Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”
Uldis Augulis31.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas ievēlēšanai!
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti sagatavojuši un iesniegs izskatīšanai parlamenta atbildīgajā komisijā priekšlikumu, kas paredz līdz nākamās Saeimas ievēlēšanai atlikt valsts finansējuma pieaugumu partijām, ko tik dedzīgi atbalsta tiesiskuma koalīcija! Līdzīga iniciatīva īsā laikā guva 10 tūkstošu pilsoņu atbalstu platformā “ManaBalss”, ko nedrīkst ignorēt!
Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā šonedēļ ir atbalstīti Saeimā 1.lasījumā kā viens no 2020. gada valsts budžeta projektu pavadošajiem likumiem, ignorējot citas, daudz būtiskākas prioritātes, kas noteiktas jau ar spēkā esošu likumu, kā, piemēram, mediķu atalgojums!
ZZS valdē, diskutējot par ieceri palielināt partiju finansējumu no valsts budžeta, kā to paredz valdības sagatavotie likuma grozījumi, tika akcentēts, ka šobrīd Saeimā ievēlētajām partijām - gan koalīcijas, gan opozīcijas - nebūtu jālemj par sava finansējuma palielināšanu. Līdz ar to izmaiņām būtu jāstājas spēkā nevis no nākamā gada, bet līdz ar 14. Saeimas ievēlēšanu.
Steigā, partijām lemjot par sava maciņa papildināšanu, sabiedrības jau tā zemā uzticēšanās partijām un Saeimai netiks vairota, tieši pretēji. Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno vienas partijas pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”!
Papildus rada bažas apstāklis, ka daži ministri jau publiski paziņojuši par nepieciešamību celt nodokļus, kaut gan Saeima deklarē, ka nodokļu pieauguma nebūs.
Nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas gaitā vairākām sabiedrībā aktuālām problēmām netika rasts finansējums, tāpēc aicinām partiju valsts finansējumam ieplānotos līdzekļus novirzīt citām, būtiskākām prioritātēm. Sākumā izpildām solījumus, par ko paši esam balsojuši!
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
