Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šomēnes aprit trīs gadi, kopš Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājas amatā tika iecelta Ieva Jaunzeme. Par godu šim notikumam jāatgādina, kas ir Ieva Jaunzeme, kas zināms par viņas darba rezultātiem un kāpēc politiķiem ir nepieciešama tik nekompetenta ierēdne tik svarīgā amatā.

Kas vispār ir Ieva Jaunzeme? Par I.Jaunzemes kundzes agrākajiem gadiem ir zināms ļoti maz. Oficiālajā biogrāfijā lasāms tikai tas, ko viņa ir vēlējusies, lai citi zina. Protams, arī I.Jaunzemei nav patīkami atcerēties, teiksim, komjaunietes gaitas jaunībā vai studiju biedru baumas par pleķiem iegūtajā izglītībā. Tomēr arī oficiālā I.Jaunzemes biogrāfija sniedz krāšņu ieskatu uz tipiska Latvijas ierēdņa veidošanās gaitu.

Savu nodokļu maksātāju naudas saņēmējas karjeru I.Jaunzeme sāka uzreiz pēc universitātes pabeigšanas 1993.gadā, iestājoties darbā Labklājības ministrijā. Tur viņa noturējās tikai pāris mēnešus, pārceļoties uz darbu Saeimā par vienas komisijas vadītājas palīdzi. Tomēr arī tur I.Jaunzemei izdevās noturēties tikai dažus mēnešus, pēc kuriem viņa atgriezās Labklājības ministrijā, un šoreiz viņu paturēja darbā veselus sešus gadus, kuru laikā viņa uzkalpojās līdz departamenta vadītājas amatam.

2000.gadā paralēli veiksmīgi uzsāktajai kopdzīvei ar pašreizējo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadošo darbinieku, neviennozīmīgu reputāciju nopelnījušo Gvido Romeiko I.Jaunzemes karjerā notika pirmais nozīmīgais lēciens, nokļūstot Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektores amatā, kur par spīti biedru pastāvīgajai kurnēšanai par ģenerāldirektores zināšanu trūkumu I.Jaunzeme spēja noturēties amatā visus četrus gadus.

2004.gadā LDDK biedri vienojās, ka viņu intereses labāk aizstāvēs kāds spējīgāks pārstāvis, tādēļ I.Jaunzeme atgriezās ērtajā valsts ierēdņa maizē, šoreiz Ekonomikas ministrijā (EM) un daudz nozīmīgākā - valsts sekretāra vietnieces amatā. Jāpiebilst, ka viņas tiešā priekšnieka, EM valsts sekretāra amatu toreiz ieņēma nu jau universālā kareivja/korķa visām pudelēm nosaukumu nopelnījušais Kaspars Gerhards (šobrīd Nacionālā apvienība).

Tomēr K.Gerhards ilgi neizturēja I.Jaunzemi, tādēļ viņai Ekonomikas ministrijā tika atrasta jauna - specializētā atašeja vieta. Interesanti, ka pati I.Jaunzeme savā biogrāfijā labprātāk izmanto pašizdomātu sava toreizējā amata nosaukumu - "Eiropas Savienības pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā padomniece". Tomēr nav vajadzīgs pat apjautāties toreizējiem Ekonomikas ministrijas darbiniekiem par patieso I.Jaunzemes amata aprakstu, pietiek palūkoties viņas valsts amatpersonas deklarācijā, kur sameloties nav tik izdevīgi, un tur skaidri redzams īstais I.Jaunzemes amata nosaukums.

Bet I.Jaunzemei vienmēr bijis raksturīgs stāstīt puspatiesības, lai izskatītos labāk, nekā ir patiesībā. To redzēsim arī turpmākajā viņas karjerā. Tikmēr attiecīgajā dzīves posmā interesantākais fakts ir tas, ka I.Jaunzemes priekšnieks Ekonomikas ministrijā abus gadus (no 2004. līdz 2006.), kuros I.Jaunzeme ieņēma atašejienes amatu, bija neviens cits kā pašreizējais premjerministrs Krišjānis Kariņš (toreiz Jaunais laiks, šobrīd Jaunā Vienotība).

