Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2020.gada 10.janvārī Veselības ministrija (VM), atsaucoties uz Finanšu ministrijā (FM) secināto, neuzskata, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšana zālēm ir efektīvākais atbalsta veids tiem, kas medikamentus nevar atļauties, informēja VM pārstāve Anna Strapcāne. Viņa norādīja, ka tā vietā šo iedzīvotāju grupa ir atbalstāma ar tiešiem, kompensējamiem pasākumiem, piemēram, valstī noteiktā zāļu līdzmaksājumu segšana trūcīgām personām. Savukārt, samazinot PVN, personas ar lielākiem ienākumiem no samazināto likmju piemērošanas gūst tādu pašu labumu, kādu gūst personas ar maziem ienākumiem.1

2019.gada 19.decembrī notika Farmācijas jomas konsultatīvā padomes sēde2. Tajā veselības ministre Ilze Viņķele (AP) lūdza nozares pārstāvjus līdz 17.janvārim iesniegt priekšlikumus zāļu piecenojuma modeļa reformai, norādot, ka, veidojot jauno piecenojuma modeli, ir jāizvairās no scenārija, kura rezultātā tiktu negatīvi ietekmēti aptieku vai valsts budžeta ieņēmumi. Galvenais uzdevums ir nepieļaut medikamentu sadārdzināšanos.

Izlasot šādu informāciju no Veselības ministrijas, īpaši, ja to saka ministre, gribas tik iesaukties – zeme, atveries! Vai tad tieši Veselības ministrijas un ministres primārais uzdevums nav rūpēties, lai Latvijas iedzīvotājiem tiktu nodrošināta kvalitatīva medicīniskā aprūpe? Medicīniskās aprūpes nodrošināšana sevī arī ietver tās pieejamību. Proti, ka medicīnisko pakalpojumu iedzīvotāji var atļauties. Vienkāršiem vārdiem runājot, saslimšanas gadījumā ikkatrs cilvēks varētu atļauties iegādāties sev vajadzīgos medikamentus. Respektīvi – nopirkt.

Bet pēc I.Viņķeles vārdiem sanāk, ka viņas vadītās ministrijas svarīgākais uzdevums ir nesamazināt aptieku peļņu un valsts budžeta ieņēmumus. Par šādiem vārdiem Ministru prezidentam veselības ministri no nozares būtu jāpadzen ar koku, kurš bagātīgi klāts ar pamīkstu brūnas krāsas substanci, kurai piemīt specifiska smaka. Vai tas tiks darīts – neteikšu ka šaubos, drīzāk ar lielu pārliecību teikšu – neticu, jo virkne šī brīža valdības ministru ir demonstrējuši augsta līmeņa neprofesionalitāti, bet ministru prezidents tik klusējot, rullē tālāk, jo citādāk šis pīļu dīķis ātri vien paliks tukšs. Labi, jautājumam par šī brīža ministru neprofesionalitāti izteikšos citā rakstā, tieši tā pat par reformām reformu pēc, kuru īstenā būtība vairāk izskatās ir saistīta tieši ar nekompetenci. Tajā skaitā – naudas līdzekļu iztērēšana sazin tik kam, lai iegūtu neko.

Atgriezīsimies pie medikamentu cenām. Te īpaša uzmanība jāpievērš I.Viņķeles teiktajam, ka galvenais uzdevums ir nepieļaut medikamentu sadārdzināšanos. Šāds izteikums vedina uz domām, ka vai nu valdība plāno nodokļu palielināšanu un tā var skart medikamentu iegādi arī, vai – aptieku apetīte ir augusi. Tikpat labi var jau sakrist arī abi šie apstākļi.

Viens no sadārdzināšanas veidiem – palielināt nodokļus. Ja tā, tad laikam šī brīža valdībai kā moto kalpo anekdote, kurā čigāns secināja, ka zirgs ar savu darbu dod labumu, bet ieguvums tomēr samazinās, jo lopiņš kā jābaro, tā arī jādzirda. Tad nu vēlējās viņu pieradināt neēst un nedzert. Gandrīz jau arī sanāca, bet – zirgs ņēma un nomira.

Medikamentu pieejamībā viens no atslēgas jautājumiem ir piemērojamā nodokļu likme. Kā jau sākotnēji tika minēts, I.Viņķele ir nolēmusi ar visiem iespējamiem līdzekļiem cīnīties par nodokļu likmes nesamazināšanu.

Te es pēkšņi iedomājos, varbūt es viens tāds nesapraša. Varbūt arī visur citur Eiropā nodokļi ir tādi paši kā pie mums, bet tikai mēs vēlamies, lai mums maksā vairāk, bet pašiem, lai būtu jāmaksā mazāk.

Labi, jācenšas izglītoties šajā jautājumā un sāku meklēt, kā tad ir citās valstīs ar nodokļu likmi medikamentiem. Te nu vērtējiet paši:

Lielbritānija – 0%

Malta - 0%

Zviedrija - 0%

Luksemburga – 3%

Horvātija – 5%

Kipra – 5%

Lietuva – 5%

Ungārija – 5%

Beļģija – 6%

Nīderlande – 6%

Portugāle – 6%

Polija – 8%

Igaunija – 9%

Rumānija – 9%

Slovēnija - 9,5%

Austrija – 10%

Itālija – 10%

Slovākija – 10%

Somija – 10%

Francija - 2,1-5,5-10%

Spānija - 4-10%

Latvija – 12%

Grieķija - 6-13%

Īrija - 0-13,5%

Čehija - 10-15%

Vācija – 19%

Bulgārija – 20%

Dānija – 25%3

Kā redzams, tad 28 valstu skaitā, vērtējot pēc maksimālās nodokļu likmes, Latvija ir 22 vietā, bet aiz mums ir trīs valstis, kurām nav viena nodokļu likme, bet ir kā mazākā, tā lielākā. Ja ņemam vērā šo faktoru, tad Latvija ieņemtu godpilno ceturto vietu lielākās nodokļu likmes ziņā.

No šī visa jāsecina, ka tomēr lielākā daļa valstu spēj rast iespēju samazināt nodokļu likmi medikamentiem. Turklāt, ir pat trīs valstis, kurās vispār nodokļu likme ir 0% .
Tātad, citas valsts spēj atrast veidus, kā samazināt nodokļu likmi medikamentiem, turklāt – nepasliktinot valsts labklājību kopumā. Mūsu veselības ministre to nespēj.

Rezumēsim – I.Viņķele netiek galā ar saviem darba pienākumiem. Ko dara darba devējs ar darbinieku, kurš nestrādā, kā nākas? Pareizi – šāds darbinieks vai nu pats aiziet, vai nu arī viņu atlaiž. Turklāt šis nav vienīgais jautājums veselības aprūpes jomā, kurā ministre ir spēcīgi pierādījusi, ka nespēj ar saviem darbiem tikt galā.

1 https://www.apollo.lv/6868925/vm-pvn-likmes-samazinasana-zalem-nav-efektivakais-atbalsta-veids-mazak-turigajiem-iedzivotajiem

2 https://farmacija-mic.lv/farmacijas-jomas-konsultativa-padome-spriedis-par-zalu-cenu-piecenojumiem/

3 https://ec.europa.eu/taxation_customs/sites/taxation/files/resources/documents/taxation/vat/how_vat_works/rates/vat_rates_en.pdf

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...