Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Finanšu ministrijas neskaidrās un negribīgās atbildes dod apstiprinājumu Pietiek avotu paustajām bažām, ka pretēji iepriekšējiem publiskajiem apgalvojumiem ministrija, kas ir atbildīga par tagad valdības atbalstu lūdzošā uzņēmuma Liepājas metalurgs saņemtā valsts galvojuma uzraudzību, tomēr nav organizējusi regulāra aizņēmuma atmaksas iespējamības novērtējuma veikšanu, kā apgalvots iepriekš.

To, ka "regulāri vismaz reizi ceturksnī Valsts kasē tiek pārvērtēta galvojuma atmaksas iespējamība”, iepriekš uz Pietiek jautājumiem par veiktās uzraudzības nopietnību oficiāli apgalvoja Finanšu ministrija.

Taču, kad Pietiek pieprasīja nodrošināt iespēju iepazīties ar pēdējo it kā veikto pārvērtējumu, Finanšu ministrijas pārstāvji iegrima ilgākās pārdomās, līdz paziņoja: „Informējam, ka nevaram izpaust uzņēmuma atmaksas iespējamības novērtējumu, jo šī informācija satur komercnoslēpumu un tā izpaušana var negatīvi ietekmēt uzņēmuma saimniecisko darbību.”

Turklāt, kā paziņoja ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis, paužot ministra Andra Vilka viedokli, šī pārvērtējuma izpaušana varot negatīvi ietekmēt arī „Finanšu ministrijas kā galvotāja intereses”.

Finanšu ministrija nevēlējās vai nespēja paskaidrot, kādas tieši šajā gadījumā ir tās intereses un kā tās varētu ietekmēt pārvērtējuma publiskošana, - izņemot gadījumu, ja šāds pārvērtējums tiešām nav veikts.

Kā jau ziņots, Liepājas metalurga paziņojums, ka uzņēmums, baidoties no bankrota draudiem, pārstās maksāt tā saukto elektroenerģijas cenas „zaļo komponenti” vai OIK, pirms trim nedēļām acīmredzami bija liels pārsteigums Ministru kabinetam, tostarp Ekonomikas un Finanšu ministrijām.

Pēc šī paziņojuma vairākas valdības amatpersonas dažādā veidā pauda savu pārsteigumu par tā saturu un pamatojumu, un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis paziņoja, ka uzņēmumā ir „jāveic padziļināta finanšu analīze un tikai tad var lemt par tālākajām darbībām”.

Arī no citu valdības pārstāvju teiktā izrietēja, ka tikai pēc Liepājas metalurga vadības paziņojuma un tā faktiskā saimnieka Sergeja Zaharjina tikšanās ar premjeru viņi uzzinājuši par uzņēmuma finansiālo un saimniecisko stāvokli.

Taču tad Pietiek rīcībā nonāca gadu un trīs mēnešus sena finanšu ministra Vilka parakstīta vēstule, no kuras izrietēja – ministrs uz viņam jau tolaik izteiktām bažām apgalvojis, ka „veic regulāru valsts galvoto projektu realizētāju finansiālā stāvokļa analīzi un uzraudzību”.

Tas tika attiecināts tieši uz Liepājas metalurgu, kam valdība izsniegusi kredīta garantijas uzņēmuma vērienīgajam modernizācijas projektam. Taču no vēstules izrietēja, ka veiktā uzraudzība ir bijusi tikai formāla un pieprasīta faktiski tikai informācija, kas iegūstama katram interesentam.

Nu Finanšu ministrija informē, ka saistībā ar Liepājas metalurgu esot veikta arī apjomīga sarakste ar citām institūcijām, – publicējam pilnībā šo skaidrojumu, kas demonstrē ministrijas izpratni par to, ko nozīmē aptuveni 60 miljonu latu valsts galvojumu saņēmuša uzņēmuma uzraudzība:

„1. Saņemta Ekonomikas ministrijas 2009.gada 12.janvāra vēstule Nr.1-1-256 „Pat akciju sabiedrības „Liepājas metalurgs” nozīmi Latvijas tautsaimniecībā”, kurā norādīts „Liepājas metalurga” (turpmāk – LM) tautsaimnieciskais nozīmīgums un lūgts rast iespēju izsniegt valsts galvojumu par LM saistībām;

2. 2009.gada 15.decembrī Eiropas Komisija pieņēma lēmumu lietā no N 670/2009 par valsts galvojumu par LM saistībām;

3. Finanšu ministrijas un Valsts kases pārstāvji divas reizes ir tikušies ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, lai pārrunātu ar valsts galvojumu saistītos jautājumus un atbalsta sniegšanas saderību, un vienu reizi, lai tiktos ar potenciālajiem investoriem un skaidrotu valsts galvojuma sniegšanas procedūru;

4. Pēc Finanšu ministrijas lūguma saņemta Tieslietu ministrijas 2010.gada 12.februāra vēstule Nr.1-13.4/840 „Par tiesiskajiem atzinumiem par 2009.gada 30.decembrī noslēgtajiem galvojuma līgumiem starp Latvijas Republiku un UniCredit MedioCredito Centrale S.p.A. Nr.G/F09/923 un Nr.G/F09/924 (Tieslietu ministrija ir sniegusi tiesiskos atzinumus arī līguma izpildes gaitā, jo aizdevējs mainījis nosaukumu);

5. 2012.gada 13.jūlijā ar Finanšu ministrijas vēstuli Nr.30.1.4-21.2.1.G/890 Liepājas tiesas Zemesgrāmatu nodaļa informēta par izmaiņām nekustamajā īpašumā, kas saistīti ar martena ceha rekonstrukciju un atbilstošu ierakstu izdarīšanu, lai nodrošinātu valsts intereses;

6. Finanšu ministrija regulāri saņem LM kredītreitinga novērtējumu, un kopš valsts galvojuma izsniegšanas tas nav mainījies un ir BB atbilstoši reitinga aģentūru S&P un Fitch reitingu skalai.