Pēc pašas cildinātās, bet īstenībā pelēcīgās karjeras Ekonomikas ministrijā I.Jaunzeme atkal saņēma likteņa (un dažu palīgu) atspērienu, 2006.gadā kļūstot par Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāju. Kaut arī šajā amatā atkārtojās tādi pati ļauno mēļu trīšana, kas seko I.Jaunzemei visos amatos, par priekšsēdētājas pašvako intelektuālo līmeni, politiskajā telpā tajā gadā dominēja Tautas partija un politiskie konformisti TB/LNNK (kuri vēlāk apvienojās ar Visu Latvijai, izveidojot Nacionālo apvienību), kuriem bija izdevīgi tieši tādi ierēdņi, kas nelika šķēršļus valsts kā biznesa vadīšanai.

Pavadīt sešus gadus Konkurences padomes priekšsēdētāja amatā un neizdarīt nevienu vērā ņemamu lietu ir grūti, bet I.Jaunzeme tika ar šo uzdevumu galā. Un, kaut arī I.Jaunzemei nācās 2012.gadā šo amatu  atstāt, līdz arvien lielāku Jaunā laika/Vienotības/Jaunās Vienotības nostiprināšanos pie varas viņu savā azotē paņēma nu jau bēdīgi slavenā Ilze Viņķele (tobrīd Vienotība, šobrīd A/Par), kura tajā laikā ieņēma labklājības ministres amatu.

Labklājības ministrijas valsts sekretāres amatu I.Jaunzeme saglabāja četrus gadus, pieredzot gan I.Viņķeles darba pazaudēšanu, gan Ulda Auguļa (ZZS) "kluso periodu". Viss mainījās, kad 2016.gadā labklājības ministra amatā stājās J.Reirs. Ar politiskā sausiņa reputāciju apveltītajam J.Reiram, izrādījās, ir diezgan strikts viedoklis, ka I.Jaunzemes spējas neatbilst ieņemamajam amatam, tādēļ tas viņai ir jāpamet.

Tā kā mūsu politiskajai "elitei" lojalitāte ir daudz svarīgāka par prātu un spējām, politiskās žonglēšanas rezultātā valsts pārvaldē tika radīts jauns amats - Ekonomikas ministrijas administrācijas vadītājs. Tāds, protams, nebija vajadzīgs ne valstij, ne Ekonomikas ministrijai, bet nekur citur I.Jaunzemei neatradās vieta. Jāpiebilst, ka par ekonomikas ministru toreiz strādāja un I.Jaunzemi pie sevis darbā pieņēma tagadējais Jaunās Vienotības valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

Kritiens karjerā un kārtējā brūnā strīpa I.Jaunzemes dzīvē turpinājās gandrīz 3 gadus, kuru laikā vienīgais mierinājums bija liela alga ar mazu atbildību. Gaisma tuneļa galā I.Jaunzemes dzīvē uzspīdēja 2018.gadā, kad priekšlaicīgi aizsaulē devās VID ģenerāldirektore Ieva Cīrule. Pēc pāris kandidātiem, no kuriem nu ļoti dvakoja aizdomīguma smaciņa (Inga Koļegova, kuras deklarācijā parādījās aizdomīgi simtiem tūkstošu eiro, un Māris Skujiņš, kura galvenā priekšrocība bija M.Martinsona (Kvadrāta) uzticēšanās), tobrīd varenā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola bija spiesta rīkot vēl vienu konkursu uz VID ģenerāldirektora krēslu.

Konkurss uz VID ģenerāldirektora vietu 2018.gadā bija savāds no sākuma līdz galam. Kaut arī viss tika pasniegts kā profesionāli noorganizēts konkurss, kura laikā tiktu atrasts vislabākais kandidāts, aizkulišu pārzinātāji tikai smīn par cilvēku naivumu.

Tā, piemēram, jau pirmajā konkursa kārtā tika atsijāta Dace Pelēkā - VID ģenerāldirektores vietas izpildītāja un neapšaubāmi ar vislielāko pieredzi apveltītākā persona. Komisijas ieskatā - neatbilda kritērijiem, patiesais iemesls - neērta politiķiem. Toties kritērijiem vislabāk atbilda 2 kandidātes - mūsu stāsta "varone" I.Jaunzeme un cita ilggadēja VID darbiniece, mūžīgo aizdomu plīvura ieskautā Sandra Kārkliņa-Ādmine.

