Iesniegums Valsts drošības dienestam – par spiegošanu lidostā „Rīga”
Pietiek lasītājs09.06.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēlos ziņot par iespējamu atklātu spiegošanu Rīgas lidostā — konkrēti no lidmašīnu novērošanas vietas, kas atrodas Skultes ielā 1, Skultē, Mārupes novadā.
Ar ģimeni regulāri apmeklējam šo vietu, lai vērotu lidmašīnu pacelšanos un nolaišanos. Šoreiz, ierodoties novērošanas vietā, uzreiz ievērojām aizdomīgas personas (kreisajā galējā malā) — divus jauniešus, apmēram 18–22 gadu vecumā. Viņi, neskatoties uz ļoti karsto laiku, nēsāja kapuces, bija ar sporta velosipēdiem un izmantoja telefona austiņas. Sarunājās krievu valodā. Vienā brīdī viens no viņiem noņēma kapuci, atklājot seju.
Šie jaunieši darbojās ar ļoti jaudīgām, profesionālām fotokamerām ar tālummaiņu, ar kurām iespējams iegūt detalizētus attēlus no liela attāluma. Ir pamats uzskatīt, ka ar šādu tehniku iespējams nolasīt lidmašīnu numurus vai pat cilvēku sejas.
Manu uzmanību īpaši piesaistīja fakts, ka viņiem līdzi esošajās rācijās bija dzirdamas lidostas drošības vai apkalpojošā personāla sarunas. Tāpat novēroju, ka viņi vispār nereaģēja uz pasažieru lidmašīnām, taču brīžos, kad pacēlās vai nolaidās NATO lidmašīnas, tās tika fotografētas un klausītas rāciju sarunas.
Sapratu, ka varētu notikt pretlikumīga izlūkošana, tāpēc sāku neuzkrītoši filmēt un fotografēt situāciju, lai iegūtu pierādījumus. Vienā brīdī viens no jauniešiem to pamanīja un nekavējoties izslēdza rāciju.
Pēc neilga brīža pie viņiem ieradās sieviete — apmēram 35–45 gadu vecumā, ar blondiem, līdz pleciem gariem matiem, baltā T-kreklā, vidējas miesasbūves, ar austiņām ausīs. Viņai rokās bija arī profesionāla fotokamera ar jaudīgu pietuvināšanas objektīvu. Viņa mūs ievērojami nopētīja, radot sajūtu, ka mūsu klātbūtne traucē, un netieši signalizēja, ka mums būtu jādodas prom.
Mēs turpinājām bildēties ar bērniem, taču sieviete piegāja pie abiem jauniešiem un sarunājās krievu valodā. Nevarēju sadzirdēt sarunas saturu, taču drīz pēc tam viņi visi trīs sāka intensīvi lietot savus telefonus. Jaunietis ar kapuci piecēlās, paskatījās mūsu virzienā un rosināja otru puisi doties prom ar velosipēdiem. Otrs nevēlējās, taču, redzot, ka mēs dodamies prom, palika.
Notikuma brīdī (01.06.2025, plkst. 15:30) sazinājos ar Valsts drošības dienestu, kas mani savienoja ar Valsts policiju. Ģimenes drošības nolūkos mēs neuzkrītoši atstājām notikuma vietu, kad citi apmeklētāji arī sāka doties prom.
Esmu pārsteigts, ka šāda veida darbības var notikt tik brīvi: es spēju ikdienā atšķirt spiegošanu, bet normāliem cilvēkiem nekad nebūs iespējams atpazīt — vēl jo vairāk tik stratēģiski svarīgā vietā kā Rīgas lidosta, kur drošībai būtu jābūt prioritātei, ļoti ceru ,ka kamera ir arī šajā virzienā.
Pievienoju pielikumā visus attēlus un video materiālus, ko izdevās iegūt notikuma vietā. Diemžēl nepaspēju nobildēt sievieti baltajā T-kreklā, taču man ir fotogrāfijas ar abiem jauniešiem.
Ļoti ceru, ka šī informācija palīdzēs atklāt un novērst iespējamos draudus valsts drošībai.
Šobrīd Valsts drošība ir apdraudēta, un šādu informāciju iegūšana var apdraudēt NATO drošību un stratēģiju.
Seko mums 
Šodien nedaudz par globalizāciju un to, ko pazīst kā globālo korporatīvismu. Nevajag iedomāties, ka tas ir kas jauns vai nebijis. Un nebūt ne izteiktāks kā jebkad iepriekš.
Jāņa Citkovska aizstāvībai. Latvijas tieslietu sistēma šobrīd izspēlē lugu, kuras scenārijs šķiet rakstīts pēc labākajām birokrātiskā absurdu teātra tradīcijām. Jāņa Citskovska tiesāšana par bijušā premjera Krišjāņa Kariņa speciālajiem avioreisiem nav tikai juridisks process. Tas ir valstisks simbols, kas definē attiecības ar varu un atbildību.
Šobrīd masu medijos parādās "viena tante teica" līmeņa raksti ar nolūku diskreditēt Lietuvas pieņemtās izmaiņas 2. pensiju līmeņa administrēšanas kārtībā. Nevis faktos balstīti analītiski raksti, bet prasta propaganda. Pasūtītājs ir skaidrs un motīvs arī.
Cienījamais Ratnieka kungs, kā Latvijas Republikas pilsonis un vēlētājs uzskatu par nepieciešamu skaidri iezīmēt prioritātes, kuras, manuprāt, šobrīd tiek aizstātas publiskajā dienaskārtībā.
1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem.” No Satversmes preambulas. Latvijas Satversme ir visu mūsu valsts likumu pamats. Nekas nedrīkst būt pretrunā ar to, un politiķiem ir jākalpo tajā paustajam nodomam.
Kamēr ASV flote ir piesaistīta Hormuza šauruma blokādei, kur SM-6 pārtvērējraķešu patēriņš pārsniedz ražošanas jaudu attiecībā 10:1, Krievija izmanto šo situāciju, lai veiktu savu lielāko ekonomisko un militāro reanimāciju pēdējā desmitgadē. Šis konflikts ir radījis "ievainojamības logu" Rietumiem, kurā Latvijai ir jāpieņem radikāli lēmumi, lai nepaliktu vēstures mēslainē.
Es nekad neesmu bijis ne Saskaņas, ne Stabilitātes vēlētājs, var arī nepatikt Rosļikovs kā persona, tam nav nozīmes. Šis teksts arī nav par patikšanu, bet ir vērsts uz to, ko šodien man kā juristam nācās noskatīties. Es to varu nosaukt par acīmredzamu izrēķināšanos ar politisko opozīciju, pat ja tā nepatīk virknei latviešu, tostarp man pašam.