7. Finanšu ministrija ir sniegusi atbildes uz K.Lipmana jautājumiem, kā arī 03.02.2013. vēstulē K.Lipmanam norādījusi, ja K.Lipmana rīcībā ir kādi konkrēti fakti, kas liecina, ka nelikumīgi tiek izlietoti valsts galvoto kredītu līdzekļi, kas paredzēti AS „Liepājas Metalurgs” ražotnes modernizācijai, lūdz nekavējoties darīt zināmu šo informāciju Finanšu ministrijai un tiesību sargājošajām instancēm.
8. Finanšu ministrija attiecībā par K.Lipmana vēstulē minēto faktu, ka AS „Liepājas Metalurgs” vairāku gadu garumā auditu veic AS „BDO”, kas ir pretrunā normatīvajiem aktiem, 2013.gada 25.janvārī ir nosūtījusi vēstuli Nr.20-2-12/459 Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai ar lūgumu izvērtēt minētos apstākļus un pārkāpuma gadījumā lemt par zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences apturēšanu vai anulēšanu.

9. 2013.gadā Valsts kase ir sniegusi atbildes uz Saeimas deputāta Eināra Cilinska palīga Jāņa Ratkeviča jautājumiem un 2012.gadā uz Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas vēstuli;

10. Galvojuma uzraudzības ietvaros 2011. un 2012.gadā ar LM notikusi šāda sarakste (būtiskākā sarakste):

a. 16.09.2011. Finanšu ministrija ar vēstuli Nr.30.1.4-5.6/1436 ir pieprasījusi LM nekavējoties iesniegt Aizdevēja noteiktu Aizņēmēja reitingu, apdrošināšanas polises jaunieķīlātajām iekārtām un sertificēta vērtētāja komercķīlas priekšmeta un nekustamā īpašuma aktualizēto novērtējumus.

b. 13.12.2011. Finanšu ministrijas vēstulē Nr.30.1.4-21.2.1-G/1921, pamatojoties uz Galvojuma apkalpošanas un uzraudzības līgumu, lūgts iesniegt zvērināta revidenta slēdzienu par valsts galvoto aizdevuma līdzekļu izmantošanu un atmaksu 2011.gadā.

c. 2012.gada aprīlī, saņemot LM operatīvos finanšu pārskatus par 2012.gada I cet., tika konstatēts, ka uzņēmumam pasliktinājušies finanšu rādītāji salīdzinājumā ar 2011.gada I cet., par ko tika pieprasīti paskaidrojumi no LM. LM 02.05.2012. paskaidroja, ka rādītāju pasliktinājums ir saistīts ar nelabvēlīgo metalurģijas tirgus situāciju, kā arī vairākiem stratēģiskajiem LM vadības lēmumiem, un ka rādītājiem vajadzētu izlīdzināties un sasniegt optimālo līmeni II ceturksnī, kad tika prognozēta tirgus aktivizēšanās.

d. 2012.gada 13.jūlijā ar Finanšu ministrijas vēstuli Nr.30.1.4-21.2.1.G/890 informēta Liepājas tiesas Zemesgrāmatu nodaļa par izmaiņām nekustamajā īpašumā, kas saistīti ar martena ceha rekonstrukciju (uzceltas jaunas ēkas), un atbilstošu ierakstu izdarīšanu, lai nodrošinātu valsts intereses;

e. 2012.gada 08.augustā Finanšu ministrs apmeklēja LM ražotni, kā arī tikās ar LM vadību. Tikšanas reizē tika izrunāti vairāki jautājumi, kas ir saistīti ar uzņēmuma finanšu stāvokli, tai skaitā par valsts galvotā aizņēmuma restrukturizāciju;

f. LM 03.10.2012 iesniedza aktualizētu kustamās mantas novērtējumu un tērauda elektrokausēšanas tehnoloģisko iekārtu novērtējumu;

g. LM 12.10.2012 iesniedza aktualizētu nekustamā īpašuma novērtējumu;

h. LM 25.11.2012., atbildot uz FM 16.09.2012. vēstuli Nr.30.1.4-5.6/1436, iesniedza aktualizētu pamatlīdzekļu novērtējumu un operatīvos pārskatus par 2012.gada deviņiem mēnešiem;

i. LM ar 06.12.2012. vēstuli iesniedza informāciju par savām kredītsaistībām un nosacījumiem;

j. 2012.gada 17.decembrī LM, Finanšu ministrijas un Valsts kases pārstāvji tikās, lai pārrunātu Finanšu ministrijas prasības attiecībā uz galvotā aizdevuma pārfinansēšanu.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...