Toreiz notikušās valdības veidošanas/politiskās tirgošanās rezultātu, ko stādīja priekšā kā konkursa komisijas lēmumu,  mēs zinām - par VID ģenerāldirektori tika izvēlēta I.Jaunzeme. Viņai atbalstu ar putām uz lūpām izteica gan agrākā priekšniece I.Viņķele (no Vienotības uz A/Par pārcēlusies Viņķeļu klana redzamākā seja), kuras partijai bija vajadzīga tieši tāda VID vadītāja - ne pārāk gudra, bet paklausīga izpildītāja. Palīdzēja arī Jaunās Vienotības politiķu K.Kariņa un A.Ašeradena atmiņas par kopā ar I.Jaunzemi pavadītajiem gadiem Ekonomikas ministrijā, kā arī Jaunās Vienotības vecbiedres Sandras Kalnietes iesaiste, kuru uz to visaktīvāk mudināja viņas palīdze Vizma Vilumsone, kura ir arī I.Jaunzemes māte.

Ironiskā kārtā izvēlēto kandidāti VID ģenerāldirektores amatam bija spiests oficiāli izvirzīt tieši J.Reirs - cilvēks, kurš tikai pirms pāris gadiem bija argumentēti pamatojis I.Jaunzemes nepiemērotību jebkādam vadošam amatam. Bet J.Reirs pietiekami labi orientējas politiskajās realitātēs un piekrita tādējādi nostiprināt spēku sadali starp Finanšu ministriju un VID (JV un A/Par).

Pārējie koalīcijas partneri šajā cīņā nospēlēja pēc savām spējām - Nacionālā apvienība iedeva I.Jaunzemei "uzticības kredītu" (tulkojumā "vajadzēs atstrādāt"), savukārt jaunie politiskie spēki bija vislielākie zaudētāji, kuriem vajadzēja apmierināties ar citu spēku solījumiem. KPV.LV strīdējās savā starpā tik ilgi, ka citi izlēma viņu vietā. Savukārt JKP un tās galvenais gribētājs Juris Jurašs ar savu vēlmi pārņemt VID un tā pakļautībā esošo Nodokļu un muitas policiju, lai nodrošinātu ienesīgu komerciālo darbību, bija spiesti noskatīties, kā viņu izvēlētā kandidāte, vecā cīņubiedre S.Kārkliņa-Ādmine netiek VID ģenerāldirektores krēslā, jo politiskie konkurenti labi saprata, ka tas būtu tas pats, kā ielaist kazu un āzi kāpostu laukā.

Šeit gan jāzīmē, ka kaut arī nevienam jau sen vairs nav ilūziju par I.Jaunzemes neatbilstību amatam, aizkulisēs joprojām izskan viedoklis, ka, kaut arī viņa ar savu haotiskumu un nekompetenci rada valstij ievērojamus zaudējumus, valstij klātos daudz ļaunāk, ja amatam toreiz tiktu izvēlēta S.Kārkliņa-Ādmine.

Lai kā tur arī nebūtu, I.Jaunzeme stājās VID ģenerāldirektora amatā 2019.gada 11.februārī, un jau pirmajā nedēļā viņai sanāca parādīt sevi no īstās puses. Sākumā pretēji publiskiem paziņojumiem par strādāšanu vienā telpā ar citiem darbiniekiem nepagāja ne nedēļa, un viņa jau bija apguvusi gan VID ģenerāldirektores kabinetu, gan citas priekšrocības. Otrais darbs pēc personīgo ērtību nodrošināšanas bija lūgums VID darbiniekiem izsniegt viņai dažādus dokumentus, ar ko viņai ir nepieciešams iepazīties. Kad viņa burtiski nākamajā rītā atnesa dokumentus atpakaļ un teica, ka esot ar tiem iepazinusies, cilvēki brīnījās, kā gan viņai izdevies vienas nakts laikā iepazīties ar 700 lappusēm. Tomēr zinātāji stāsta, ka vismaz daļa no šiem dokumentiem nokļuva pie citiem cilvēkiem, kuru skaitā bija arī I.Jaunzemes dzīvesbiedra G.Romeiko draugs (un vienlaikus dažādu FKTK konkursu par juridisko pakalpojumu sniegšanu uzvarētājs), advokāts R.Vonsovičs.

Tomēr nākamās I.Jaunzemes darbības VID vadītājas amatā ir pelnījušas detalizētāku apskatu. Tādēļ nākamnedēļ publicēsim otru stāsta daļu, kurā atcerēsimies spilgtākos I.Jaunzemes izgājienus. To starpā ir bijuši gan interesanti pārkāpumi, gan aizdomīgi lēmumi, kā arī daudz kas cits, kuru kopsavilkums palīdzēs lasītājiem labāk izprast, kāpēc mēs esam tur, kur esam.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...