par mazākumtautību.
6) skaidrot, kā padome nonākusi pie šāda vēsturiski kropla, netaisnīga un greiza uzskata, ka krievu okupanti ir mazākumtautība, un šāda ir sabiedrības interese.
7) skaidri un gaiši uzrakstiet, vai tiks veikts nākamais sabiedriskais pasūtījums, kas ļaus krievu okupantu valodas lietojumu.
8) minēt konkrētas personas, kuras veicot pēdējo Sabiedrisko pasūtījumu uzskatīja, ka krievu okupanti ir mazākumtautība un viņiem pienākas saturs krievu okupantu valodā. Interesē konkrētu amatpersonu vārdi un uzvārdi.
* biedrības "Austošā Saule" valdes loceklis
Attēlā - Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs, kādreizējais neveiksmīgais valsts prezidenta Raimonda Vējoņa preses sekretārs Jānis Siksnis.
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
